Viļakas pilsēta
Viļakas pilsētas teritorija ir 625,8 ha, t.sk. Viļakas ezers aizņem 137,6 ha, ezera sala – 1,5 ha. Viļakā dzīvo 1308 (uz 01.01.2020.) iedzīvotāji.
„Viļaka (Marienhauzena) – te viss ir harmonisks, cilvēka mēram un labsajūtai piemērots. Zaļi parki, dārzi, koku rindas un vienlaikus pietiekams pilsētniecisks dzīvīgums un patīkama apbūve”- tā šo Latvijas ziemeļu pērli raksturo grāmatas „Latgale un tās ļaudis” autors profesors Pēteris Zeile.
Viļakas pilsētā izglītību iegūstam Viļakas pirmsskolas izglītības iestādē, Viļakas Valsts ģimnāzijā, Viļakas mūzikas un mākslas skolā, Viļakas Bērnu un jaunatnes sporta skolā. Kultūras pasākumus apmeklējam Viļakas kultūras namā un brīvdabas estrādē. Pusotrs simts pašdarbnieku piedalās deju kopā „Dēka”, jauniešu deju kolektīvā „Dēkaiņi”, dramatiskajā kopā „Babušoks”, sieviešu vokālajā ansamblī „Cansone”, bērnu vokālajos ansambļos „Pogas” un „Podziņas”, bērnu literāri muzikālajā pulciņā, ģitārspēles pulciņā, folkloras kopā “Atzele”, krievu dziesmu ansamblī „Sudaruška” un etnogrāfiskajā ansamblī „Abrenīte”, vokāli instrumentālajā ansamblī. Viļakas bibliotēkā iegūstam jaunāko informāciju no avīzēm, laikrakstiem un interaktīvajiem medijiem internetā. Viļakas muzejā saglabājam kultūrvēsturiskās vērtības.
„Viļaka ir viena no vissenākajām lielās latgaļu cilts apdzīvotām vietām, viens no Livonijas svarīgākajiem nocietinātajiem robežpunktiem Rīgas arhibīskapijā – Marienhauzenas pils ar apmetni no 1293. gada, viens no četriem stārastijas centriem Latgalē Polijas valdīšanas laikā, lielās Marienhauzenas muižas centrs ar 1829. gadā iegūtajām miesta tiesībām pēc Latgales pievienošanas Krievijai, lielākā Latvijas pagasta centrs pirmskara neatkarīgajā Latvijā, pilsēta – Viļakas apriņķa, pēc tam Abrenes rajona centrs padomju varas laikā no 1945. līdz 1960. gadam, pēc tam un šodien – mazpilsēta ar bagātu vēsturi un nākotnes cerībām,” raksta vēsturniece Leontīna Maksimova.
Ceļiniekus Viļakā aicinām apmeklēt trīs konfesiju dievnamus: Viļakas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīcu – bizantijas tipa baznīcu ar 5 simetriski izvietotiem kupoliem. Tā atrodas Viļakas visaugstākajā punktā – 120 m virs jūras līmeņa (seno latgaļu Eržepoles pilskalnā). No šī uzkalna labi pārredzama pilsētas panorāma.
Viļakas luterāņu baznīca, tā ir laukakmens – ķieģeļu būve, Baznīcas lielākais dārgums ir Ādama Reinholda altārglezna „Jēzus ar mācekļiem iet caur labību”.
Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – Viļakas Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcu – „gotikas roze”, neogotikas stila izteiksmīgs sakrālās arhitektūras paraugs. Baznīcā atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi: ērģeles un 13 vitrāžas. Vietējās nozīmes mākslas pieminekļi: 3 altāri, kancele, 2 krucifiksi, lustra, glezna „Kristus sirds”, glezna „Sv. Aloizijs”. Baznīcas dārza dienvidu malā ir Marienhauzenas muižas grāfu Lippe-Lipsku-Zabello dzimtas kapenes. Blakus baznīcai atrodas vēl viena sakrālā celtne – plebānija (19. gs. beigas) ar skaistu neogotiski – eklektisku koka lieveni ar kokgriezumiem.
Kultūrvēsturisko mantojumu novērtēsiet, apmeklējot Viļakas muižas apbūvi; Viļakas Valsts ģimnāzijas ēku; Marienhauzenas muižas augļu dāzu; tēlnieka Jāņa Bārdas veidoto pieminekli latgaļu drukas pamatlicējiem Viļakā V. Leiko un J. Cibuļskim; Vienības parku, kurā iekārtota piemiņas vieta latgaliešu dziesminiekam, cīnītājam par zemnieku tiesībām, Viļakas pagasta darbvedim Pīteram Miglinīkam; Viļakas pilsētas pārvaldes ēku, kur kādreiz atradās Abrenes rajona (vēlāk Viļakas rajona, Viļakas novada domes) administrācijas; piemiņas zīmi Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem, partizānu komandierim Pēterim Supem; Viļakas slimnīcas ēku kompleksu (1891. g.), sākotnēji celts kā dziedinātava un patversme mūkiem; 1938. gadā būvēto garnizona pilsētiņu, (7. Siguldas kājnieku pulka kazarmas), tagad pēc rekonstrukcijas te atrodas Valsts robežsardzes Viļakas pārvalde. Par Viļakas koka arhitektūras mantojumu liecina mācītājmāja (18. gs.), 1894. g. Rakunkoviču dibinātā aptieka, zirgu pasta stacija, dzīvojamā māja Pils ielā 7. Tūrisma pakalpojumus Viļakā sniedz Viļakas novada muzejs, Tūrisma informācijas centrs (Klostera iela 1, Viļaka).
Lielākie uzņēmumi, kas darbojas Viļakā, ir SIA Ķira (lauksaimniecība, dārzkopība, mežsaimniecība, tirdzniecība), SIA Daiļrade-Koks (kokapstrāde, galdniecība), SIA Latkomerc (ēdināšanas pakalpojumi, viesnīca, autoosta), SIA Pietālava, SIA Alta S, SIA Litiņa, IU Stigma.
Par simtgadīgu un nemainīgu tradīciju Viļakā kļuvuši pavasara Jura dienas (23. aprīlī) un rudens Pokrova (1. oktobrī) gadatirgi.
Par tradicionāliem Viļakā kļuvuši dziesmu un deju svētki „Skanošā sestdiena”, deju kopu sadanči, kultūras nama pašdarbības kolektīvu sezonas sākuma saieti „Rudens sauc kopā”, bērnu dziedāšanas svētki „Muzikālie vitamīni”, pavasara Dziesmu kari, dramatisko kolektīvu saieti, saimnieku un saimnieču dienas, jauniešu saieti „Nāc, piedalies!”, Lielās Ziemassvētku egles iedegšanas svētki, Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu radošo darbu izstādes, Viļakas Valsts ģimnāzijas pasākums – kinofestivāls „Bronis”, Žetonu vakari Viļakas Valsts ģimnāzijā, bērnu un jauniešu radošais festivāls, tradicionālie Ziemassvētku un Lieldienu pasākumi, ikvasaras viesmākslinieku koncerti pilsētas estrādē.
Pilsētā darbojas deviņas biedrības un trīs draudzes: Romas katoļu, evaņģēliski luteriskā un pareizticīgo draudze.
Viļakas pilsētā prioritāri ir bijuši un ir projekti izglītības, veselības un sociālajās sfērās. Ikvienam Viļakas iedzīvotājam ir jādod savs ieguldījums novada centra sakārtošanā un attīstībā.
Teksts: Vineta Zeltkalne
