2025.gada 21.novembrī Viļakas muzejam bija unikāla iespēja piedalīties konferencē “Nacionālā bruņotā pretošanās kustība Latvijā 1944.-1957.gads”. Konference notika Latvijas Kara muzejā, to organizēja Latvijas Nacionālo partizānu apvienība. Tās laikā vēsturnieki dalījās pētījumos par nacionālo partizānu kustību visā Latvijā, kā arī tika runāts par nacionālo partizānu piemiņas saglabāšanu novados.
Viļakas muzeja vadītāja Rita Gruševa piedalījās ar referātu “Nacionālo partizānu nometne Stompakos: vēsturiskās atmiņas saglabāšana Balvu novadā”. Attīstot Stompaku nometnes infrastruktūru, pasākumus, muzejpedagoģiskās programmas vairāk kā 10 gadu garumā, Stompaki ir kļuvuši par nacionāla līmeņa nozīmes vēsturisku piemiņas vietu. Viena no svarīgākajām lietām- infrastruktūra- pieeja objektam. Svarīgs aspekts- sadarbība ar citām organizācijām, jo bez sadarbības un iešanas uz kopīgu mērķi nebūtu iespēja realizēt vairākas nozīmīgas idejas. Vēsturiskā atmiņas saglabāšana veidojas, ja to ir kam nodot, īpaši iesaistot skolu jaunatni un radot iespēju mācīties, nodrošinot dzīvās vēstures stundu. Apziņa, ka ne tikai vietējiem iedzīvotajiem Stompaku nometne ir svarīga, bet arī pārējiem Latvijas un ārzemju iedzīvotājiem- ir zelta vērtē. Stompaku nometni ik gadus apmeklē vairāki tūkstoši cilvēku- ģimenes ar bērniem, darba kolektīvi, militārās jomas speciālisti, ārzemju viesi.
Īpaši izceļami ir 2.marta Stompaku kaujas pasākumi, kuri tiek atzīmēti pašvaldībā jau kopš 2015.gada. Sākotnēji tikai piesaistot skolu jaunatni, vēsturniekus un apmeklējot pieminekļus Viļakas pilsētā un Susāju pagastā. Attīstoties infrastruktūrai 2.marta pasākumi kļuva arvien plašāki un nozīmīgāki. Tagad 2.marts ir ierakstīts kalendārā -Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena. Stompaku atmiņas saglabāšana ir daudzu cilvēku un organizāciju nopelns, kas ir uzklausījušas viena otru- pašvaldība, politiķi, novadpētnieki, vēsturnieki, Latvijas Valsts meži, Dabas aizsardzības pārvalde u.c. iestādes.
Esot konferencē varēja uzzināt par jaunākajiem pētījumiem Ziemeļlatgalē. Viens no interesantākajiem referātiem bija par nacionālo partizānu ekshumāciju un antropoloģisko analīzi, divu ekspedīciju piemērs Ziemeļlatgalē. Tika stāstīts par Bērzpilī un Tilžā atrastajiem apbedījumiem. Tika runāts par piederību dzimumam, vecumam un traumām. Tā bija arī vienreizēja iespēja iepazīt pētniekus, kuri saglabā nacionālo partizānu piemiņu Latvijā un apmainīties ar informāciju.
Teksts: Viļakas muzeja vadītāja Rita Gruševa
Foto: Baiba Brieže
