28.februārī, Stompaku purvā Viļakas muzejs, sadarbojoties ar ekspozīciju “Abrenes istabas”, jau trešo gadu organizēja muzejpedagoģisko programmu par nacionālo partizānu nometni Stompakos. 2025.gadā aprit 80 gadi kopš Stompaku kaujas, kurā nacionālie partizāni cīnījās pret čekas karaspēku. Nacionālo partizānu mērķis bija atgūt Latvijas brīvību un neatkarību. Unikāli, ka tieši pašā pierobežā tika izveidota vislielākā nacionālo partizānu nometne Baltijā.
Svarīgi runāt ar jauno paaudzi par vēsturi, kas ir neatņemama Latvijas valstiskuma daļa, par cilvēkiem, kuri cīnījās un krita par Latviju. Par savas vietas vēsturi, par savu cilvēku vēsturi. Pasākumā piedalījās Tilžas, Rugāju, Viļakas, Eglaines un Stacijas skolu skolēni ar skolotājiem.
Sākumā iepazināmies ar noteikumiem, kas jāievēro apmeklējot dabas liegumu Stompaku purvi, kā arī nedaudz ieskatījāmies vēsturē. Katrai klasei tika izdalīts darba lapu komplekts, kur katrai klasei tika noteikts savs uzdevums-jāiegūst informācija par kādu no nacionālo partizānu darbības jomām- nometne, diversantu grupa, atbalstītāji, attieksme dažādos laikos, Stompaku kauja un Stompaku kaujas karotāju sastāvs ar ieročiem. Lai izpildītu uzdevumu un atskaitītos štāba bunkurā, vajadzēja būt vērīgiem un ejot pa taku meklēt kokos un krūmos pazudušos vārdus.
Katram dalībniekam tika iedalīta caurlaide, kurā jāieraksta savs segvārds, lai varētu ienākt nometnes teritorijā un katrs tika reģistrēts speciālā žurnālā. Katrs arī mēģināja atšifrēt paroli, lai tiktu tuvāk nometnes vietai, jo kontroles punktā tā bija jānosauc.
Ļoti interesantas aktivitātes bija izdomājuši ekspozīcijas “Abrenes istabas ” īpašnieks, novadpētnieks Dzintars Dvinskis ar saviem domubiedriem. Skolēniem bija jāatrod paslēpti 3 pakavi, kā arī iespēja mest mērķī, uzspēlēt dambreti, prezentēt izvēlēto priekšmetu un skriet uz ātrumu.
Pasākuma noslēgumā visi baudījām ugunskurā vārītu tēju un ikvienam bija iespēja izcept cīsiņus ugunskurā un pārrunāt dažādus jautājumus, kas radās visā takas garumā. Pasākumā piedalījās 75 dalībnieki.
Teksts: Viļakas muzeja vadītāja Rita Gruševa
Foto: R.Gruševa, A.Ločmele