2023.gada 21.septembrī Viļakas muzejs kopā ar Viļakas vidusskolas 11.klases skolēniem devās izzināt Viļakas kultūrvēsturiskos pieminekļus. Pasākuma tēma aizgūta no Eiropas kultūras mantojumu dienām. Šajā gadā Latvijā tiek svinēta pieminekļu aizsardzības simtgade. Viļakas pilsētā var redzēt valsts, reģiona un vietējās nozīmes kultūrvēsturiskos pieminekļus, kas iedalās arheoloģijas, arhitektūras un mākslas objektos. Svarīgi bija ar skolēniem izprast šo pieminekļu nozīmi un aizsardzību, pievērsta uzmanība arī konservēšanas un restaurācijas programmām.
Ar vidusskolniekiem apskatījām Viļakas katoļu baznīcu, kura celta 19.gs beigās un ietver neogotikas tradīcijas, pievērsām uzmanību baznīcas apkārtnes būvēm, kuras diemžēl laika gaitā ir zaudējušas savu pirmatnējo arhitektūru, piemēram, bijusī Viļakas slimnīca. Skolēniem bija jāpilda darba lapas, kurās vajadzēja apskatot senās bildes tās salīdzināt ar mūsdienām un noteikt, kas ir mainījies, kas saglabājies. Runājām arī par restaurācijas projektiem katoļu baznīcā, īpaši par vitrāžu un ērģeļu restaurāciju un par to, kāpēc tik nozīmīgi ir saglabāt ne tikai arhitektūru, bet arī mākslas priekšmetus.
Vēlāk apskatījām un pildījām uzdevumus par bijušo Marienhauzenas muižas apbūvi, kuras kultūrvide kopš muižas laikiem ir ļoti stipri mainījusies- parka teritorija palikusi mazāka, akmens žogu vietām nomaina koka žogs, pati muiža, kuras vairs nav , kā arī nedaudz pārveidotas saimniecības ēkas. Diskutējam ar skolniekiem, cik svarīgi ir saglabāt šo teritoriju un ko tā nozīme Viļakas un tās apkārtnes iedzīvotājiem.
Apskatījām arī Viļakas vidusskolu, kura ir celta 20.gs 30-to gadu skolu arhitektūras tradīcijās. Skolēni katru dienu mācās savā skolā un ne vienmēr pievērš uzmanību kā skola ir mainījusies, kas saglabājies. Svarīgi arī veidot izpratni par kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi kā tiltu starp pagātni, tagadni un nākotni.
Viļakas vidusskolas skolēni ne tikai apskatīja šos objektus, bet arī paši individuāli centās izprast un diskutēt, kas mainījies, kas saglabājies, kāpēc ir mainījies, kāpēc jāsaglabā, līdz ar to pievēršot uzmanību mūsu skaistajai pilsētai un tās kultūrvēsturei.
Teksts un foto: Viļakas muzeja vadītāja R. Gruševa, krājuma glabātāja M.Boldāne, A.Leitena.
