Viļakas muzejs piedāvā interesentiem uz mirkli apstāties Viļakas vēsturiskajās pieturās un atcerēties notikumus, cilvēkus, tradīcijas, dažādu iestāžu darbību u.c. Izstāde veidota hronoloģiskā secībā, to papildina aptuveni 368 fotogrāfijas, no kurām 265 fotogrāfijas ir no muzeja krājuma, izstāde papildināta ar dažiem priekšmetiem un dokumentiem. Muzejs arī izmantojis privātkolekciju, Viļakas pilsētas iestāžu arhīva materiālus, kā arī pieejamās datubāzes un periodika.lv u.c. Izstādē ir apskatītas aptuveni 65 iestāžu darbība, taču to Viļakā ir bijis daudz vairāk.
Marienhauzena jeb Viļaka 2023.gadā svin savu 730 gadu jubileju. Gadsimtu gaitā Viļaka attīstījusies par skaistu mazpilsētu. Viduslaiki tiek saistīti ar Viļakas (Marienhauzenas) pili uz Viļakas ezera salas, muižas laiks saistās ar grāfiem Hilzeniem un Lippe-Lipskiem Zabello, kuri pārvaldīja Marienhauzenas muižu un atstāja kultūrvēsturisko mantojumu- Viļakas katoļu baznīcu, liepu alejas, muižas bijušo parka teritoriju u.c. Pirmais pasaules karš Viļakā ienāk ar bērnu bēgļu patversmes skolas izveidi, vēlāk neatkarības jeb brīvības cīņās 1920.gada 9.janvārī uzvarējām svarīgas kaujas. Brīvvalsts laikā, Viļakā vienkopus dzīvoja dažādu tautu kultūras, tajā skaitā attīstās ebreju kultūra, ienāk kapucīnu mūki un tiek uzcelts kapucīnu mūku klosteris, mājvietu Viļakā rod 7.Siguldas kājnieku pulks un tika izveidota Viļakas kazarmu pilsētiņa. Šajā laikā Viļakā un tās apkārtnē dzimst un dzīvo vairāki Latvijas un pasaules slavenie mākslinieki.
Otrais pasaules karš ienes deportāciju vilni, kā arī holokausta laikā tiek nogalināti gandrīz visi Viļakas ebreji. Stompaku mežā uz dzīvi atmetas lielākā nacionālo partizānu nometne Baltijā, lai cīnītos pret padomju varu, 1949.gadā tupinās deportācijas. Padomju laikā pēc kara Viļakai tiek piešķirtas pilsētas tiesības. Viļaka kļūst par apriņķa vēlāk Abrenes rajona centru. Padomju laikā Viļaku pazīst kā rūpniecisko centru, kur tiek ražoti suvenīri, pārstrādāti linu stiebriņi, tiek šūti bērnu sporta tērpi un trikotāžas apakšveļa, pienotavā gatavots sviests un kazeīns, pie Viļakas atradās motokrosa trase “Baltais briedis”. Atmodas posmā esam pirmie rajonā, kuri paceļ bijušajā kapucīnu mūku klosterī sarkanbaltsarkano karogu un esam 3.valstī, kuri nogāž Ļeņina pieminekli. Tiek koptas, uzturētas un atjaunotas vēsturiskas vietas un piemiņas vietas kā pieminekļi un piemiņas plāksnes. 21.gs bijām Viļakas novada centrs, kura laikā mazpilsēta ir pārvērtusies līdz nepazīšanai. Sakārtota infrastruktūra, ceļi, atjaunotas pamestas ēkas, attīstījušas tradīcijas un tūrisms, lai ikviens interesents apmeklējot pilsētu gribētu šeit atgriezties vēlreiz. Gribas teikt paldies visiem cilvēkiem, kuri mīl Viļaku, kuri dara darbus, lai mūsu Viļaka plauktu un attīstītos, jo mēs visi, kuri dzīvojam un strādājam Viļakā, veidojam tās kodolu.
Aicinām skatīties, atcerēties, pārrunāt. Muzejs aicina, ja kādam no visa redzētā izstādē, liekas, ka viņam mājās ir kaut kas saglabājies, mēs labprāt pieņemam dāvinājumus un papildinām savu muzeja krājumu. Muzejs vienmēr ir gatavs ieklausīties atmiņās un saņemt priekšmetus, kuri raksturo kādu iestādes darbību vai kādu notikumu. Saziņai par priekšmetu, fotogrāfiju vai dokumentu dāvinājumiem aicinām sazināties ar Viļakas muzeja krājuma glabātāju M.Boldāni pa tālr.25851161
Saite uz digitālo izstādi: http://ej.uz/ftzq
Teksts: Viļakas muzeja vadītāja Rita Gruševa