Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
Projekts “Greenways of Latvia” (“Latvijas zaļie ceļi”) tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.
Pieredzes brauciens uz Vidzemi 13. un 14. jūnijā ir projekta LVIII-069 “Popularizēt Latvijas Zaļos ceļus Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos” (akronīms: “Latvijas zaļie ceļi”) aktivitāte. Pieredzes braucienā piedalījās dalībnieki no Balvu, Gulbenes un Ropažu novadu pašvaldībām, kā arī Vidzemes tūrisma asociācijas. Informāciju par realizētajiem zaļo ceļu projektiem Vidzemē bijām dzirdējuši jau apmācību semināros iepriekšējā projekta “Zaļie ceļi Rīga – Viļaka” laikā, bet labāk vienreiz redzēt nekā daudz reiz dzirdēt. Iepazīstoties ar zaļo ceļu piedāvājumu Valmieras un Limbažu pusē, varēja daudz reiz labāk saprast lektoru stāstīto un rādīto.
Valmierā par velobraucējiem sāk domāt jau Valmieras dzelzceļa stacijā, izveidojot savienojošos posmus pilsētā, lai velo braucējs ātri un ērti nokļūtu uz zaļajiem ceļiem, nemaldoties pa pilsētu. Valmierā ceļi un ielas, pievedceļi no Cēsu puses tiek pārbūvēti, veidoti apļi, savienojošie posmi, kā arī tiek veidoti industriālie parki, jo investoriem Valmiera ir pievilcīga, jo ir dzelzceļš un iespēja izmantot lieljaudas elektrības pieslēgumu.
Valmieras pusē šaursliežu dzelzceļa uzbērumi daudzās vietās bija nonākuši privāto īpašnieku rokās un tie tika norakti, izlīdzināti, lai veidotu tīrumus lauksaimniecības vajadzībām. Virzienā Valmiera – Zilaiskalns – Dikļi veloceļš ir izveidots gan pa grantētiem ceļiem, gan pa vecā šaursliežu dzelzceļa posmiem, ir noslēgti vairāk kā 40 līgumi ar privātpersonām, lai vispār taptu šis zaļais velo ceļš. Šajā posmā labais piemērs ir sadarbība arī ar zemnieku, kurš ir atļāvis lauku malas izmantot, lai savienotu zaļos ceļus, kā arī labais piemērs ir pašvaldības sadarbība ar Latvijas Valsts mežiem, kas izbūvēja tiltu. Vidzemes pusē tiek domāts, lai zaļo dzelzceļu neizmanto autotransports un smagais transports, atjaunojot tiltus pāri upītēm, grāvjiem, tie tiek atjaunoti šauri, lai pa tiem nevar izbraukt automašīna, līdz ar to šādi posmi autorizētiem transportiem nav saistoši.
Limbažu novadā apmeklējām Puikuli, Aloju un Valmieras novadā apmeklējām arī Mazsalacu, Rūjienu, un noskaidrojām, kā Latvijas zaļie ceļi savienojas ar Igaunijas zaļajiem ceļiem.
Limbažos atrodas Latvijā izveidotais pirmais zaļais ceļš virzienā uz Puikuli un tas ved gar Katvaru ezeru. Šī posma pirmie 5-7 km ir ļoti pieprasīti, jo pa to var nokļūt uz mazdārziņiem. Šo posmu, kā arī Alojas un citus posmus, kur notiek vislielākā iedzīvotāju plūsma, būtu nepieciešams nākotnē noasfaltēt, lai tie kļūtu pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, lai arī viņi varētu viegli pārvietoties pa zaļajiem ceļiem.
Veidojot zaļo ceļu, svarīgi ir padomāt arī par vietējo iedzīvotāju iesaisti, lai viņi kļūtu par zaļo ceļu vēstnešiem. Tāpat svarīga ir iespēja iznomāt velosipēdus. Velobraucējiem interesē arī ēdināšanas un nakšņošanas piedāvājumi, jo tuvāk zaļajam ceļam, jo labāk. Pieredzes apmaiņas brauciena dalībniekus Žīguru pagasta pārvaldes vadītāju Jevģēniju Žukovskim, Biznesa un tūrisma centra tūrisma organizatori Inetu Bordāni, tūrisma uzņēmēju Arnitu Melbergu, Stacijas pamatskolas direktori Rutu Bukšu, Balvu pilsētas daiļdārznieci Renati Gavenyti un Balvu muzeja vadītāju Ivetu Supi visvairāk uzrunāja papildus iespējas velo maršutiem. Piemēram, Zilajā kalnā bija iespēja izbraukt vienā virzienā 2 km ar sliežu velosipēdiem no Zilākalna uz kūdras purvu, pa šīm sliedēm kādreiz izveda kūdru, tagad brauc tūristi un velobraucēji. Brauciena dalībniekiem patika arī iespēja laivot pa Salacu, jo uzņēmējs piegādā laivas un glābšanas vestes vienā punktā un sagaida laivotājus nākamajā punktā – Skaņajā kalnā Mazsalacā. Apmeklējuma vērts bija arī tiešā zaļo ceļu trases tuvumā esošais MINI ZOO – z.s. “Priedītes”, kur ir iespēja satikt trušus, aitas, kazas, cūkas, zirgus un pat redzēt kādu govi. Jo interesantāki papildus piedāvājumi pie zaļā velo ceļa, jo velo ceļš ir saistošāks tūristiem un viņi ir gatavi pavadīt vairāk laika arī lauku reģionā un dabā. Interesanti bija iepazīt Vidzemi no zaļo ceļu skatu punkta.
Teksts un foto: Vineta Zeltkalne, projekta vadītāja
