Šogad Latvijā jau piekto gadu pēc kārtas norisinājās Pasaules talka. Šajā laikā notika tradicionālā koku sēšanas un stādīšanas akcija “Laimes koki” .Tās mērķis bija veidot bērnos un jauniešos atbilstības sajūtu par dabas saglabāšanu, stiprināt Latvijas valsts kā zaļas, ilgspējīgas un vides jomā atbildīgas valsts starptautisko tēlu, veicināt aktīvāku sabiedrības iesaisti vides jautājumu risināšanā un apzināties koku un mežu nozīmi mūsu ikdienā.
Arī šajā akcijā piedalījās Viļakas pilsētas pārvalde sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Viļakas pirmsskolas izglītības iestādi “Namiņš” un Viļakas Valsts ģimnāziju.
15.septembrī Viļakas pilsētas pārvaldē pulcējās augstāk minēto izglītības iestāžu izglītojamie un interesenti, lai noklausītos Annas Āzes stāstījumu par meža reproduktīvajiem materiāliem un sēklu ieguvi. Mežkope uzsvēra, ka “katram kokam tomēr galvenais ir sēkliņa. Sēkliņu vajag, lai izdzīvotu, it sevišķi tiem, kas paliek pie mums pa ziemu.” Savos darba gados šogad ir novērojusi, ka putni jau no augusta mēneša sāk uzbaroties. Anna Āze saka: “Būs kaut kas ekstrēms!” Vai būs, to rādīs laiks!
Interesanti bija apskatīt Smiltenes kokaudzētavas speciālistes veidotās eglīšu bumbas no dažādu koku sēklām. Tās, manuprāt, patika visiem.
Pēc redzētā un dzirdētā visi devās uz Viļakas pilsētas skvēru, kur tika iestādīti dažādi koki un košumkrūmi. Par projekta “Meža dienas 2022” realizāciju pastāstīja koordinatore, Viļakas pilsētas pārvaldes daiļdārzniece Kristīne Rundzāne:„Meža dienā 2022” Viļakā 32 dalībnieki turpināja tradicionālo koku un krūmu stādīšanas akciju – „Laimes koki”, tika sastādīti 39 koki un košumkrūmi. Viļakas parkā iedzīvotājus un viesus priecēs paradīzes ābele, plūškoks, egle, Eiropas segliņš, irbene, 2 tūjas, 3 fizokarpi, 10 klinšrozītes, 3 ceriņi, 3 Vanhuta spirejas, 6 Japānas spirejas, 3 augststumbra hortenzijas. Piekto gadu Viļakā realizējam Latvijas Pašvaldību savienības projektu „Meža dienas”. Projekta konkursā stādiem tika piešķirti 300 euro, bet kokmateriāliem 550 euro. No kokmateriāliem tiek izgatavotas atkritumu tvertnes un atjaunoti soliņi. Uzskatu, ka ir ļoti svarīgi rīkot „Meža dienas”, iesaistīt jauno paaudzi un stādīt nākotnei. Manuprāt, šodien katrs uzzināja kaut ko jaunu un interesantu. Mēs no sirds cenšamies savai pilsētai kļūt arvien skaistākai un krāšņākai. Liels Paldies Annai Āzei par profesionalitāti un sēklu paraugiem, viņa bija sevišķi gatavojusies, lai būtu interesanti uzzināt par meža reproduktīvo materiālu. Prieks, ka bērnu acis staroja un rociņas sataustīja tik dažādo veidu čiekurus. Liels Paldies par dāvinājumu Viļakas pilsētai 3 tūjām. Lai mums visiem kopā sanāk arī turpmāk darīt lielas lietas!”
Par piedalīšanos Meža dienās stāsta Viļakas pirmsskolas izglītības iestādes “Namiņš” skolotāja Guna Rižanova: “Bērniem ļoti patika. Mācāmies lietpratību “No sēkliņas līdz kokam” – iestādīt augus un sudrabegli pilsētas skvērā. Tas ir notikums, kas paliek atmiņā visu mūžu. Praktiski pašam to izdarīt, ievērojot stādīšanas principu, gūstot jaunu pieredzi un darba iemaņas, kas noderēs veicot līdzīgus darbiņus savās mājās. Savai eglītei devām vārdu “Labā eglīte” un solījām to apciemot pastaigu laikā, lai sasveicinātos ar to. Devām savai eglītei solījumu Ziemassvētku laikā to apciemot un ielīksmot ar tai veltītu dzejoli vai dziesmiņu.”.
Viļakas Valsts ģimnāzijas skolotāja Evita Zaremba -Krīgere apkopoja savu audzēkņu domas par pasākumu. Jauniešiem patika: Annas Āzes atnestie uzskates materiāli par koku sēklām un ļoti patika Latvijas Valsts mežu gatavotās eglīšu bumbiņas no dabas materiāliem, darboties kopā ar mazajiem bērniem no pirmsskolas izglītības iestādes, piedalīties savas pilsētas apzaļumošanā – pielikt roku, lai Viļaka kļūtu skaistāka. “Tā kā 20.gs.30. gadu beigās skvērā pirmos kokus Meža dienās stādīja tieši Viļakas Valsts ģimnāzijas skolēni, tad mūsu darbošanās bija sava veida tradīcijas turpinājums. Šī doma piesaistīja jauniešus.” stāsta skolotāja. Jaunieši ieteica katru gadu turpināt atjaunot un papildināt apstādījumus katru reizi citā vietā, kāds ieteica arī – mazāk runāt un vairāk darīt!
Teksts: Terēzija Babāne
Foto: Terēzija Babāne un Kristīne Rundzāne
