14.augusta vakarā Viļakas draudzes locekļi, viesi un ciemiņi piedzīvoja brīnumaino, simbolisko Marijas atgriešanos Marienhauzenā, kas ir Viļakas vēsturiskais nosaukums. Pagājušajā gadā Viļakas draudzes locekļi kopā ar pr. Andri Priedi devās uz Viļakas ezera salu, lai kopā lūgtos rožukroni, piedzīvoja pat negaisu uz salas, bet atgriezās saules apmirdzēti. Pr. Andris Priede ir vēsturnieks un viņam ir svarīgi vēstures stāstu pastāstīt tā, lai tas paliek cilvēku sirdīs uz mūžīgiem laikiem. Viļakas novads 13.gs.sākumā ietilpa Rīgas arhibīskapa valstiņā, tādēļ arī Livonijas robežu aizsardzības sistēmā tam bija īpaša nozīme. Rīgas arhibīskaps Johans de Fehte 1293.gadā pavēlējis Cisterciešu ordeņa mūkiem uz Viļakas ezera salas uzcelt klostera ēku – cietoksni ar nosaukumu „Marienhaus” (Marijas māja). Profesors ierosināja šogad Viļakas draudzei, izdzīvot simbolisku Marijas atgriešanos Marienhauzenā. Pat draudzes prāvests Guntars Skutels līdz galam nezināja kā piepildīsies pr. Andra Priedes ideja. Prāvests aicināja draudzes locekļus doties uz salu, lai sagaidītu Dievmāti un kopīgi lūgtos rožukroņa lūgšanu. Prāvesta aicinājumu sadzirdēja ne tikai Viļakā, bet arī Šķilbēnu pagastā, Balvos un citos kaimiņpagastos. „Lūgšanas Dievmātei, evaņģēlija vēsts pirmo reizi izskanēja Marienhauzenas pils kapelā, tālāk labās vēsts ziņa izplatījās pa visu apvidu. Šodien lūgsimies par Tevi, Dievmāte, svinēsim tavu dzimšanu Debesīs, ar lūgšanām pierādīsim, ka mīlam Tevi, ka atzīstam Tevi par savu Māti un Māras zemes karalieni,” aicināja pr. Andris Priede.
Kā katru cilvēku uzrunāja šī kopīgā, bet neparastā lūgšana, zina vienīgi Dievs. Viļakas draudzes koris tērpies tautas tērpos dziedāja dziesmas, trompetisti Rūdolfs un Harijs pūta fanfaras, Inita Raginska piespēlēja akordeonu. Svinīgā procesijā dodoties lūdzās ticīgie. Viļakā bija ieradies priesteris Gintaras no Lietuvas, kurš vairākus gadus kalpojis Rīgā, bet, pirms atgriešanās kalpot Viļņā, atbrauca iepazīties ar Viļakas garīgo mantojumu, jo Viļakas draudzē savulaik ir kalpojuši priesteri arī no Lietuvas. „Aicinu atsaukties Dieva aicinājumam ikvienam, tāpat kā to darīja Dievmāte, kad atsaucās Sv. Gabriela Dieva vēsts pasludināšanā. Dievmāte, palīdzi sabiedrībai būt vienotai. Lūgsimies, lai mūsu ģimenes prot piedod ievainojumus, lai esam vienoti, plaukstoši un ziedoši. Svētā Marija lūdz Dievu par mums!” latviski lūdzās pr. Vitkus Gintaras (jezuīts, SJ).
Pr. Andris Priede aicināja lūgties, lai Eiropā atdzimst dedzīga ticība. „Tikai ticība dod spēku, jaunu prieku un spēku mīlēt vienam otru. Mīļā Dievmāte, glāb mūs, esi ne tikai Aglonā, bet arī katrā sirdī,” dedzīgi aicināja pr. Andris Priede. „Tikai tad, kad pašiem ir grūtības, mēs saprotam, ka arī Marijai bija brīži, kad nebija viegli. Mēs arī pārāk bieži pievēršam lielu uzmanību 9 sliktajām lietām, bet neredzam vienu to labo un pozitīvo lietu. Aicinu Jūs, tāpat kā Marijai, pat ejot krusta ceļu padomāt kaut par vienu pozitīvu lietu. Aicinu nedomāt tik daudz par mazsvarīgo, aicinu uzmodināt prieku, mieru sirdī un pateikties Dievam par labo, piemēram, par 14.augusta skaisto, saulaino, mierīgo vakaru. Atcerēsimies, ka mūsu Viļaka, mūsu Zeme ir viens neliels Paradīzes nostūrītis, noklusīsim, ieklausīsimies, ko runā Dievs. Varbūt pat uz Zemes piedzīvosim Debesis, saņemot kādu uzslavu, pateicību, mierinājumu. Marija palīdzi mums būt līdzīgiem tev,” aicināja pr. Guntars Skutels.
Piedzīvojot simbolisku atrašanos uz salas, Dievmāte atgriezās Viļakas katoļu baznīcā. Vai šī būs jauna tradīcija Viļakā? Savulaik, svinot Latvijas simtgadi, Viļakas novada dome izsludināja ideju konkursu vides objektiem. Toreiz uzvarēja ūdens simbols, kas ir uzstādīts netālu no Viļakas ezera oficiālās pludmales. Viļakas iestāžu vadītājus uzrunāja vides objekts – strūklaka „Lāsīte”, kura piedzima pie Viļakas estrādes. Bet viena no idejām bija Dievmātes skulptūra. Tālajā 2018.gadā tā ideja neatrada savu piedzimšanas vietu, kas zina varbūt ir pienācis laiks Dievmātes skulptūru uzstādīt uz Viļakas ezera salas.
Informāciju sagatavoja: Vineta Zeltkalne
Foto: Vineta Zeltkalne
