Šogad, svinot Viļakas Romas katoļu baznīcas 130 gadu konsekrācijas, iesvētīšanas jubileju, draudzes prāvests Guntars Skutels aicināja draudzi sarūpēt dāvanas baznīcas nozīmīgajā jubilejā. Viena no plānotajām dāvanām bija pilnīgi visu vitrāžu atjaunošana. Pateicoties atbalstītājiem no Viļakas draudzes, kaimiņu draudzēm, pat no atbalstītājiem Itālijā un Polijā, šo dāvanu izdevās īstenot, kopā 2021. gadā dažādos veidos savāca aptuveni 20000.00 Eur. Īpašs paldies par atbalstu Polijas vēstniecei Latvijā Monikai Mihališinai (Monika Michaliszyn), Latvijas vēstniekam Polijā Edgaram Bondaram, Latvijas Republikas goda konsuliem Polijā Rafalam Bžoskam (Rafał Brzoska) (Krakovā) un Martinam Kačmarskim (Martin Kaczmarski) (Vroclovā).
2004.gadā tika saņemts finansējums Viļakas Romas katoļu baznīcas restaurācijas programmas izstrādei. Pirmās vitrāžas restaurācija tika pabeigta valsts svētku priekšvakarā 2008. gada novembrī. Līdz 2017. gadam draudze bija piesaistījusi finanšu līdzekļus 14 vitrāžu restaurācijai un atjaunošanai. 2018. gadā 16. novembrī – Latvijas simtgades gadā – Viļakas katoļu draudze dāvināja Latvijai un visiem iedzīvotājiem izgaismoto vitrāžu – rozeti, kas atrodas virs galvenā ieejas portāla „Gaisma Latvijai”. Šobrīd ir atjaunotas 21 vitrāža. Tikai Dievs zina, vai 100 % ir restaurētas visas vitrāžas, kas zina varbūt kāds vitrāžas logs vēl iemirdzēsies baznīcas torņos.
Vai ir nepieciešama īpaša vitrāžu iesvētīšanas Sv. Mise? “Jā. Jo mums ir jāiemācās pateikties Dievam un kopā priecāties par labo un skaisto. Jāiemācās novērtēt, ka esam kopā paveikuši lielu darbu. Nav nozīmes tam, cik daudz esat ziedojuši, Jūsu sirds atbalsts ir zināms tikai Dievam, vēlu ikvienam atbalstītājam saņem daudz skaitu lietu no Dieva žēlastības un svētības avotiem. No sirds personīgi saku lielu paldies ikvienam par atbalstu. Pateicos vairāk kā 100 cilvēkiem, kuri ir palīdzējuši. Labdariem, kuri palīdzēja, bet netika uz 18.septembra notikumu, pateicības nogādāsim,” saviļņots teica Viļakas Romas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels. Svētku Sv. Misi, 18. septembrī, celebrēja draudzes prāvests Guntars Skutels un priesteri Andris Priede un Andrejs Mediņš.
Sv. Misē aizlūdzām arī par baznīcas un vitrāžu atjaunošanas atbalstītājiem, kuri ir aizgājuši mūžībā. Aizlūdzām arī par kapucīnu tēviem Jāzepu Kornaševski un Staņislavu Kovaļski, kuru laikā uzsākās vitrāžu restaurācija. Kopā Sv. Misē ar Viļakas draudzi lūdzās arī Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, kurš vitrāžu iesvētīšanas dienā teica, ka droši vien daudzi no mums nemaz neatceras kā sākās vitrāžu atjaunošanu. “Lielu paldies saku toreizējai Viļakas pilsētas priekšsēdētājai Regīnai Brokānei, kura pirmā kopā ar domes komandu uzsāka vitrāžu restaurāciju. Droši vien būs grūti izrēķināt naudas izteiksmē, cik kopā izmaksāja vitrāžu restaurācija. Ja jau sākumā būtu aprēķinājuši, cik kopā izmaksās vitrāžu atjaunošana, tad uzreiz būtu teikuši, tik daudz, nav nemaz vērts sākt darbu. Soli pa solītim, darot visiem kopā, ir sasniegts mērķis. Šodien novērtēju, ka Viļakas draudzē darbojas prasmīgs ar gaumi apveltīts priesteris Guntars. Paldies ikvienam, kurš piedalījās lielā mērķa sasniegšanā,” teica Sergejs Maksimovs.
Regīna Brokāne ir ļoti pateicīga SIA “Glassica” vadītājam, restauratoram Andrim Kļavniekam un viņa komandai Aivaram Smanam un Oskaram Kļavniekam, kuri neatteica Viļakai un piekrita uzsākt un turpināt vitrāžu atjaunošanas darbus. Tikai nepilnus 20 gadus restauratori, pašvaldības vadītāji un projektu rakstītāji pacietīgi strādāja, lai atjaunotu Viļakas katoļu baznīcas vitrāžas. Regīna Brokāne atcerējās, ka lielu ieguldījumu, uzsākot vitrāžu atjaunošanu, sniedza Bruno Logins. Novadnieks, kurš Otrā pasaules kara laikā bija aizceļojis uz Kanādu un mūžībā gandrīz 93 gadu vecumā aizsaukts 2014.gadā. “Mēs bijām vesela komanda, kura uzsāka vitrāžu atjaunošanu. Paldies Regīnai Brokānei, kura uzticējās man jaunajam un ambiciozajam projektu vadītājam. Paldies Rutai Cibulei par padomiem, kur un kā piesaistīt finansējumu no fondiem. Ar gandarījumu skatos, kā ir izdevies atjaunot baznīcas vitrāžas. Paldies Vinetai, kura turpināja rakstīt projektus finansējuma piesaistei. Pateiktos gribētos ļoti, ļoti daudziem cilvēkiem par atbalstu un paldies draudzei, kuru noticēja Viļakas pilsētas komandai,” pastāstīja Vilis Žogota, pirmais vitrāžu atjaunošanas projektu realizētājs.
“Mani pārliecināja Viļakas apņēmība. Tās nebija sarunas runāšanas pēc, parunājām un viss. Te mērķtiecīgi tika strādāts pie finansējuma piesaistes un mēs Rīgā saņēmām zvanus, finansējums ir piesaistīts, Andri, brauc strādāt. Prieks par šo lielo dedzību un liels paldies par vitrāžu mākslas novērtēšanu,” par sadarbību ar Viļaku īsi un konkrēti teica Andris Kļavnieks.
Sv. Misē piedalījās Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina, kurai bija tas gods pēc vairāk kā 100 gadiem sēdēt grāfienes ložā, kuras telpā arī tika atjaunoti vitrāžu logi un ierīkota piemiņas vieta baznīcas cēlājai, grāfienei Alinai Lippei – Lipskai. Vēstniece atzina, ka tas bijis ļoti grūts uzdevums, jo atradusies tik tālu no cilvēkiem. “Viļaka man ir īpaša vieta, jo Viļaka bija viena no pirmajām vietām, kurā ierados, jo uzsāku pildīt vēstnieka pienākumus, un atklāju Viļakas novada muzeja un Valsts arheoloģijas muzeja Varšavā kopīgi veidoto ceļojošo izstādi “Tik tālu, bet tomēr tik tuvu: Latvija un Polija vairāk kā 100 gadus kopīga vēsture”. Paldies par skaistajiem svētkiem un sadarbību, lai stiprinātu Latvijas un Polijas attiecības un lai kopā saglabātu mūsu kopējo kultūrvēsturisko mantojumu. Lai Dievs palīdz Jums piepildīt Jūsu cerības,” pateicās Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina.
Vitrāžu atklāšanas pasākumā starp pateicības vārdiem un vēstures faktiem, savu dzeju lasīja Alberts Kreņevskis un izjusti dzejoļus izdzīvoja Eva Dortāne. Liels pārsteigums visiem klātesošajiem bija arī mūziķa Goran Gora muzikālie priekšnesumi, kurš dziesmās atklāja, ka Viļakas draudzē ir labas sirdis, bet jābūt arī varoņiem, lai dotos un piepildītu savus sapņus. Visi 18. septembra notikuma dalībnieki varēja nogaršot silto buljonu un garšīgos SIA “Sendas Dz” komandas un viņu vadītājas Dzintras Sprudzānes sarūpētos gardumus. Paldies “Sendas Dz” kolektīvam par Viļakas draudzes locekļu un viesu palutināšanu ar gardu ēdienu jau daudzu gadu garumā.
Teksts un foto: Vineta Zeltkalne
