Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.- 2020. gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.
Viļakā, 14. un 15.jūlijā, norisinājās projekta LV-RU-II-053 „GreenPalette” aktivitātes: seminārs par ugunsdrošību ,dabā, mājoklī un darbā, iedzīvotajiem un pirmā (kopumā plānotas divas) meistarklase par ugunsdrošību un brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, ko organizēja Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības (turpmāk LBUBA).
Semināra laikā varēja uzzināt dažādas būtiskas lietas par ugunsdrošību dabā, mājās un darbā, savukārt meistarklases laikā varēja apgūt ne tikai teorētisko informāciju, bet arī praktisko, dodoties izzināt, ko nozīmē būt par brīvprātīgo ugunsdzēsēju.
Par UGUNSDROŠĪBU – vai drošību mājoklī:
Ja mēs aplūkojam ugunsdrošības galvenos uzdevumus, tad tos iedalām šādi:
- Veicam pasākumus lai novērstu ugunsgrēka izcelšanos;
- Veikti pasākumi kas ierobežo uguns izplatīšanos;
- Veikti pasākumi lai nodrošinātu veiksmīgu cilvēku evakuāciju;
- Radīt nosacījumus veiksmīgai ugunsgrēka dzēšanai;
- Mācēt rīkoties nelaimes gadījumā (zināt kā izsaukt palīdzību, kā izmantot dzēšanas līdzekļus, veikt evakuāciju u.c.)
Mums savos mājokļos ir jāplāno un jāveic šie pasākumi tā, lai nenonāktu līdz nelaimei, kad nepieciešams saukt palīgā glābējus un operatīvos dienestus. Tāpēc būvējot un ekspluatējot ēku svarīgi ir vērst uzmanību apkures sistēmai, elektrības tīkliem un patērētājiem. Savlaicīgi tos pārbaudīt, veikt apkopes un nomaiņu. Ievērot ugunsdrošos attālumus vai tie būtu starp apkures ierīcēm un ēku degošām konstrukcijām, vai ugunsdrošs attālums starp ēkām. Ne mazāk svarīgi ir vērst uzmanību evakuācijas ceļiem, lai nelaimes brīdī varētu ātri izkļūt no ēkas. Te vēršam uzmanību vai evakuācijas ceļi nav aizkrauti, tajos nav degoši materiāli un evakuācijas durvis viegli atveramas. Atklāt uguns nelaimi palīdz dūmu detektors un nelaimes sākumstadijā mēs izglābjam ne tikai sevi, bet arī īpašumu. Tāpēc katram pilsonim ir jāmāk rīkoties ugunsgrēka gadījumā zinot kā izsaukt glābējus un kā pareizi izmantot ugunsdzēsības līdzekļus.
Semināra laikā iepazīstinājām un atsvaidzinājām iedzīvotājiem zināšanas par šo tēmu, jo izvairīties no nelaimes ir ir katra paša spēkos, ievērojot ugunsdrošības galvenos uzdevumus.
Ja esam nonākuši līdz palīgā saucienam, tad kādu no šiem ugunsdrošības pasākumiem neesam ievērojuši un te jau sākās citi – ugunsdzēsības pasākumi. Tāpēc mūsu kopējais mērķis ir nepieļaut nelaimes izcelšanos un dzīvot drošā vidē.
Par UGUNSDZĒSĪBU – brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbību.
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbība Latvijā šogad atzīmēja 156.gadadienu. Ne velti mūsu senči organizēja šo kustību, lai nelaimes brīdī varētu ātri un organizēti mazināt ugunsnelaimes sekas un likvidēt to. Jo ātrāk mēs atklāsim nelaimi, jo mazāku ļaunumu tā nodarīs. Nelaimi sākumstadijā palīdz atklāt dūmu detektori, bet te ir jāseko nekavējošai rīcībai pirmajās minūtēs un izšķiroša loma te ir vietējiem iedzīvotājiem – sabiedrībai. Cik tā ātri iesaistās nelaimes ierobežošanā, likvidācijā. Jo ātrāk uzsākti pirmie glābšanas pasākumi, jo mazāki nelaimes apmēri un ierodoties palīgspēkiem vai operatīviem dienestiem ir iespējams izvairīties no lieliem zaudējumiem. Ne velti gadu gaitā eksperti ir izvērtējuši kad pirmajās 13 minūtēs no nelaimes sākuma ir jānotiek pirmajiem dzēšanas darbiem, jo 17.minūtes brīva degšana ir riska robeža tam, lai rastos nekontrolēta un ātra attīstība lielās platībās. Tāpēc dzēšanas darbos iesaistāmos papildspēkus plāno tā, lai tie sāktu ierasties jau no 18. minūtes.
Ievērojot šos pamatprincipus mēs būsim lielākā drošībā ar mazāk nelaimes dalījumiem mazākiem zaudējumiem. To mēs varam panākt apmācot vietējās brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, kuras reaģē uz notikumu pirmajās minūtēs, pārzina apkārtējos iedzīvotājus, ēkas, objektus, ceļus, ūdens ņemšanas vietas. Tā mēs stiprināsim Valsts, novadu un pagastu iekšējo drošību.
Tekstu sagatavoja: Projektu vadītāja Santa Šmite
Viedoklī dalījās: Egīls Kaužēns
Foto autores: S.Šmite, E.Sprukule
Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmu 2014.– 2020. gadam līdzfinansē Eiropas Savienība, Latvijas Republika un Krievijas Federācija. Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.– 2020. gadam finansiāli atbalsta vienotas pārrobežu attīstības aktivitātes ar mērķi uzlabot reģionu konkurētspēju, izmantojot to potenciālu un atrašanās priekšrocības krustcelēs starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju. Programmas mājas lapa ir www.latruscbc.eu.
