Kā pasargāt mājokli

Uguntinis stipris vīrs,
Jātur cieti rociņās;
Kad palaida vējiņā,
Daudziem bira asariņas – pamācoša latviešu tautas dziesma no K.Barona Dainu skapja. Lai izdotos šo uguntiņu cieši saturēt, lūkosim, vai esam veikuši nepieciešamos pasākumus, kādi jāveic pirms apkures sezonas sākuma. Kārtīgs saimnieks laikus parūpējas par kurināmā nodrošināšanu ziemas sezonai. Šodien kurināmā izvēle ir gana plaša – varam iegādāties briketes, granulas, ogles, bet joprojām apkurei plaši tiek izmantota malka. Lai apkures sistēma ilgāk un kvalitatīvāk kalpotu, svarīgi ir ievērot, kā tiek sagatavota malka. Malkas zāģēšanai mežā piemērotākais ir aukstākais gada laiks, sagarināšanu un skaldīšanu var atlikt līdz pavasarim. Ņemot vērā sentēvu tradīcijas, zināms, ka lapu kokus cērt vecā (dilstošā) mēnesī, bet skuju kokus – jaunā (augošā) mēnesī. Zāģēšanai un žāvēšanai piemērotākais laiks ir no marta līdz maija beigām. Lietot tikai skujkoku malku nebūtu ieteicams, jo krāsns un skurstenis tiek piesārņots ar sveķiem, tā zaudējot 30 procentus no efektivitātes, tāpēc ieteicams kurināt lapu koku un skuju koku malkas sajaukumu. Pirms malku novietot šķūnītī, to žāvē, un, ja vieta atļauj, tā var palikt samesta kaudzē vai sakrauta nelielās pāris rindu grēdiņās. Izžāvētai malkai nevajadzētu pārsniegt 20% mitruma.

Ne mazāk svarīga ir apkures sistēmas apkope. Apkures ierīces, kuras pēc kurināšanas neakumulē siltumu ilgāk par 3 stundām, sauc par ilgdedzes apkures ierīcēm. Šādam krāsnīm kurināšana notiek ilgstoši, un šo krāšņu un dūmvadu tīrīšanu (saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem) jāveic 2 reizes – pirms apkures sezonas (līdz 1.novembrim) un vienu reizi apkures sezonā (no 1.novembra līdz nākamā gada 1.martam). Savukāŗt apkures ierīču, kuras izkurinot situmu saglabā ilgāk par 3 stundām (virtuves plītis ar sildmūri, podiņu, ķieģeļu krāsnis), apkopi jāveic pirms apkures sezonas 1x gadā (līdz 1.novembrim). Veicot krāsns un skursteņu tīrīšanu, vienmēr ir jāvērš uzmanība skursteņa stāvoklim – vai skursteņa spice virs jumta bez defektiem (nav plaisas, ķieģeļi turas cieši samūrēti), vai bēniņos skurstenis ir nobalsināts vai nokrāsots ar gaišu ugunsdrošu krāsu (tas palīdz atklāt iespējamās bojātās vietas). Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir pārbaudīt, vai ēku konstrukcijas no degošiem materiāliem ir ugunsdrošā attālumā no skursteņa. Tās jāaplūko, sākot no jumta konstrukcijām (spāres, latas, kokskaidu plāksnes), līdz starpstāvu pārsegumiem gan no bēniņu puses, gan no dzīvojamās telpas puses.

Biežākie ugunsgrēka izcelšanās iemesli ir savlaicīgi netīrītas krāsnis, nepareizi izvēlēta apkures ierīce un kurināšanai izmantoti tam nepiemēroti materiāli. Ekonomiskas saimniekošanas nolūkos daudzi krāsnīs mēdz dedzināt dažādus sintētiskos materiālus, kā, piemēram, polietilēna maisiņus, tetrapakas u.c. lietas. Šādi mēs tikai samazinām apkures ierīces mūžu un veicinām negaidītas nelaimes piezagšanos. Uz apkures ierīces un skursteņa sieniņām veidojas kreazota (ļoti ciets, darvai līdzīgs produkts), kuru ar skursteņslauķu darba instrumentiem nav iespējams iztīrīt. Savlaicīgi netīrīts skurstenis un nekvalitatīvs kurināmais ir lielākais drauds jūsu skurstenim. Aizdegoties skurstenī sakrājušies sodrējiem, temperatūra strauji paceļas līdz 1100 grādiem. Pie šādas temperatūras skursteņa konstrukcijas izplešas un materiālu šuvēs rodas plaisas, caur kurām dzirksteles nokļūst uz ēkas degošām konstrukcijām, un nelaime ir klāt. Svarīgi ir krāsnis nepārkurināt. Labāk kurināt biežāk un nepārkurinot, nekā retāk un no sirds, kad krāsns dabū trūkties.

No šādām nelaimēm ir iespējams izvairīties, ja esat veikuši minētos pasākumus. Bet, ja to neesat veikuši, – neatlieciet uz rītdienu vai nākamo apkures sezonu. Aiciniet ciemos skursteņslauķi vai paši veiciet krāsns un skursteņu apkopi un pārbaudi tūlīt!

Ļoti svarīgi ir nodrošināt mājokli ar dūmu detektoru. Kā ugunsdzēsēji stāsta, cilvēki vakarā pirms gulēt iešanas mēdz kārtīgi izkurināt, lai nakts saldais miedziņš ir siltā istabiņā. Bet naktī gulēt aiziet arī oža, un, ja šajā laikā izceļas uguns nelaime, detektors jūs pamodinās un būsiet glābts.


Informatīvais materiāls tapis projekta Nr.LV-RU-II-053 “Vides pārvaldības pilnveidošana, īstenojot kopējus pasākumus RU-LV pārrobežu reģionos” ietvaros.

Ugunsdrošības speciālists Egīls Kaužēns

- MAIGONĪT, TU MAN TO CAURUMU TĪRI PA VECAM!
- NEVARU, JAUTRĪT, TAGAD DARBS VEICAMS ATTĀLINĀTI...

Zīmējuma autors Egīls Kaužēns

Citas ziņas no šīs kategorijas

Atbalstīts projekts “Grants seguma ceļa “Upīte – Nikolajevka” pārbūve Viļakas novada Šķilbēnu pagastā”

Lauku atbalsta dienests ir atbalstījis Viļakas novada domes iesniegtā projekta Nr.19-07-A00702-000095 “Grants seguma ceļa ...

Sasniegumi 2019./2020. mācību gadā

2019./2020.m.g. valstī tika organizētas 15 dažādu mācību priekšmetu olimpiādes. Astoņas no tām – bioloģijā, ...

Viļakas novada domes kārtējā sēde

Viļakas novada domes kārtējā sēde  tiek sasaukta 26.11.2020.  plkst.14.00 Viļakas novada domē, Abrenes ielā ...