Kas ir improvizācija? Vai dzejā var improvizēt? Daudzas atbildes un jautājumi par šo tēmu svētdien izskanēja dzejas dienu sanākšanā Borisovas tautas namā.
Kā atbilde uz rudenīgi liriskajām dziesmām senioru jauktā vokālā ansambļa “Atvasara” izpildījumā izskanēja Rekavas jauniešu daudzbalsīgi iestudētās latgaliskās melodijas.
Improvizēta saspēle izveidojās arī starp individuāliem dzejas lasījumiem un Borisovas jauniešu literāri muzikālās kopas uzvedumu, kurā tika izmantoti Jāņa Raiņa aforismi no krājuma “Kalnā kāpējs”.
Dzejas lasījumos izskanēja Ārijas Elksnes, Skaidrītes Kaldupes, Laimoņa Vāczemnieka, Ojāra Vācieša, Ruttas Jeromānes dzeja, Imanta Ziedoņa epifānija par “lauztajām priedēm” un atkal Rainis – dzeja, aforismi un neliels ieskats biogrāfijā. Jo Rainim šogad būtu jau 155. dzimšanas diena. Arī Dzejas dienām jubileja – 55 gadi. Cipars, kas liecina, ka dzejas lasījumiem Latvijā ir teju sena festivāla statuss. Bet labākais veids, kā svinēt Dzejas dienu, ir lasīt un klausīties brīnišķīgus dzejoļus!
Šāgada Dzejas dienu moto “Dzeja dziedē”. Novadniecei Ruttai Jeromānei par moto tēmu nupat tapušas šādas dzejas rindas:
Vai dzeja dziedē?
Kad nobrāzums man ir vai rēta
Es lieku virsū plāksteri,
Bet, ja man dvēsele sāp gauži,
Pēc labas dzejas sniedzos es.
Ja plāksteris kā vairogs sargā
Un palīdz rētai ātrāk dzīt,
Tad dzejas rindas dziedē garu
Un vairo gaismu dvēselē.
Ja arī dzejolis ir sērīgs
Vai sentimentāls pārlieku,
Es domās izdzīvoju sāpes,
Ko autors rindās ielicis.
Tad apzinos, ka kādam citam
Raud dvēsele un vienam salst,
Vai arī prieks un laime dzirkstī,
Ka gribas citiem dāvāt to.
Šis jautājums: „Vai dzeja dziedē?”
Nemaz nav viegli atbildams –
Gan jā, gan nē – kā kuru reizi,
Kā spējam tajā iejusties…
Gribas apgalvot, ka improvizācija ir arī prasme īstajā brīdī pateikt vajadzīgo, iederīgo. Improvizējot var iemācīties sarežģītas lietas pateikt vienkārši, bet labs mākslas darbs vispār nevar rasties bez improvizācijas.
Teksts – Silvija Kupriša
Foto – Normunds Orlovs
