Pirmās 4.starptautiskā glezniecības plenēra “Valdis Bušs 2020” dienas dalībniekiem ir pagājušas iepazīstoties ar Viļakas novadu. Šogad ir unikāla iespēja, ka plenērā piedalās mākslinieki tikai no Baltijas valstīm, tas dod iespēju parādīt Viļakas novada interesantākas vietas un sagaidīt atbildes vizītes no māksliniekiem, kuri plāno atvest uz Viļakas novadu savas ģimenes, draugus, kolēģus, lai nogaršotu Harija Dvinska cepto maizīti Vēršukalnā, iemācītos kā no vietējiem produktiem Rekavas dzirnavās var pagatavot vienkāršus un ļoti garšīgus ēdienus, apmeklēt partizānu mītni Stompakos un pazust Stiglavas gravas dabas valstībā, iepazīties ar bagāto kultūrvēsturisko mantojumu un uz Viļaku paraudzītos no Viļakas katoļu baznīcas torņa. Igauniete Liisi dzīvo Tallinā, kas ir tikai 392 km līdz Viļakai, un Viļņā dzīvojošās mākslinieces brauca tikai 358 km, lai sasniegtu Viļaku. No Viļakas līdz Tallinai un Viļņai ir tuvāk nekā līdz Liepājai, kas atrodas 465 km attālumā, vai arī Ventspilij, kas atrodas 435 km attālumā no Viļakas.
Šis plenērs dos iespēju izveidot savstarpējus kontaktus arī starp plenēra dalībniekiem, lai aizbrauktu ciemos vienam pie otra vai noorganizētu personālizstādi kādā no Baltijas valstīm vai piedalītos kādā kolēģa organizētā mākslas plenērā.
Vislielākā pieredze ir dalībniekiem Agnijai Ģērmanei un Ilgvaram Zalānam no Latvijas. Šo mākslinieku vārdu un darbus atpazīst Latvijā un arī daudzās pasaules valstīs.
Agnijai Ģērmanei patīk gleznot jau kopš bērnības. Viņa visu laiku tikai glezno un glezno, patīk gleznot ainavas, portretus, veidot figurālas kompozīcijas. Gleznojot izmanto visu iespējamo – otas, špakteles, pirkstus, plaukstas, lai gleznotu un savas emocijas atklātu gleznās. 1991.gadā ir pabeigusi Mākslas akadēmiju. Īpaši patīk gleznot purva un dabas ainavas. Agnija glezno tik sen, cik vien sevi atceras, jo bērnībā vecāki organizēja mākslas plenērus bērniem un arī Agnija katru vasaru vismaz vienu mēnesi dzīvoja mākslas plenēros un sāka gleznot. Jau 7 gadus Agnija organizē māksliniekiem glezniecības plenērus Mazirbē. Pati ir piedalījusies neskaitāmos plenēros dažādās pasaules valstīts, Polijā, Itālijā, Indijā, Marokā un citur. Agnija atklāja, ka glezniecības plenērs “Valdis Bušs” esot kļuvis jau populārs un atpazīstams Latvijas mākslinieku vidē un novēl organizatoriem turpināt organizēt šo starptautisko glezniecības plenēru.
Māksliniekiem savus darbus saskaitīt ir ļoti grūti, pat neiespējami, ja glezno intensīvi, tad nav laika visu uzskaitīt. Arī mākslinieks Ilgvars Zalāns savus darbus nevar saskaitīt, bet, pateicoties tam, ka viņam ir bijusi izstāde Sanktpēterburgā, tās izstādes kuratore ir saskaitījusi, ka Ilgvars Zalāns ir bijis 68 valstīs (piemēram, Indija, Ķīna, Japāna, Malaizija, Austrālija, Izraēla, Grieķija, Horvātija), kurās ir bijusi mākslinieka izstāde vai ir piedalījies plenēros vai dzīvojis un radījis “action painting” jeb akciju mākslu un performanci, kad mākslas darbs top kustībā un gleznojot ar kājām pilsētās uz ielām vai pagalmos vai liela formāta audekliem uz zemes. “Mākslinieku Valdi Bušu es pazinu personīgi, jo kādu laiku dzīvoju Talsos, novērtēju kā veiksmīgu ekspresionistu, kuram mākslā interesēja forma un grafika. Tāpēc ir interesanti piedalīties šajā plenērā. Svarīgākais ir izprast pašam sevi un kā izprast sevi labāk. Kādu laiku centos izprast akrilu, tagad vēlos izzināt eļļas krāsas, kā tās uzrunā radītajā mākslas darbā. Šobrīd mēģinu atrast, cik es tālu varu iet abstraktajā mākslā un cik realitātē. Esmu zīmējis neliela izmēra portretus, tagad esmu sācis gleznot arī liela formāta gleznas ar portretiem. Esmu domājis, ka vēl neesmu gatavs kādai valstij, bet, kad aizbraucu tur un pārdodu savu darbu, tad saprotu, ka mani tomēr tur novērtē un esmu gatavs tai valstij,” savu daudzveidīgo un interesanto pieredzi atklāja mākslinieks Ilgvars.
Pagājušajā gadā visvairāk Viļakas novada iedzīvotājiem patika mākslinieka Aivja Pīzeļa gleznas. Viļakas novada dome sadarbībā ar partneri Daugavpils Marko Rotko centru nolēma, ja cilvēkiem tik ļoti patika, tad kāpēc Aivi neuzaicināt vēlreiz piedalīties plenērā? Aivim dzimtā puse ir Preiļi, bet kopš bakalaura un maģistra studijām Mākslas akadēmijā, par savu dzīvesvietu ir izvēlējies Rīgu. Strādā par dekoratoru universālveikala Stockmann Rīga, bet savu atvaļinājumu izmanto, lai piedalītos glezniecības plenēros. Aivis uzskata, ka tomēr ir svarīgi iegūt arī akadēmiskas zināšanas mākslā un pabeigt Mākslas akadēmiju, jo tas dod gan zināšanas, gan kontaktus. Dzīvesvieta Rīgā ir arī gleznošanas vieta, mākslinieks dzīvo starp savām gleznām. Aivis glezno ātri un daudz nepārdzīvo, ja kaut ko neizdodas uzgleznot. Labāk padodas gleznot lielāka formāta darbus, nevis mazāka formāta gleznas. Jau kopš skolas laikiem gleznošanas iedvesmas avots ir bijis Preiļu pilsētas parks. Aivis Pīzelis meklē interesantas vietas, kur veidot personālizstādes. Tās ir bijušas Valters un Rapa grāmatveikalā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Zarasai bibliotēkā, Botāniskajā dārzā Rīgā, šobrīd Aivja darbi ir apskatāmi Krasta Lido atpūtas centrā.
Igaunietes Liisi Tani dzimtā vieta atrodas netālu no Tallinas. Ir beigusi Tartu mākslas akadēmiju. Bet par savu dzīves un darba vietu Liisi ir izvēlējusies Tallinu, kur viņai ir sava mākslas studija un Tallina piedāvā lielākas iespējas. Liisi ir Igaunijas akvareļu biedrības dalībniece. Vairākas reizes ir piedalījusies akvarelistu plenēros Lietuvā. “Esmu gleznojusi ļoti abstrakti, šobrīd mēģinu gleznot reālistiskāk. Patīk vērot gaismas spēli dabā, gaismai mēģinu dod jaunu dzīvi savās gleznās. Patīk gleznā veidot vairākus slāņus un veidot mozaīkas. Esmu veidojusi gleznu sēriju, gleznojot ar ūdens krāsām cilvēku acis. Ir izveidojies interesants hobijs kopš 2006.gadā krāt krāsu paletes un kolekcionēt savus uzgleznotos gleznu gabaliņos, jo nevar zināt vai šis gleznas gabaliņš nav izmantojams kādā citā gleznā,” pastāstīja jaunā igauņu māksliniece.
Lietuviete Ruta Eidukaityte ir dzimusi, augusi un arī šobrīd dzīvo Viļņā, kur ir izveidojusi arī savu nelielu galeriju. Tajā ir iespējams personālizstādes veidot arī citiem māksliniekiem. Blakus galerijai atrodas arī Rutas studiju, kur viņa glezno un brīvos brīžos patīk spēlēt arī ģitāru. Ziemas sezonā ir kuratore plenērā, kur piedalās 20 dalībnieki no visas pasaules. Divas reizes gadā veido miniatūru izstādes un katru gadu vienu mēnesi pavada mākslinieku rezidencē Parīzē, kur gleznojos vakaros caur logu uz ielām visvairāk var novērot romantisku pārīšus, kuri skūpstās. Tāpēc ir tapusi skūpstu gleznu kolekcija. Glezno ar eļļās krāsām. Ruta ir bijusi dalībniece plenēros Latvijā, Vācijā, Rumānijā, Maķedonijā un citur. Ruta pirmo reizi ir Viļakā un priecājās par doto iespēju gleznot ainavas dabā.
Viļņā dzīvojošai lietuvietei Mykole ir īstais vārds. Tā kā jaunā lietuviešu māksliniece 6 gadus ir studējusi mākslas akadēmijā Parīzē un 2 gadus Kopenhāgenā, viņa sen jau nevienam vairs nesaka kāds ir viņas garais un sarežģītais lietuviešu uzvārds, viņa ir vienkārši Mykole. To izrunāt un atcerēties var tikai lietuvieši. Ritms, telpa un atmosfēra ir trīs elementi, kas ir svarīgi gleznojot. Viņai patīk gleznot ainavas, gleznojot uz dažāda izmēra audekliem. Interesanti ir veidot izstādi: liela formāta glezna, maza formāta, atkal liela formāta un tad atkal maza izmēra glezna. Tas dod iespēju izstādes apmeklētāju ilgāk noturēt izstādē, jo viena glezna jāskatās tuvāk, cita tālāk. Mykolei patīk vienu ainavu gleznot no vairākiem skatu leņķiem, viena ir kopskata glezna, nākamajā uzglezno tuvāk kādu detaļu no lielās gleznas. “Ainavu es iztēlojos kā slēgtu telpu. Ainavu veidoju kā piepildītu ar interjera objektiem, kāds tuvāk, kāds tālāk. Visvairāk gleznoju Lietuvas ainavu, jo tā ir vistuvākā manai sirdij, bet interesanti ir piedalīties plenēros citās valstīs, kā Somijā, Ķīnā, Andora, kur, gleznojot ainavu, izmantoju pilnīgi citas krāsas nekā gleznojot Lietuvas ainavu. Man ir ļoti grūti savās gleznās ietvert kalnus. Patīk eksperimentēt ar tehnikām un vienā gleznā apvienot vairākas tehnikas, piemēram akrils un pastelis, akrils un zīmulis,” ar savām sajūtām dalījās Mykole.
Plenēra laikā tapušo darbu izstādi atklāsim 2020.gada 23.jūlijā plkst. 16.00 Kultūras un radošo industriju centrā Viļakā, Klostera ielā 1.
Teksts un foto: projekta vadītāja Vineta Zeltkalne
