Septītajā ALFA kursu noslēgumā, 25.februārī, Viļakas katoļu draudze svinēja ALFAS apmācību noslēgumu, kur izturīgākie pirmkursnieki saņēma piemiņas dāvaniņas, pasākuma apmeklētāji klausījās un dziedāja līdzi koncertā, vairāk kā 20 pankūku veidi un garšas piedalījās pankūku konkursā un visi kopīgi nosvinēja Aizgavēni.
Vēl ilgi sapņos redzēsim bagātīgi klāto galdu ar neparastajām pankūku garšām un dekorācijām, un karaliskajām tortēm. Bargā žūrija četru cilvēku sastāvā par gardākajām atzina saimnieču Birutas, Ilonas un Birutas ceptās pankūkas. Vēl ilgi priecāsimies par vienkāršo, sirsnīgo un patieso mūziķa Alda Kises dziedāšanu un muzicēšanu uz akordeona jeb krūšu ērģelēm kā tās saucis cienījamais profesors, ērģelnieks un arī Viļakas ērģeļu restaurācijas uzsācējs Tālivaldis Deksnis. Aldis spēja nolasīt pasākuma gaisotni, izvēloties piemērotākās dziesmas, kad nodziedāt kādu garīgu dziesmu, kad laicīgu, kad patriotisku, kad priecēt skumjās, kad kopā nodziedāt dziesmu kā lūgšanu pateicībā Dievam un Dievmātei.
ALFA apmācības Viļakas draudzē notiek jau septīto gadu un jau ceturto reizi Viļakas katoļu draudzes prāvesta Guntara Skutela vadībā. Kādreiz, runājoties ar kādu citu priesteri, prāvests Guntars jautāja, kādi esot lielākie ieguvumi no ALFAS apmācībām. Kolēģis – priesteris esot atbildējis, ka esot mazāk darbā. Priesteris Guntars esot teicis, kā tā var būt, jo, organizējot ALFA kursu Viļakā, viņam esot bijusi liela skriešana, lieli uztraukumi. Un tikai 2020.gada 25.februārī priesteris Guntars atzina, ka, beidzot saprot kolēģa teikto un viņam piekrīt, ka pa tiešām ir mazāk darba, jo ir izveidojusies komanda, kas nāk un dara no sirds brīvprātīgi Dievam par godu. „Šovakar es esmu mierīgs. Sirsnīgi pateicos ALFA komandai un visiem, kuri atnāk palīdzēt, atbalstīt un iesaistīties aktivitātēs. ALFAS apmācības palīdz atrisināt garīgās problēmas, jo kādas idejas, lektoru pieredze, liecības ir uzrunājušas apmācību dalībniekus un tas ir palīdzējis cilvēkiem aug garīgi un atvērties Dieva aicinājumam,” vērtēja prāvests Guntars Skutels.
„ALFAS ieguvums ir draugi. Prieks redzēt Jūs šodien un prieks, ka esam iepazinušies draudzē un turpinām darboties kopā. Liels paldies ALFA komandai, jo pirmo gadu es sajutu, ka mēs esam kā viens vesels – kā viena vienota komanda. Paldies priesterim Guntaram par padomiem un ALFAS apmācību organizēšanā. Man ir kāds sargeņģelis, kurš man ik pa laikam atsūta kādu ziņu un parasti šo ziņu saņemu tieši, tad, kad man tāds uzmundrinājums un padoms ir vajadzīgs visvairāk. Šodien domāju kā, lai visu paspēju, kā, lai laicīgi atbraucu uz noslēguma pasākumu. Un saņemu īsziņu: „Neskrien Dievam pa priekšu ļauj viņam vadīt Tavus soļus, Viņam ir savi plāni, Viņam ir savs laiks. Dieva pulkstenis nekad nesteidzās un arī nekavē. Viss notiek pareizajā laikā”. Galvenais ļaujaties un Dievs Jūs vadīs! Aicinu Dieva vārdu lasīt, būt ar to un piedzīvot to. Mazo Dieva pieskārienu esam izjutuši ALFA kursā. Pateicos ALFA kursa komandai, kuras dalībnieki katrs lūdzās par kādu jauno ALFA kursu dalībnieku. Liels paldies Ilonai par garšīgajām zupām vakariņās! Mīļš paldies mūsu deviņu cilvēku triecienvienībai, kuri katru trešdienu lūdzās mājās, lai Dievs vada un lai ALFA apmācības noritētu veiksmīgi,” emocijās dalījās Viļakas katoļu draudzes vecākā Inita Raginska.
ALFA kursu izlaidumnieku vārdā pateicības vārdus teica Ilze Brokāne, pateicoties visiem lektoriem, kuri stāstīja un mācīja par Dievu, komandai, kuri rūpējās, lai pirmkursnieki justos gaidīti, priesterim Guntaram Skutelam, kurš vienmēr uzklausa un atbalsta. „Mēs esam priecīgi, ka šogad esam pievienojušies ALFA grupiņai. Mēs, kā visi cilvēki, meklējam atbildes uz saviem jautājumiem, bet līdz ko atrodam atbildes uz vieniem, tā rodas nākamie jautājumi, uz kuriem atkal ir jāmeklē atbildes. Mums pietrūks šo trešdienas vakaru. Piedodiet mums un nenosodiet, ja kādreiz varbūt baznīcā negājām vai gājām reti. Atceros priestera Jāzepa Kornaševska teikto, ka pie Dieva nākt nekad nav par vēlu. Mēs katrs meklējam savu ceļu. Lai Dievs palīdz mums pārvarēt mūsu grūtības un lai Dievs mūs visus stiprina un vada,” teica Ilze Brokāne.
Teksts un foto: Vineta Zeltkalne
