2020.gada 18.janvārī jau sesto gadu pēc kārtas notika Ontona dīnas ļustes un ceturto gadu noslēdzās radošo darbu konkurss, kas veltīts dzejniekam, rakstniekam un novadpētniekam Ontonam Slišānam.
Šoreiz konkursā piedalījās 28 dažādas izglītības iestādes, tajā skaitā 27 no Latgales reģiona un viena Rīgas iestāde. Kopā tika iesniegti 150 zīmējumi un 93 radošie darbi – dzejoļi, pasakas, stāsti un esejas. Ar skolēniem kopā strādāja 52 pedagogi.
Paldies vārdus, laureātu sumināšanu un brīnumjauko koncertu varējām baudīt Nemateriālās kultūras mantojuma centrā “Upīte”. Te katram, kas piedalījās tika pateikts paldies. Atzinības papildus saņēma “Meiju darbnīcās” darinātās smaržīgās vaska sveces, bet pirmo trīs vietu ieguvēji saņēma “Vilibalt” ražotas Upītes brīnum lādītes ar visiem trīs folkloras kopas “Upīte” diskiem. Īpaši tika izcelti un godināti tie rakstītāji, kas izvēlējās rakstīt Latgaliešu valodā. Visi skolotāji saņēma Upītes atslēgas piekariņus ar viņu vārdu. Ontona Slišāna meita arī literāte un uzņēmēja Mārīte Slišāne saviem rakstošo darbu favorītiem dāvināja “MāgaliņaCipītes” olu garšīgos “Bezē” cepumus, bet otra meita gaismu māksliniece Lienīte Slišāne saviem zīmēšanas konkursa favorītiem dāvināja raibus cimdus ar Upītes logo, bet mācītājs Guntars Skutelis apbalvoja ar dāvanām savus favorītus māksliniekus. Pasākumu noslēdzām ar lielu, garšīgu Mārītes Slišānes ceptu torti.
Koncertā varējām dzirdēt jaunākos Upītes muzikantus, kurus sagatavoja Kate Slišāne, kā arī dažādas dziesmas Kates, Domenika, Rainas un Toma izpildījumā un apdarē. Prieks par katru, kas piedalījās konkursā un par katru, kas piedalījās pasākumā. Liels paldies Ligitai un Lolitai par ieguldīto darbu rakstīto darbu un rezultātu apkopošanā un izstādes izveidošanā.
Brīnumjaukos zīmējumus un radošos darbus var apskatīt un izlasīt Nemateriālās kultūras mantojuma centrā “Upīte” bibliotēkas vai muzeja darba laikā.
Liels paldies Sandrai Bukšai (31.07.1967.-04.01.2020.), par to, ka četrus gadus atpakaļ nāca ar ideju par šāda konkursa izveidošanu un katru gadu darbojās līdzi ar idejām, padomiem un skaistajiem skolēnu zīmējumiem.
“… Uz boltuo goldauta muna vacuomuote beja gleiši nūlikuse sīneņu i viersā uzlikusi boltu kaladeņu, izveidovuse mozu Betlēmeiti. Es īvārovu, ka babeņa nu vysas čupeņas izvalk vīnu sīna stībreņu. Es nasaprotu, dieļ kam jei tuo dora un lyudzu, lai maņ arī atļaun, bet nikuo, naļāve. Jou leluoka byudama, es atrodu ticiejumu, ka tuo var uzzinuot, voi Dīveņš vēļ ilgi atļaus staiguot pa šū zemeiti. Vacmuotei stībreņš bej garš, jei nūdzeivova, ilgu, kaut arī gryutu myužu, bet mani kuo bārnu gribieja pasorguot nu dūmuom par aizīšonu nu šuo pasauļa. Bet tuo pat, bierneiba ir laiks, kod Tu suoc apzynuotīs, ka na vuss ir myužeigs, ka kuodreiz arī mane vaira nabyus. Atcerūs, kuo suopies sazažņaudze sirds i stipri apčieru sovu lelleiti, juo palyka baile, kas nūtiks ar jū, kod mane vaira nabyus. …”
/Sandra Bukša 14.01.2019./
#UpītieDzeiveJauka
Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns