Sakām atā Helēnai- brīvprātīgajai jaunietei no Norvēģijas

Septembrī uzsākās ne tikai jauns mācību gads, bet Latvijā ieradās divas jaunietes no Armēnijas un Norvēģijas, lai veiktu brīvprātīgo darbu Viļakas un Balvu novadā, realizējot projektu Nr. 2019-2-LV02-ESC11-002634 “Give to get!”. Projekta ietvaros jaunietes organizējušas dažādas aktivitātes bērniem un jauniešiem skolās un jauniešu centros abos novados, piemēram, valodu pulciņu, kultūras vakaru, radošās darbnīcas, organizējušas un vadījušas vides un politikas diskusijas, saskarsmē ar bērniem un jauniešiem pielietojušas neformālās mācīšanas metožu, dažādojot pēc stundu aktivitātes un iespēju pilnveidot prasmes, kompetences un attieksmes.

Helēna projektā ir bijusi kopš 2019.gada 2.spemtebra un nu laiks ir atgriezties uz Norvēģiju un turpināt iesāktās bakalaura mācības politikā. Turpmākajā tekstā var iepazīties ar Helēnas pārdomām un pieredzi šajā projektā.

Pēdējos 2019.gada mēnešus un 2020.gada sākumu esmu bijusi kā brīvprātīgā Latvijā, mazā, jaukā un siltā pilsētā Balvi un Viļakas novadā. Mans darbs pārsvarā bija jauniešu centros, cenšoties izveidot jaunas un aizrautīgas aktivitātes bērniem un jauniešiem. Gribēju arī kontaktēties ar vietējiem iedzīvotājiem un izprast, kā tas ir dzīvot lauku reģionā Latvijas Republikā.

Saprotu, ka Latvija ir valsts, kas šobrīd ir būtisku pārmaiņu procesā. Ir pagājuši tikai 29 gadi kopš neatkarības iegūšanas no Padomju Savienības. Daži var domāt, ka tas ir pietiekami ilgs laiks un tagad būtu jābūt redzamam progresam, taču valdība nedara savu darbu. Varbūt Tev ir taisnība.. bet no otras puses, vai Tu esi kādreiz mēģinājis atjaunot demokrātiju pēc 51 gada apspiestības? Stabila politiskā un ekonomiskā sistēma nav uzbūvējama vienas dienas laikā. Bet atkal, dažas metodes, ko izmanto šīs stabilitātes veidošanā, ir labākas kā citas. Viens novērojums, kas ir kopīgs gandrīz visās valstīs, ir tas, ka lauku teritorijas nekad nav bijušas prioritāte, kad runa ir par attīstību.

Bet nepadarīsim šo rakstu par politisko debati!

Man ļoti patīk latvieši. Jūs esat laipni, nedaudz kautrīgi, godīgi, ļoti strādīgi un stipri. Vecākai paaudzei Viļakas un Balvu novadā angļu valodas pielietojums nav plaši izplatīts. Acīmredzami, atsevišķās situācijās bija grūti komunicēt. Daži cilvēki ļoti centās runāt, neskatoties uz nelielo angļu valodas prasmi, taču jau pat ar dažiem vārdiem var saprast sarunas kontekstu! Vai esi kādreiz bijis sarunā, kur 80% sarunā ir ķermeņa valoda? Ar dažām skaņām tur un šur. Tas ir ļoti jautri, jūs abi smejaties par vieniem un tiem pašiem iemesliem – pārvarot grūtības, kad cenšamies saprast viens otru un smaidot momentos, kad tiešām saprotam viens otru!

Es vadīju aktivitātes dažādās skolās abos novados. Medņevā (Semenovā), Žīguros, Rekovā un pieskatīju mazākos Viļakas pamatskolā. Šis ir bijis saviļņojums man. Smaidu katru reizi iedomājoties par šo pieredzi.  Emocijas un pieredze, ko sniedz darbs ar bērniem un jauniešiem ir tas, bez kā es negribētu būt. Redzēt kā bērni attīstās un aug klasēs liek aizdomāties par to, cik svarīgs ir skolotāja darbs. Skolotāji kopā ar vecākiem un ģimeni burtiski veido nākotnes paaudzi, to , kā bērni izprot apkārtējos apstākļus un ar kādām zināšanām tie iepazīst pasauli.

Es centos ceļot pa Latviju tik vien, cik ir iespējams. Protams, Rīga ir kaut kas, kas ir jāredz, ļoti interesanta pilsēta. Man ļoti patīk Rīga kā Eiropas galvaspilsēta. Tai ir dvēsele. Man ļoti patīk arī Rēzekne, neskatoties uz to, ka tai ir padomju noskaņa. Alūksne ir apburoša un tajā dzīvo ļoti daudz jauku cilvēku. Liepāja ir mazāka, nesavienojamā Rīgas versija. Neesmu to redzējusi vasarā, bet noteikti to izdarīšu. Esmu dzirdējusi par tās skaistajām pludmalēm. Noteikti Latvija pavasarī un vasarā ir ļoti skaista.Jums ir tik zaļa dzīve!

Pēc pieciem mēnešiem Latvijā, esmu uzlādēta ar dažādiem iespaidiem, pieredzēm, zināšanām un atmiņām. Dzīvot lauku teritorijā ir izaicinoši. Jūsu radošuma impulsi stimulē vēlmi darboties savādāk, kā tiem, kas dzīvo pilsētā. Liekas, ka šī ir lielākā atšķirība, ko esmu sajutusi, salīdzinot dzīvi Bergenā (Norvēģijā) un Balvos. Daudzos veidos man pat tas ļoti patīk. Vienam ir vairāk iespēju rīkoties un izveidot. Jākļūst kreatīvam lietās, ko dari.

Ir bijis grūti vadīt aktivitātes jauniešu centros un skolās, kur tu nezini valodu, kur citi pārvalda tikai latviešu vai krievu valodu. Aktivitātēs komunikācija notika angliski, caur roku kustībām (žestikulāciju), skaņām, citu bērnu un jauniešu tulkojumiem. Sadarbošanās un degsme saprast vienam otru ir izveidojusi izpratni vienam par otru. Pirms tam neesmu neko tādu piedzīvojusi.

Esmu apsolījusi sev, ka apciemošu Latviju vēlreiz. Te ir tik daudz ko redzēt, kā arī izbaudīt tikšanos ar jaukajiem cilvēkiem. Esmu sapratusi, ka man ļoti patīk Latvija, valsts un stiprie cilvēki tajā!

Paldies visiem, kas sadarbojās un piedalījās aktivitātēs, ko organizēja Helēna, gūstot jaunu pieredzi un sniedzot arī mums savas zināšanas, emocijas un brīvprātīgo darbu!

Tekstu sagatavoja: Helena Haldorsen

Tekstu tulkoja: Santa Komane

Foto: Personīgais arhīvs

Citas ziņas no šīs kategorijas

Iekļaujošas vides veidošana personām ar garīga rakstura traucējumiem

Šogad, pavasarī tika noslēgti divi būvdarbu līgumi ar SIA „Ozolmājas”, lai īstenotu projektu Nr. ...

Aicinām jauniešus iepazīt sev interesējošās profesijas

5.aprīlī visā Latvijā norisināsies ikgadējā karjeras izglītības akcija “Ēnu diena”, tās mērķis ir iepazīstināt ...

Dzims dzeja un pildīsies dvēseles trauks

Kad dabas paletē košākais akcents ir ceriņu ziedi, un patīkami reibina to smarža, bibliotēkas ...