Viļakas novada domes mājas lapa

Viļakas novads

Pēc Latvijas Republikas administratīvi teritoriālās reformas 2009.gada 1.jūlijā izveidoja Viļakas novadu. Tajā apvienojās Viļakas pilsēta un seši apkārtējie pagasti: Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru.

Viļakas novada kopējā teritorija ir 638,79 km². Viļakas novadā dzīvo 6240 ( uz 01.07.2011) iedzīvotāji, blīvums - 10,1 iedzīvotāji/km².

Viļakas novads atrodas Latvijas austrumu daļā. Novads austrumos 66,6 km garumā robežojas ar Krievijas Federāciju, dienvidos ar mazāko novadu Latvijā – Baltinavas novadu, rietumos ar Balvu novadu un ziemeļos ar Alūksnes novadu. Ar Viļakas novadu sākas Eiropas Savienība. Viļakas novadu šķērso 1.šķiras autoceļš Gulbene – Balvi – Viļaka – Krievijas robeža (robežkontroles punkts Vientuļi).

Lielākais ezers novadā ir Viļakas ezers (137,6), otrs lielākais ir Tepenīcas ezers (30,9 ha) un trešais – Nastrovas ezers (23,5 ha). Iedzīvotāji ir iecienījuši atpūtu arī pie Ilziņu, Lodumas un Raču ezeriem. Novada upju tīkls iekļaujas Daugavas un Veļikajas baseinos. Lielākās upes novadā ir Kūkova, Kira, Rika, Niedrupīte, Vjada, Ludonka, Liepna, Virica un Bolupe.

Vislielāko daļu novada teritorijas aizņem meži 341,11 km² – 53 %. Meža teritorijām bagātākie ir Susāju, Žīguru un Vecumu pagasti. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 217,12 km² – 34 %. Lauksaimniecības zeme visvairāk ir Šķilbēnu, Vecumu un Susāju pagastos.

Galvenā tautsaimniecības nozare Viļakas novadā ir lauksaimniecība (graudkopība, gaļas un piena lopkopība, cūkkopība, aitkopība, dārzeņu un citu kultūraugu audzēšana). Lielākās saimniecības graudkopībā novadā ir: z/s Kotiņi, SIA Ķira, z/s Aldemi, z/s Zemnieks, z/s Kalnāji, z/s Melderīši un z/s Paegļi; lielākie gaļas lopu audzētāji z/s Pakalni, z/s Birzes, z/s Mieriņi; lielākie piena ražotāji z/s Ūdri, z/s Pakalni, z/s Upmalas, z/s Rubeņi, z/s Varoņi, z/.s Laukakmeņi, z/s Lazdenieki un z/s Šusteri; aitkopība specializējušies: z/s Ielejas, z/s Liepas, z/s Žogova, z/s Upmalīši 1, z/s Viduči, z/s Baltroži; cūkkopībā: z/s Ūdri, z/s Medņevas strautiņi, z/s Ezermola, z/s Zvejnieki, augļkopībā: SIA Ķira, z/s Ievulejas un z/s Medņevas strautiņi.

Dažas saimniecības audzē netradicionālākās kultūras - tritikāli, griķus, šķiedras linus, eļļas linus, lauku pupas, zirņus, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai. Vairākas saimniecības nodarbojas ar biškopību.

Citas darbības nozares novadā ir mežsaimniecība, mazumtirdzniecība. Novada teritorijā ir iespējams saņemt medicīnas, veterināros, friziera, transporta, kravu pārvadājumu un ēdināšanas pakalpojumus. Segmentējot uzņēmējdarbību pēc komercdarbības formām, 58 % ir zemnieku saimniecības, 13 % - individuālie uzņēmēji, 12 % - SIA. Novadā ir aktīva sabiedriskā darbība -13 % ir biedrības un 2 % - reliģiskās draudzes.

Novadā liela uzmanība tiek pievērsta izglītības, kultūras, sporta, sociālās, ceļu, ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai. Izglītība ir pieejama 3 pirmskolas izglītības iestādēs (Viļakas PII, Medņevas PII „Pasaciņa”, Žīguru PII „Lācītis”) , 6 pamatskolās (Kupravas, Mežvidu, Viduču, Viļakas, Upītes, Žīguru), Rekavas vidusskolā, Viļakas Valsts ģimnāzijā. Novadā darbojas Viļakas mūzikas un mākslas skola un Viļakas novada Bērnu un jaunatnes sporta skola, divi bērnu un jauniešu iniciatīvu centri Medņevas un Šķilbēnu pagastos. Aktīva novadā ir kultūras dzīve 7 novada kultūras (tautas) namos, septiņās bibliotēkās un trīs muzejos.

Sociālā aprūpe ir pieejama Viļakas sociālās aprūpes centrā un Šķilbēnu sociālās aprūpes mājā. Veselības aprūpi nodrošina SIA „Viļakas Veselības aprūpes centrā”, ģimenes ārstu prakses Viļakā, Žīguros un Šķilbēnos, Upītes un Kupravas feldšeru punktos. Par komunālo saimniecību novadā atbild SIA „Viļakas namsaimnieks”; SIA „Žīguru namsaimnieks”. Viļakas novada pašvaldībai ir kapitāla daļas SIA „Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” un SIA „Balvu autotransports”. Novadā ir izveidota un darbojas vienota dzimtsarakstu nodaļa, sociālais dienests un bāriņtiesa.

2011.gadā ir noslēgusies 16 projektu īstenošana kultūras, sporta, izglītības un sociālās infrastruktūras sakārtošanā. Turpinās 19 projektu īstenošana. Piecpadsmit no tiem ir vērsti novada infrastruktūras sakārtošanā: izglītības, kultūras, sociālajās, ceļu un ūdenssaimniecības attīstības sfērās. Četri projekti tiek īstenoti novada kapacitātes stiprināšanā un cilvēkresursu attīstībā.

Novada dome un iestādes dibina jaunus kontaktus ar Krieviju, Igauniju, Lietuvu, Norvēģiju, Vāciju, Poliju, Lielbritāniju, Itāliju un Bulgāriju pieredzes apmaiņai un sadarbībai. Novads ir attīstības sākumā, ir jāpiedzīvo, jāpārdzīvo un jāizdzīvo neviens vien notikums, lai novada vēstures lappusēs atstātu neizdzēšamas pēdas nākamajām paaudzēm.