Viļakas novada domes mājas lapa


Sekot mums Facebook Sekot mums Instagram
Vēlies uzdot jautājumu?
Jautājums Viļakas novada domei
Vārds*
E-pasts*
Jautājums*
Noderīgas saites

Kultūra

(17.07.2018)

Katrā dzīves jomā ir cilvēki, kas ar savu personību, talantu un darbu ir darījuši lietas, kas nesušas labumu sabiedrībai un darījuši prieku līdzcilvēkiem, bet bieži vien palikuši īsti nenovērtēti. Īpaši tas jāsaka par cilvēkiem, kas darbojas galvenokārt nesavtīgi idejas vārdā, nedomājot par savu publicāti vai īpašo nopelnu izcelšanu sabiedrības acīs. Bieži šādi cilvēki ir tieši tie, kas gluži nemanāmi rada paliekošas vērtības . Pie šādiem cilvēkiem gribas pieskaitīt arī Latgales dziesminieku, grupas ”Leijerkastnieki” vadītāju un sporta entuziastu Aini Šaicānu. Visā Latvijā ir zināmas un joprojām  dziedātas daudzas viņa sacerētas dziesmas, kā, piemēram, Meža dziesma, Es pārnākšu, Mārtiņrožu sveikas, u.c. bet svarīgākais, ko var teikt par Aini ir tas, ka viņš mīlēja savu zemi un šo mīlestību apliecināja savos darbos. Nu jau rit septītais gads, kopš A. Šaicāns ir aizgājis mūžībā. 2017. gada vasarā radās doma sarīkot dziesminieka atceres pasākumu. Šī ideja tika realizēta. Dalībai koncertā atsaucās vairāk nekā 75 dalībnieki, kā arī plašs klausītāju loks.  Viss notiekošais veidoja īpaši emocionālu gaisotni, kas radīja sākumu pārliecībai, ka šis darbs ir jāturpina.

(17.07.2018)

15.jūlijā brīvdabas pasākumā „No Pēteriem līdz Annām” pie Kultūras un radošo industriju centra Viļakas kultūras nama pašdarbnieki pulcināja pilsētniekus, novadniekus un tālākus ciemiņus, lai atcerētos latviešu gadskārtu būtību un nozīmi.

Vasara ir īpašs laiks, kad svētību cilvēkiem un zemei dod trīs Dieva dēli – Jānis, Pēteris un Jēkabs, bet viņu pulciņā rotājas Māras meita – Anna.

Pār visu Latviju jau esam ielīgojuši saulgriežus ar skanīgām dziesmām, krāšņiem vainagiem, lieliem ugunskuriem un citiem nozīmīgiem rituāliem, bet mazāk un pieticīgāk runājam par Pēteri, kuru tautā pazīst kā lapaini. Ar šo dienu saule pagriežas un sāk slīdēt lejup. Dabā ziedu laiks pāriet lapu, ogu un siena laikā. Pēterdiena senču kalendārā iezīmē darbīga laika sākumu lauku sētās. Kad sākas aktīvs siena laiks, apklust pat lakstīgala un nekūko dzeguze.

(17.07.2018)

Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir grandiozākais notikums Latvijas kultūras dzīvē, kas reizi piecos gados vienas nedēļas garumā aizrauj tūkstošiem skatītāju un klausītāju. Dziesmu un deju svētki, kuros piedalās kori un deju kolektīvi no visas Latvijas, iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Svētku nedēļā Rīgā ieradās 43 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un deju svētku tradīciju. Septiņas dienās viņi piedalījās vairāk nekā 65 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs.

(16.07.2018)

2018.gada 13.jūlijā ar mākslinieku prezentācijām oficiāli atklāja otro starptautisko mākslas plenēru “Valdis Bušs 2018”. Plenēra dalībnieki nāk no četriem kontinentiem Eiropas, Āzijas, Austrālijas un Ziemeļamerikas. Plenēra mājvieta šogad ir Semenova, Medņevas pagastā, Viļakas novadā.

Eiropietes ir latviete Sanri, lietuviete Giedre Riškutė un poliete Hanna Ilczyszyn. Āziju pārstāv indonēziete Yana Poppe, kura jau kopš bērnības dzīvo Nīderlandē, Ziemeļameriku – mākslinieks Rick Fox no ASV un Austrāliju - Orryelle Defenestrate-Bascule, kuram saknes ir Austrālijā, bet šobrīd strādā Beļģijā, veidojot skulptūru parku.

(16.07.2018)

Šī gada 13.-14.jūlijā Krievijas Federācijas Sebežas pilsētā notika pasākums, kurš bija veltīts pierobežas valstu (Krievija, Latvija, Igaunija) sadarbībai – Eiroreģiona dienas 2018. Pasākums tika veltīts Eiroreģiona piecpadsmit gadu pastāvēšanai.

Pasākumā piedalījās pašvaldību vadītāji un kolektīvi no Latvijas un Krievijas Federācijas.

Latviju pārstāvēja etnogrāfiskais ansamblis „Mārgas” no Kārsavas novada, deju kolektīvs „Gaspažas” no Baltinavas novada, Gaujienas sieviešu ansamblis no Apes novada un Viļakas kultūras nama jauniešu deju kolektīvs „Bitīt’ matos”  (vadītāja Diāna Astreiko) no Viļakas novada.

(16.07.2018)

Šķilbēnu pagasta jauktais koris „Viola” bija viens no kolektīviem, kas piedalījās aizvadītajos XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos. Tika izdziedātas latviešu „zelta izlases” dziesmas Mežaparkā, un šajos svētkos mūzikā vienojās 67 000 cilvēku –  dziedātāji, dejotāji, orķestra pārstāvji un apmeklētāji.

Dziesmu svētku nedēļa bija ļoti emocionāla- gan ļoti nogurdinoša, bet neatkārtojami īpaša”, atzīst kora „vecākā” Sigita Mežale, „tas vienotības spēks, dziedot noslēguma koncertā, lika skriet tirpiņām, kad Tu saproti, ka esi viens no 16 tūkstošiem dziedātāju.. un tomēr, vislielākais pacēlums bija tad, kad saplūda dziedātāji ar skatītājiem sadziedāšanās laikā, jo dziedāja VISI! Vēl visu nedēļu dzīvojam uz pozitīvu emociju viļņa.

(16.07.2018)

Visu dienu, 7.jūliju, Vērmanes dārzu pieskandināja gandrīz 100 Latvijas un ārvalstu latviešu folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi. Uz divām skatuvēm – lielās un mazās – kurzemnieki dižojās ar košajām tautas tērpu krāsām, skanīgajām balsīm un sklandu raušiem, zemgalieši – ar rozītēm brunču rakstos, sarežģītajiem kadriļu rakstiem un pamatīgajiem maizes klaipiem, vidzemnieki – ar strīpainajiem brunčiem, sparīgo dejas soli un siera rituļiem un latgalieši – ar sievu spēcīgajām balsīm, aizrautīgo muzicētprieku un pašdarināto alu.

(11.07.2018)

Piektdien, 6.jūlijā, Vērmanes dārzā notika Kapelu maratons. Latvijas instrumentālās tautas mūzikas grupas – tautas mūzikas ansambļi, folkloras, postfolkloras un sadzīves mūzikas kapelas – uz Lielās, Vidējās un Mazās skatuvēm atskaņoja dažādu stilu tautas mūzikas mākslinieciskās apdares un interpretācijas. Pasākumu papildināja diasporas deju kopu priekšnesumi, un arī apmeklētājiem dienas gaitā bija iespēja iesaistīties tautiskos dančos vai iejusties īstas lauku zaļumballes noskaņās.

(11.07.2018)

5. jūlijā koncertzālē “Palladium” Rīgā kā viena no XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisēm notika Latviešu tautastērpu skate, kuras dalībnieki tērpus izrādīja piecās kategorijās – pēc arheoloģiskā materiāla darinātie tērpi, Kurzemes tērpi, Latgales un Augšzemes tērpi, Vidzemes tērpi, Zemgales un pilsētas tipa tērpi. Skatē sekmīgi piedalījās arī Viļakas novada Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis.

(06.07.2018)

„Vērmanes dārzā piedzīvojām gaismas parādīšanos – jaunas dienas piedzimšanu, jauna ceļa klāšanu. Tautu kultūrās ir apslēpts spēks vienot mūs pāri laikam. Mums jābūt cieši līdzās vienā ritējumā un vienā plūsmā, tā nesot jaunu gaismu jaunā gadu simtenī” Juris Jonelis.

Visas dienas garumā (5.jūlijā) uz trim īpaši veidotām skatuvēm – „Viensēta”, „Ciema godi” un „Ausma” – ar savu tautu tradīcijām iepazīstinās Latvijas teritorijā sen dzīvojošās dažādās etniskās kopienas, kā arī svētku noskaņu papildināja Latvijā dzīvojošie un ārvalstu latviešu mākslinieciskie kolektīvi.

(05.07.2018)

Trešajā  jūlijā Daugavas stadionā uz deju lieluzveduma "Māras zeme" mēģinājumu pulcējās dejotāji. Mēģinājumi notiek uz trīs laukumiem paralēli. Pats lieluzvedums būs Dziesmu un deju svētku kulminācija, vienotos deju rakstos pulcējot dejotājus no 739 deju kopām. Koncertā piedalīsies 18 174 dejotāji. No tiem 278 jauniešu deju kolektīvi – 7310 dalībnieki, 329 vidējās paaudzes deju kolektīvi – 7861 dalībnieki, 87 senioru deju kolektīvi –1847 dalībnieki, 45 bērnu deju kolektīvi – 1156 dalībnieki. Un starp šiem kolektīviem ir arī Viļakas novada dejotāji – Viļakas kultūras nama vidējās paaudzes deju kopa „Dēka” un jauniešu deju kolektīvs „Bitīt’ matos”.

(04.07.2018)

Svinīgā gaisotnē Rīgā sākās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku gājiens.

Pirms gājiena sākuma skanēja Latvijas himna, pēc kuras valsts augstākās amatpersonas uzrunāja gājiena dalībniekus un skatītājus.

Pēc uzrunām sākās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku svinīgais gājiens, kuru atklāja tautastērpos ģērbti gājiena dalībnieki, rokās nesot Dziesmu svētku, Deju svētku, Līgo un Latvijas karogus. Viņiem gājienā sekoja pūtēju orķestris, aiz kura soļoja virsdiriģenti, Goda virsdiriģenti, virsvadītāji un Goda virsvadītāji, kā arī svētku rīkotāji, tostarp Latvijas Nacionālā kultūras centra un Kultūras ministrijas pārstāvji.

Gājienu atklāja Vidzemes kolektīvi, kam sekoja dalībnieki no Kurzemes, Zemgales un Sēlijas, Latgales, kā arī diasporas kolektīvi un tad rīdzinieki.

(09.05.2018)
(04.04.2018)
(14.02.2018)
(16.06.2017)
(02.06.2017)
(23.05.2017)
(09.05.2017)
(24.11.2016)
(22.11.2016)
(08.07.2016)
(25.05.2016)
(06.05.2016)
(29.09.2015)
(11.03.2015)
(24.10.2014)
(09.05.2014)
(03.03.2014)
(02.10.2013)
(28.03.2013)
(09.03.2013)
(03.07.2012)
(21.06.2012)
(13.04.2012)
(03.03.2012)
(04.01.2012)