Viļakas novada domes mājas lapa



Vēlies uzdot jautājumu?
Jautājums Viļakas novada domei
Vārds*
E-pasts*
Jautājums*
Noderīgas saites

Viļakas novadā izskanējušas 3. Jauniešu Etno dienas (video)

Trīs dienas no 14. līdz 16. septembrim Viļakas novads kļuva par 3. Jauniešu Etno dienu mājām, kuras 2012. godā rīkoja biedrība „Upītes jauniešu folkloras kopa” kopā ar Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centru. Šī gada Etno dienās piedalījās jauniešu folkloras kopas no visas Latvijas – vietējie Upītes jaunieši, Briežuciema „Soldanī”, „Kokle”, „Rīgas danču kluba muzikanti”, „Rudzi” un „Dandari” no Rīgas, „Vīteri” un „Rikši” no Rēzeknes.

Jauniešu Etno dienas notika kā meistarklases ar mūzikas instrumentu spēles, dziedāšanas, danču un folkloras deju mācīšanos un arī teorētiskajiem lasījumiem, ar mērķi veicināt folkloras kustībā esošo jauniešu zināšanas un folkloras kolektīvu savstarpējo sadraudzēšanos.

Pirmie Etno dienu dalībnieki Viļakas novadā sabrauca piektdienas vakarā un ļāvās Upītes jauniešu sagatavotajai nakts trasei ar dažādiem pārsteigumiem. Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra tradicionālās kultūras eksperte Gita Lancere atzina, ka pašiem jauniešiem esot bijis prieks tādā romantiskā tumsā ieraudzīt šīs Ziemeļlatgales puses vērtības – gan Upītes jauniešus, gan lustīgo „Rekavas dzintaru”. Tomēr pirms nakts piedzīvojumiem un sadancošanas pie ugunskura, Upītes Tautas namā tika veikts mājasdarbs – katram kolektīvam kā Etno dienu ciemkukulis bija jāatved lupatu kamols, lai noaustu Etno dienu segu. Darbs gan būs jāpabeidz pašiem mājiniekiem, lai jau nākamgad lupatu sega kļūtu par vēl vienu Jauniešu Etno dienu ceļojošo relikviju līdzās šī brīža talismanam „Genovefai”.

Sestdiena sākas ar meistarklasēm Balkanu dabas parkā – pirmajā dienas daļā Etno dienu dalībnieki iepazina latviešu tradicionālās dejas no rotaļām līdz daudzpāru kadriļām tradicionālās kultūras pārzinātāja Ilmāra Pumpura vadībā, pierībinot Balkanu istabas, kamēr pagalmu pie Balkanu muzeja pieskandināja tradicionālās dziedāšanas pasniedzēja Zane Šmite, demonstrējot balss iesildīšanas tehnikas, kas ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem skanīgai dziedāšanai. Tāpat Zane jauniešiem deva iespēju noskatīties 1979. gadā veidoto filmu par tradicionālo dziedāšanu Latvijā – „Kur dziesmiņa kājām tek”. Pēc brangajām pusdienām sekoja teorētiskie priekšlasījumi, un jauniešiem bija iespēja iepazīties ar mazāk zināmiem tautas mūzikas instrumentiem. Etnomuzikoloģijas studente Aiga Sprindža sniedza nelielu teorētisku ieskatu par cimbalas vēsturi pasaulē un Latvijā, bet Ilmārs Pumpurs atgādināja un mēģināja popularizēt piemirsto, bet 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā tik plaši izmantoto mūzikas instrumentu īpaši Ziemeļlatgales pusē – pusdūru kokli jeb caurspēlējamo cītaru, kuras spēlēt pratēji dzīvo vēl tepat Viļakas novadā, piemēram, Jānis Uzkliņģis Žīguros. Dienas turpinājumā jaunieši varēja izvēlēties kādu no tīkamākajām meistarklasēm – turpināt folkloras deju apguvi un mācīties mandolīnas spēlēšanu pie Ilmāra Pumpura, gūt priekšstatu par cimbalas spēli pie Aigas Sprindžas, rībināt latgaliešu ritma instrumentu bubynu Zanes Dukaļskas vadībā vai iemācīties jaunu Ziemeļlatgales dziesmu pie Zanes Šmites. Zane Dukaļska ir ilggadēja „Vīteru”, nu arī „Rikšu” dalībniece, un šobrīd ir viena no labākajām bubyna spēlētājām Latvijā. Visiem gribētājiem Balkanos Zane parādīja instrumenta iespējas un daudzveidīgās ritma tehnikas, tāpat, piepalīdzot Etno dienu dalībniekiem, gandrīz īstenoja pati savu sapni par bubynu ansambli. Īpaši saviļņojoša bija dziesmas mācīšanās pie Z. Šmites, kura nodarbībai bija izvēlējusies kādu no Ziemeļlatgales bolsiem – šoreiz vosoras bolsu, kura ierakstu septiņdesmitajos gados kopīgi veikuši Antons Slišāns un priesteris Miķelis Jermacāns, ierakstot Šķilbēnu pagasta sievu dziedājumus slepeni no tolaik pastāvošās valsts iekārtas.

15. septembra vakars Latgales kultūras telpā bija nozīmīgs ar vecākā latgaliešu festivāla „Upītes Uobeļduorzs” norisi, kuru atklāja tieši Jauniešu Etno dienu dalībnieki, tā parādot sanākušajiem pagasta ļaudīm un ciemiņiem jauniešu darbošanos folkloras laukā. Ar pirms tam sagatavotiem priekšnesumiem uzstājās „Rudzi”, „Dandari”, „Kokle”, Rikši” un „Soldanī”. Vakara turpinājumā jauniešiem bija iespēja iepazīt un redzēt latgaliešu mūsdienu mūzikas izpildītājus un grupas un priecāties kopā ar festivāla apmeklētājiem.

Svētdienas rītā dalībnieki pirms atvadīšanās tiek iepazīstināti ar vietu, kurā pavadījuši visu šo Etno dienu laiku. Kā atzīst Etno dienu dalībniece Ieva, līdz šim bijušais Balvu rajons viņai ir bijis terra incognita, bet ekskursija pa pagastu deva īsta ceļojuma sajūtu. Gides Ineses pavadībā tika iepazīta Rekova un Šķilbani. Iedvesmojoša bija ciemošanās z. s. "Kotiņi", kur tās īpašnieks Aldis Ločmelis ne vien iepazīstināja ar savu uzņēmumu, tā vēsturi un pašreizējo darbošanos, bet arī nosvēra visus dalībniekus uz svariem. Pašiem jauniešiem gan šķiet, ka pirms Etno dienām visi būtu daudz vieglāki, jo savu darījušas bija Rekavas vidusskolas pavāru gatavotās garšīgās maltītes.

Pēcpusdienā Jauniešu Etno dienu dalībniekus ciemos gaida Medņevas Tautas nams, kur notika Etno dienu noslēguma koncerts. Kates Slišānes un Edgara Pundura vadībā tika atšķetināts Etno dienu kamols. Svētdienas mierā ietītajā koncertā šķita, ka balsis un instrumenti skan labāk kā visās iepriekšējās dienās kopā. Jauniešu folkloras kopas parādīja savas prasmes – tiek dziedāts, dancots un spēlēts, tāpat noslēguma koncerts bija arī īstā reize, lai atrādītu Etno dienu laikā iemācītās jaunās lietas – Etno dienu dziedātājiem skandēt vosoras bolsu, bubynu spēlētājiem kopā ar „Vīteru” puišiem aizstāt Zanes iztrūkumu. Koncertā uzstājās arī īpašie viesi – no Liepnas ieradās Ilga Reizniece ar savām skolniecēm, kuras aktīvi mācījušās Liepnas pusei raksturīgo dziedāšanu.

Pēc pateicības vārdiem un dāvanām, vēl tik brīdis pēdējiem dančiem uz atvadām un ar Balvu maiznieka kliņģera pūdercukuru uz deguna viens otram jānovēl laimīgu ceļu, dodoties mājup katram uz savu Latvijas pusi.

Kā secina paši Etno dienu dalībnieki – šāda satikšanās reizi gadā ir lielisks pasākums un veids, lai iemācītos ko jaunu, dalītos pieredzē, iepazītos, pilnveidotos un ar vēl lielāku prieku darbotos latviešu folkloras laukā.

Sagatavoja Jauniešu Etno dienu dalībnieces Edīte Husare un Kristīne Pokratniece

 

Bildēs:

1. Aiga Sprindža stāsta par cimbalām foto Edīte Husare

2. Ilmārs Pumpurs par pusdūru kokli foto Edīte Husare

3. Zane Dukaļska ar savu bubynu foto Edīte Husare

4. Vosoras bolsa mācīšanās Zanes Šmites vadībā foto Edīte Husare

5. Uzstāšanās „Upītes Uobeļduorzā”, folkloras kopa „Rudzi” no Rīgas foto Edīte Husare

6. Uzstāšanās „Upītes Uobeļduorzā”, postfolkloras kopa „Rikši” no Rēzeknes/Rīgas foto Vineta Zeltkalne

7. Upītes jaunieši, noslēguma koncerts Medņevā foto Ruta Cibule

8. „Vīteru” Ēriks un Pīters ar Zanes skolniecēm Edīti un Ievu, noslēguma koncerts foto Ruta Cibule

9. Etno dienu dziedātāji ar vosoras bolsu. Noslēguma koncerts foto Ruta Cibule

10. Briežuciema „Soldanī”, noslēguma koncerts foto Ruta Cibule

11. „Vārpas” - Liepnas dziesmas, noslēguma koncerts foto Ruta Cibule

12. Jēkabs un Andris Slišāni ar Etno dienu talismanu „Genovefu” foto Ruta Cibule

 

Vileks nūvodā izskaniejušys 3. Jaunīšu etno dīnys

Treis dīnys nu 14. da 16. septembram Vileks nūvods kliva par 3. Jaunīšu etno dīnu sātu. Etno dīnys reikuoja bīdreiba „Upeitis jaunīšu folklorys kūpa” kūpā ar Kulturizgleiteibys i namaterialuo montuojuma centru. Ituo goda Etno dīnuos pīsadaleja jaunīšu folklorys kūpys nu vysys Latvejis – vītejī Upeitis jaunīši, Brīžucīma „Soldanī”, „Kokle”, Reigys daņču kluba muzykanti, „Rudzi” i „Dandari” nu Reigys, „Vīteri” i „Rikši” nu Rēzeknis.

Jaunīšu Etno dīnys nūtyka kai meistarklasis ar muzykys instrumentu spēlis, dzīduošonys, daņču i folklorys deju vuiceišonuos i ari teoretiskajim skaitejumim, ar mierki veicynuot folklorys kusteibā asūšūs jaunīšu zynuošonys i folklorys kolektivu sovstarpejū sasadraudziešonu.

Pyrmī Etno dīnu dalinīki Vileks nūvodā sabrauce pīktdinis vokorā i ļuovēs Upeitis jaunīšu sagataveitajai nakts trasei ar dažaidim puorsteigumim. Kulturizgleiteibys i namaterialuo montuojuma centra tradicionaluos kulturys eksperte Gita Lancere atzyna, ka pošim jaunīšim asūt bejuse prīca taidā romantiskā tymsā īraudzeit ituos Zīmeļlatgolys pusis vierteibys – gon Upeitis jaunīšus, gon ļusteigū „Rekavas dzintaru”. Vys tik pyrma nakts pīdzeivuojumim i sasadoncuošonai pi guņkura, Upeitis Tautys nomā tyka padareits sātys aizdavums – kotram kolektivam kai Etno dīnu gastiņcs beja juoatvad kokaru komuļs, kab nūaustu Etno dīnu deči. Dorbs gon byus da gola juodabeidz pošim Upeitis jaunīšim, kab iz cytu godu kokaru dečs toptu par vēļ vīnu Jaunīšu etno dīnu ceļojūšū relikveju sūpluok ituos šaļts talismanam „Genovefai”.

Sastdine suocās ar meistarklasem Balkanu dobys parkā – pyrmajā dīnys daļā Etno dīnu dalinīki īpazyna latvīšu tradicionaluos dejis nu rūtaļom da daudzpuoru kadriļom tradicionaluos kulturys puorzynuotuoja i folklorys deju kūpys „Dandari” vadeituoja Ilmāra Pumpura vadeibā, pīreibynojūt Balkanu muzeja ustobys, cikom pogolmu pi Balkanu muzeja pīskandynuoja tradicionaluos dzīduošonys školuotuoja Zane Šmite, ruodūt bolsa īsasiļdeišonys tehnikys, kas ir vīns nu svareiguokūs nūsacejumu skaneigai dzīduošonai. Taipat Zane jaunīšim deve vareibu nūsavērt 1979. godā taiseitū kinu par tradicionalū dzīduošonu Latvejā – „Kur dziesmiņa kājām tek”. Piec brangajom pušdīnem sekuoja teoretiskī prīškskaitejumi, i jaunīšim beja vareiba īpasazeit ar mozuok zynomim tautys muzykys instrumentim. Etnomuzykologejis studente Aiga Sprindža deve nalelu īskotu par cymbalys viesturi pasaulī i Latvejā, nu Ilmārs Pumpurs atguodynuoja i raudzeja popularizēt damierstū, nu 19. gs. beiguos i 20. gs suokuos tik plaši izmontuotū muzykys instrumentu Zīmeļlatgolys pusē – pusdyuru kūkli aba caurspielejamū ceitaru, kurys spēlēt pratieji vēļ arviņ dzeivoj Vileks nūvodā, par pīmāru, Juoņs Uzkliņgis Žīgurūs. Dīnys turpynuojumā jaunīši varieja īzavielēt kainu nu meistarklasem – turpynuot folklorys deju apvuiceibu i vuiceitīs spēlēt mandolinu pi Ilmāra Pumpura, dabuot prīškstotu par cymbalys spēli pi Aigys Sprindžys, reibynuot latgalīšu rytma instrumentu bubynu Zanis Dukaļskys vadeibā ci īsavuiceit jaunu Zīmeļlatgolys dzīsmi pi Zanis Šmitis. Zane Dukaļska daudzus godus ir „Vīteru”, nu ari „Rikšu” dalineica, i itūšaļt ir vīna nu lobuokūs bubyna spālātuoju Latvejā. Vysim grybātuojim Balkanūs Zane paruodeja intrumenta īspiejis i dažaiduos rytma tehnikys, taipat, paleidzūt Etno dīnu dalinīkim, gondreiž eistynuoja poša sovu sapynu par bubynu ansambli. Eipaši saviļņojūša beja dzīsmis vuiceišonuos pi Z. Šmitis, kura nūdarbeibai beja izavielejuse kaidu nu Zīmeļlatgolys bolsim – itūreiz vosorys bolsu, kura īrokstu septeņdasmytajūs godūs kūpā padarejuši Ontons Slišāns i prīsters Mikeļs Jermacāns, īrokstūt Škilbanu pogosta sīvu dzīduojumus paslapan nu tūlaik asūšuos vaļsts īkuortys.

15. septembra vokors Latgolys kulturā beja nūzeimeigs ar vacuokuo latgalīšu festivala „Upītes Uobeļduorzs” nūtikšonu, kuru atkluoja taišni Jaunīšu etno dīnu dalinīki, tai paruodūt saguojušajim pogosta cylvākim i gostim jaunīšu dorbuošonūs folklorys laukā. Ar pyrma tam sagataveitim prīšknasumim uzastuoja „Rudzi”, „Dandari”, Kokle”, „Rikši” i „Soldanī”. Vokora turpynuojumā jaunīšim beja vareiba īpazeit i redzēt latgalīšu myusdīnu muzykys dzīduotuojus i grupys i pasaprīcuot kūpā ar festivala apmaklātuojim.

Svātdinis reitā dalinīki pyrma atsavadeišonys tyka īpazeistynuoti ar vītu, kurymā pavadejuši vysu itū Etno dīnu laiku. Kai atzeist Jaunīšu etno dīnu dalineica Īva, da itam bejušais Bolvu rajons jai ir bejs terra incognita, nu ekskurseja pa pogostu deve eistyna ceļuojuma sajiutu. Gidis Inesis vadeibā tyka īpazeita Rekova i Škilbani. Īdvasmojūša beja gasteišona z. s. „Kotiņi”, kur tuos saiminīks Aldis Ločmelis na tik īpazeistynuoja ar sovu uzjāmumu, tuo viesturi i ituos šaļts dorbuošonūs, nu ari nūsvēre vysus dalinīkus iz svorim. Pošim jaunīšim pasalyka, ka pyrma Etno dīnu vysu byutu daudzi vīgluoki, jo sovu darejušys beja Rekovys vydsškolys povuoru gataveituos gorduos iedīņreizis.

Piecpušdīnē Jaunīšu etno dīnu dalinīkus gostūs gaideja Mednevys Tautys noms, kur nūtyka Etno dīnu gola koncerts. Katis Slišānis i Edgara Pundura vadeibā tyka atškatynuots Etno dīnu komuļs. Svātdinis mīrā īteitajā koncertā pasalyka, ka bolsi i instrumenti skaņ lobuok kai vysuos īprīškejuos dīnuos kūpā. Jaunīšu folklorys kūpys paruodeja sovys prasmis – tyka dzīduots, doncuots i spālāts, taipat nūslāguma koncerts beja ari eistynuo vīta, kab atruodeitu Etno dīnu laikā īvuiceituos jaunuos prasmis – Etrno dīnu dzīduotuoji skandieja vosorys bolsu, bubynu spālātuoji kūpā ar „Vīteru” puiškinim raudzeja aizstuot Zanis tryukumu. Koncertā uzastuoja ari eipašī gosti – nu Līpnys īsaroda Ilga Reiznīce ar sovom školneicom, kurys aktivi vuicejušuos Līpnys pusei rakstureigū dzīduošonu.

Piec pateiceibys vuordim i duovonom vēļ tik šaļts pādejim daņčim iz atvodom i ar Bolvu maiznīka kriņgeļa pyudercukru iz daguna vīns ūtram vielieja laimeigu celi, braucūt iz sātu kotram iz sovu Latvejis pusi.

Kai secynoj poši Etno dīnu dalinīki – itaida sasatikšona reizi godā ir breineigs pasuocīņs i veids, kab īsavuiceitu kū ta jaunu, pasadaleitu pīredzē, īpasazeitu, piļneiguot sovys prasmis i ar vēļ leluoku prīcu dorbuotūs latvīšu folklorys laukā.

Sagatavieja Jaunīšu etno dīnu dalineicys Edeite i Kristīne

 

Karteņuos:

1. Aiga Sprindža stāsta par cimbalām foto Edīte Husare

2. Ilmārs Pumpurs par pusdūru kokli foto Edīte Husare

3. Zane Dukaļska ar savu bubynu foto Edīte Husare

4. Vosoras bolsa mācīšanās Zanes Šmites vadībā foto Edīte Husare

5. Uzstāšanās „Upītes Uobeļduorzā”, folkloras kopa „Rudzi” no Rīgas foto Edīte Husare

6. Uzstāšanās „Upītes Uobeļduorzā”, postfolkloras kopa „Rikši” no Rēzeknes/Rīgas foto Vineta Zeltkalne

7. Upītes jaunieši, noslēguma koncerts Medņevā foto Ruta Cibule

8. „Vīteru” Ēriks un Pīters ar Zanes skolniecēm Edīti un Ievu, noslēguma koncerts foto Ruta Cibule

9. Etno dienu dziedātāji ar vosoras bolsu. Noslēguma koncerts foto Ruta Cibule

10. Briežuciema „Soldanī”, noslēguma koncerts foto Ruta Cibule

11. „Vārpas” - Liepnas dziesmas, noslēguma koncerts foto Ruta Cibule

12. Jēkabs un Andris Slišāni ar Etno dienu talismanu „Genovefu” foto Ruta Cibule



24.09.2012
Kalendārs
« Maijs 2017 »
POTCPSSv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031 
Šodien
Šodien vārda dienas svin:
Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
Īsās ziņas
Tiek organizētas iedzīvotāju tikšanās ar visiem Viļakas novada domes deputātu kandidātiem; kandidātu saraksti, priekšvēlēsanu programmas ...
Kapusvētki 2017. gadā ...
Izlaidumi Viļakas novada izglītības iestādēs 2017. gadā ...
Aicinājums piedalīties aptaujā ...
No 1. līdz 31. maijam notiek ZAAO akcija "EKO ZVANS" ...
27. maijā plkst. 18:00 Daugavpilī Latgales novada vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvu svētki "Lielais rits Cietoksnī" ...
28. maijā plkst. 8:00 Žīguros Pavasara tirugs. Plkst. 10:00 Žīguru Kultūras nama amatiermākslas kolektīvu koncerts ...
28. maijā Viļakas novada ģitāristu koncerts - plkst. 16:00 Viļakas Kultūras namā, plkst. 18:00 Kultūras centrā "Rekova" ...
31. maijā Viļakā Maija dziedājumi ...
4. jūnijā no plkst. 14:00 Skanošā bērnu diena Viļakā, plkst. 17:00 estrādē koncerts "Visās varavīksnes krāsās" ...
12. jūnijā pie Viļakas novada domes Mobilais mamogrāfs ...
1. jūlijā plkst. 16:00 Medņevas Tautas namā Viļakas novada Bērnības svētki ...
No 7. līdz 9. jūlijam Ziemeļlatgale Retro 11 ...
8. jūlijā plkst. 13:00 Viļakas pilsētas brīvdabas estrādē Betsafe Spēkavīru čempionāta 2. posms ...
8. jūlijā un 19. augustā Svētās Mises par Tepenīcas mirušo iedzīvotāju dvēselēm ...
Svarīga informācija mājputnu īpašniekiem! ...
Folkloras kopa "Upīte" aicina pievienoties pulciņam! ...
"Skriešanas Akadēmijas" treniņi pirmdienās plkst. 17:15 Viļakas Sporta zālē ...
Tirgus Rapinā maijā un jūlijā ...
Iespēja apgūt pirtnieka profesiju Balvos ...
Iespēja piedalīties fotokonkursā "Latgales ainava" ...
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības ambulatoro speciālistu darba laiki, aktualitātes ...
Vakances Viļakas novada Sociālajā dienestā ...
Īsa pamācība labā pārvaldībā kopā ar LR Tiesībsargu ...
Kursi mednieka un medību vadītāja apliecības iegūšanai ...