Viļakas novada domes mājas lapa


Sekot mums Facebook Sekot mums Instagram
Vēlies uzdot jautājumu?
Jautājums Viļakas novada domei
Vārds*
E-pasts*
Jautājums*
Noderīgas saites

Ilmāra Meža grāmatas „Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale” atvēršanas svētki Rēzeknē

Šonedēļ Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē bija  Ilmāra Meža grāmatas Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale” atvēršanas svētki. Uz pasākumu devās grupa skolēnu un skolotāju no Viļakas pamatskolas un Viļakas Valsts ģimnāzijas.

„Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale” ir vēsturnieka, ģeogrāfa un demogrāfa Ilmāra Meža izstrādātā vārdnīca, kurā ieļauta arī valodnieces Anna Stafeckas uzvārdu materiāla lingvistiska analīze, ģeogrāfes Otīlija Kovaļevskas izpētītais par uzvārdu saistību ar Latgales vietvārdiem, vēsturnieks Muntis Auns raksturojis uzvārdu piešķiršanas vēsturisko fonu Latgalē.

Kā autors norāda ievadā: „Latvijas arhīvi glabā daudz informatīvu materiālu, arī visu Latvijas iedzīvotāju ģimeņu un personu sarakstus no 1935. gada tautas skaitīšanas, 1941. gada iedzīvotāju reģistrācijas, kā arī vairums baznīcu grāmatu. Ir saglabātas arī 1897. gada iedzīvotāju tautas skaitīšanas uzskaites lapas gandrīz par visiem Latgales iedzīvotājiem. [..] ir izdevies sagatavot šo gandrīz 4000 latgaliešu uzvārdu sarakstu, katram no tiem dodot izplatības raksturojumu, daudziem arī nozīmes skaidrojumu. Vēl gandrīz 1900 reti sastopamu uzvārdu ir tikai nosaukti pielikumā.”

Grāmatai īpaši sagatavotas 10 uzvārdu izplatības kartes, kas sniedz ieskatu Latgales uzvārdu ģeogrāfijā un ļauj uzskatāmi noteikt iespējamās izcelsmes vietas un iezīmēt izplatības areālu. Divos pielikumos apkopoti Latgalē nelielā skaitā konstatētie uzvārdi un izplatītākie uzvārdi Latgales pagastos.

Darbam par pamatu ņemti 1935. gada tautas skaitīšanas dati, kas ir vispilnīgākā. Viņš šo tautas skaitīšanu salīdzinājis ar tām, kas notikušas pirms – 19. gadsimta beigās un pēc, ar 1941.gada tautas skaitīšanas datiem, kur jau skaidri atspoguļojas Otrā pasaules kara un deportāciju sekas.

Grāmatai ir vairāki priekšvārdi, katrā no tiem uzvārdi analizēti no mazliet cita skatu punkta. Vēsturnieks Muntis Auns skaidrojis, kādi dokumenti vispār bijuši pieejami par Latgali kopš 16. gadsimta un kādos brīžos Latgales zemnieku uzskaite, tātad – vārdu pierakstīšana veikta. Tie avoti ir baznīcgrāmatas, arī mainoties zemes pārvaldītājiem revīzija bija nepieciešama, reizēm – arī karu laikā. Ilmārs Mežs atzīst, ka lielāko pārsteigumu viņam sagādājusi atskārta, cik šie uzvārdi, dzimtas vārdi Latgalē ir seni. Uzvārdu rašanos parasti saistām ar dzimtbūšanas atcelšanu, 19. gadsimtu, Vidzemē tieši tad tika masveidā doti uzvārdi, nebeidzamie Liepiņi, Kalniņi. Pārsteidzošā kārtā izrādījies, ka Latgalē uzvārdi atsevišķām dzimtām fiksēti daudz agrāk, pat no 16. gadsimta. Kādi tie bija? Reizēm tie bija vietvārdi, mājvārdi un mūsdienās pat ir tāds paradokss, ka pati dzimta no apdzīvotās vietas, kas nes attiecīgo vārdu, jau ir aizgājusi, taču šis vietvārds joprojām pastāv. Pamatīgu pētījumu par dzimtas vārdu un vietvārdu attiecībām veikusi ģeogrāfe Otīlija Kovaļevska. Grāmatā ir arī vairākas kartes, kur atsevišķu dzimtas vārdu izplatība redzama vizuāli. Savukārt  no valodniecības viedokļa uzvārdus pētījusi Anna Stafecka. Eiropā uzvārdi sāka izplatīties 16. gadsimtā, un Latgale gāja kopsolī ar pārējo Eiropu. Tas skaidrojams ar to, ka katoliskajā Latgalē ar Tridentas koncila lēmumu bija noteikts, ka turpmāk visi kristāmie un laulājamie pierakstāmi. Lēmums ticis pildīts, lai arī diezgan lēni, apmēram 100 gadu laikā tā kļuvusi par vispārēju praksi, un tikai 18. gadsimtā uzvārdi jeb dzimtas vārdi Latgalē esot bijusi pašsaprotama lieta.

Grāmatai „Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Latgale” ir arī vairāki pielikumi. Ir iespēja, piemēram, meklēt nevis pēc uzvārda, bet pēc pagasta nosaukuma, ir tāds rādītājs, kas rāda attiecīgajā pagastā izplatītākos uzvārdus. Piemēram, ja tavu dzimtas uzvārdu pierakstītāji ir pārveidojuši, tulkojuši, un no Kalvja vai Kalvīša pēkšņi esi ticis par Kovaļu – tā kalēju sauc poliski, vai, piemēram, no Buļs literarizēts par Buli, tāda prakse bija Latvijas laikā, taču skaidri zini, no kuras apdzīvotas vietas, pagasta nāk tavi senči, var mēģināt sameklēt sava uzvārda sākotnējo variantu. Anna Stafecka pat mudina tos, kam tas svarīgi, vērsties un lūgt pēc vecajām baznīcgrāmatām, lai dzimtas uzvārdu turpmāk pasē un dokumentos ierakstītu pareizi, lai būtu mums visi tie Kriumi un Buļi. Ārkārtīgi interesanta sadaļa ir arī par palamām, izrādās – neko daudz tolaik cilvēku smalkjūtību nesaudzēja, daudzas no tām iztulkotas skan pavisam neglaimojoši, vai nu cilvēks par balamuti, blēdi vai kankarnieku nodēvēts, tiktāl, ka pat grāmatas sastādītāji reizēm atturējušies iedziļināties versijās par vārda nozīmi. Taču ir arī skaidrojumi, kas attiecīgo uzvārdu nēsātājus, iespējams, iepriecinās.

Tekstu sagatavoja:Sarmīte Šaicāne

Foto: Jānis Laicāns

 

 

 

23.02.2018
Kalendārs
« Jūlijs 2019 »
POTCPSSv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031 
Šodien
Šodien vārda dienas svin:
Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristāna
Īsās ziņas
27.jūliijā plkst.14:00 kultūras centrā "Rekova" bērnības svētki ...
2019. gada 7.augustā(trešdiena) Viļakas novada domē Viļakā no pulksten 11.00 - 14.00 aicinām uz semināru “Sadarbība un radošums Manā un Tavā kopienā” ikvienu interesentu, kuram......
8.augustā Viļakā, Balvu ielā 5 (pie Latvijas aptiekas) no 10.00 līdz 17.00 Mobilā diagnostika . ...
Jūlija vingrošanas nodarbības Semenovā.. ...
Palielinot autobusu braukšanas ātrumu, no 1. jūlija gaidāmas izmaiņas piecos maršrutos, ko apkalpo AS Nordeka ...
Viļakas novada atklātā pludmales volejbola čempionāts 2019 Nolikums ...
Pededzes robežšķērsošanas vieta turpmāk darbosies no plkst. 08:00 līdz 20:00 ...
Kapusvētki ...
Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs ...
Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļu kontaktinformācija ...
Jaunākie video par mūsu novadu no Latgales reģionālās televīzijas. ...