Viļakas novada domes mājas lapa


Sekot mums Facebook Sekot mums Instagram
Vēlies uzdot jautājumu?
Jautājums Viļakas novada domei
Vārds*
E-pasts*
Jautājums*
Noderīgas saites

Žīguru ciematam – 60

Žīguri – skaists un zaļš ciemats Latvijas austrumu pierobežā. Ciemata nosaukums sasaucas ar draisko putnēnu zvirbuli, jo latgaliski tas skan - “žīgurs”. Īstenībā savu nosaukumu ciemats saņēmis no dzelzceļa stacijas, bet dzelzceļa stacija, savukārt no tuvējā ciema - Žīgurovas.

Žīguru pirmsākumi meklējami 20. gs. sākumā, kad caur mūsu apkārtnes mežiem 1902. gadā tiek uzbūvēts platsliežu dzelzceļš Pitalova – Sita, ko vēlākajos gados pagarina līdz Gulbenei un tad savieno ar Rīgu. 1926. – 1927.g. Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības banka mūspusē uzbūvē šaursliežu dzelzceļu Lauri – Žīguri. No tālajiem Liepnas puses mežiem tiek vesti kokmateriāli. Te – Žīguros tos pārkrauj un tālāk pa platsliežu dzelzceļu transportē tālāk uz Rīgu.

1927. gadā tiek uzbūvēta dzelzceļa stacijas ēka, kā arī 2 divstāvu mājas: viena kļūst par vietējā kokizstrādes uzņēmuma kantori, otra – par viesnīcu un īpašnieka dzīvojamo māju. Tobrīd Žīguros ir vēl dažas zemnieku mājas. Tiek būvētas arī jaunas ēkas, piemērojot tās dzelzceļa stacijas servisa vajadzībām – kā viesnīcu un tējnīcu dzelzceļa pasažieriem. Tādējādi Žīguri sāk attīstīties, pateicoties zaļajam mežam un dzelzceļam.

Strauji attīstīties Žīguri sāk pēc Otrā pasaules kara. 1945. gadā sāk būvēt kokzāģētavu, atjauno kara laikā izpostīto dzelzceļu. 1949. gadā Žīguru meža kombināts tiek pievienots Viļakas MRS, bet 1950. gadā MRS centrs pārceļas uz Žīguriem. Sākas strauja celtniecība: tiek celtas kopmītnes strādnieku ģimenēm, veikali, ēdnīca, klubs, maizes ceptuve, estakāde, jauna kokzāģētava. Ar 1956. gadu Žīguros intensīvi sāk būvēt individuālās mājas, tā rodas Skolas, Meža, Liepnas ielas. 1954. gadā tiek uzbūvēta ambulances ēka, 1955. gadā te ierīko slimnīcu, kurā ir 25 gultas vietas. Ar 1956. gada 1. jūniju Žīguros sāk strādāt bērnudārzs, bet 1956. gada 1. septembrī – Žīguru 7-gadīgā skola.

Iedzīvotāju skaits Žīguros pārsniedz tūkstoti, ir uzbūvētas daudzas saimniecības, kultūras, izglītības un dzīvojamās ēkas. Tādējādi Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs 1958. gada 18. janvārī nolemj “pārveidot biezi apdzīvotu vietu “Žīguri” par strādnieku ciematu”.

1959. gadā Latvijā notiek administratīvi teritoriālā reforma, tās rezultātā tiek likvidētas Sosnīcu un Plešavas ciema padomes, to vietā nodibinot Žīguru ciemata darbaļaužu deputātu padomi, kas pastāv līdz pat 1990. gadam.

60-tie gadi ciematā iezīmējas ar jaunu celtniecības vilni. 1960. gada 10. oktobrī darbu uzsāk jauna mehanizēta estakāde. 1965. gads ir ļoti ražīgs Žīguriem. Mežrūpsaimniecībā sāk strādāt tam laikam modernas mehāniskās remontdarbnīcas. Ekspluatācijā tiek nodots sadzīves pakalpojumu paviljons, kur ciemata iedzīvotāji var safrizēties, pašūt jaunus apģērbus, nodot mazgāšanā veļu un apģērbus ķīmiskajā tīrīšanā, saremontēt apavus un sadzīves tehniku. Tiek uzbūvēta piebūve bērnudārzam, ūdens tornis, 8 dzīvokļu māja.

Svarīgs žīguriešiem ir 1962. gads, kad ciemata elektrotīkls tiek pieslēgts pie Ķeguma spēkstacijas, jo līdz tam elektrību Žīguros ražoja vietējā spēkstacija.

1963. gadā Žīguru iedzīvotāji, lai izdaiļotu savu ciematu, blakus dzelzceļam un stacijai iestāda ābeļdārzu ar 163 ābelītēm.

1964. gadā savu darbu beidz šaursliežu dzelzceļš, jo mežrūpsaimniecībā strauji pieaug automašīnu parks, kokmateriālus no meža izvest ar mašīnām kļūst ērtāk. Dzelzceļa vietā tiek ierīkots ceļš.

Pieaugot skolēnu skaitam skolā, 1964. gadā tiek uzsākta jaunas skolas piebūves celtniecība, bet 1966. gadā sāk būvēt kultūras namu.

1968. gadā Žīguri kļūst bagātāki par 3 lielām un iespaidīgām ēkām. Tiek uzbūvēta piebūve skolai, kultūras nams un pirmā 3-stāvu māja Žīguros. Savukārt 1969. gadā Viļakas MRS uzbūvē taras cehu, kas dod jaunas darbavietas žīguriešiem. 70-jos gados ciematā tiek uzceltas vairākas daudzdzīvokļu mājas, veikali, jaunas telpas saņem sakaru darbinieki, ciematā tiek būvēta katlu māja un daudzas mājas tiek pieslēgtas centrālapkurei.

1975. gadā Viļakas MRS tiek pārdēvēta par Žīguru MRS.

Šajā laikā ciematā paralēli celtniecības darbiem norit arī labiekārtošanas darbi. Tiek ierīkots mākslīgais ezers, iekārtots parks un skvērs, daudzām ielām uzklāj melno asfalta segumu, visās ielās tiek stādīti koki un dzīvžogi.

Ļoti aktīva ciematā ir kultūras dzīve. Jaunajā kultūras namā darbojas daudzi kolektīvi – koris, vokālie ansambļi, deju kolektīvi, dramatiskie kolektīvi, estrādes ansamblis, pūtēju orķestris. Ciematā darbojas divas bibliotēkas – pieaugušo un bērnu.

Arī nākamajā desmitgadē (1978. – 1988.) ciematā turpinās celtniecības darbi. Tiek būvētas divstāvu dzīvojamās mājas Viļakas ielā, vairākas individuālās mājas, it īpaši Skolas ielā un Upes ielā. Tiek uzceltas trīs trīsstāvu dzīvojamās mājas.

1980. gada janvārī skolu piemeklē liela ugunsnelaime, nodeg 1956. gadā celtais skolas korpuss. Līdz 1987. gadam norit skolas atjaunošanas darbi, papildus tiek uzbūvētas virtuves un ēdnīcas telpas, ierīkoti jauni mācību kabineti.

1987. gadā darbu uzsāk jaunais ciemata bērnudārzs “Lācītis”.

Laika posmā no 1988. – 1998. g. ciemata ļaudis pārdzīvo daudzas pārmaiņas.

Šī desmitgade iesākas ar Atmodas laika notikumiem. Daudzi žīgurieši ir aktīvi Tautas frontes dalībnieki. Tautfrontieši piedalās “Baltijas ceļa” akcijā, Žīguros virs ciemata padomes ēkas svinīgi tiek pacelts sarkan-balt-sarkanais karogs, daudzi žīgurieši ir 1991. gada janvāra barikāžu dalībnieki. 1991. gadā Latvija atkal kļūst neatkarīga valsts. Tiek ieviests neatkarīgas Latvijas administratīvi teritoriālais dalījums. Tiek dibināts Žīguru pagasts un Žīguri kļūst par pagasta centru.

90-to gadu pirmajā pusē ciematā turpinās celtniecības darbi – tiek būvētas individuālās dzīvojamās mājas, uzceļ vienu trīsstāvu dzīvojamo māju, vēl vienu ūdenstorni. 90-to gadu sākumā uz jaunām telpām kultūras namā pārceļas aptieka.

Notiekot pārmaiņām mežrūpniecības jomā, 1990. gadā ciematā izveidojas jauna iestāde – Žīguru virsmežniecība. Darbu turpina Žīguru MRS, kas 1994. gadā tiek nodota privatizācijai. 1995. gadā tiek izveidota SIA “Žīguru MRS”, kas ir viens no lielākajiem mežizstrādes uzņēmumiem un lielākais nodokļu maksātājs Balvu rajonā.

Daudzi Žīguru pamatskolas skolēni apmeklē mūzikas skolu, nodarbības notiek pamatskolas, bērnudārza un kultūras nama telpās, tās vada Viļakas mūzikas skolas skolotāji.

Kopš 1992. gada bērnudārza telpās tiek iekārtots Annas Āzes vadītais Meža muzejs, kur interesenti var iepazīties ar mežu vēstures materiāliem, kā arī aplūkot daudzveidīgus dabas eksponātus un medību trofejas.

Arī 5. gadu desmits ciemata dzīvē ir dažādu pārmaiņu pārpilns.

2000. gada 15. septembrī notiek noasfaltētā ceļa Viļaka - Žīguri oficiālā atklāšana, kurā piedalās satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs. Žīguriešu cīņa par ceļa noasfaltēšanu notika vairāk nekā 10 gadu garumā.

Toties 2001. gada 1. jūlija rītā aiziet pēdējais pasažieru vilciens dzelzceļa posmā Vecumi – Rīga, bet ar 2001. gada 1. septembri dzelzceļš tiek slēgts arī kravu pārvadājumiem. Tā, nesagaidījis savu simtgadi, dzelzceļš beidz pastāvēt.

Reorganizācijas notiek mežsaimniecības jomā.

1999. gada nogalē valstī tiek izveidota valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”, ar 2000. gada janvāri Žīguros darbu uzsāk Ziemeļlatgales mežsaimniecības 4. Žīguru iecirknis.

Ar 2000. gada 1. janvāri Žīguru virsmežniecība tiek pārdēvēta par Balvu virsmežniecību. 2005. gada decembrī tiek slēgta Žīguru mežniecība, tās meža apgaitas tiek pievienotas Viļakas mežniecībai. 2007. gada 1. februārī, apvienojot triju rajonu – Alūksnes, Balvu un Gulbenes virsmežniecības, tiek izveidota Ziemeļaustrumu virsmežniecība ar centru Gulbenē. Kopš 2008. gada februāra daudzi žīgurieši – virsmežniecības darbinieki mēro ceļu uz darbavietu Gulbenē.

Plaši celtniecības darbi ciematā vairs nenorit. Pie jaunceltnēm šai laika posmā var nosaukt LMT un Tele 2 torņus, kā arī jaunuzbūvēto estrādi Žīguru parkā. Toties notikuši plaši remontdarbi pasta telpās, pagastmājā, doktorātā, Žīguru pirmsskolas bērnu iestādē “Lācītis”, notiek renovācijas darbi Žīguru pamatskolā. Arī daudzi žīgurieši atjauno un labiekārto savas dzīvojamās mājas un to apkārtni.

Pagastā tiek realizēti vairāki projekti - siltumapgādes sistēmas modernizācija (2004-2009), pirmsskolas izglītības iestādes „Lācītis” ēkas renovācija (2008), Žīguru pamatskolas renovācija (2006-2008), kultūras nama renovācija (2007-2009).

Šai periodā noasfaltētas Viļakas iela, Ciemata iela, Parka iela.

Šajā desmitgadē ciematā ir darbojies uzņēmums “BGB kompānija”, savus pakalpojumus iedzīvotājiem sniedz SIA “Žīguru Namsaimnieks”. Kopš 2003. gada ciematā pastāv 1 publiskā bibliotēka, jo ir notikusi pagasta bibliotēkas un bērnu bibliotēkas apvienošanās. Šajā laikā ciematā ir darbojušies vairāki veikali – “Priežukalns”, “Liepas”, “Stārķi”, “Stella – 4”, “Tik – tak”, kafejnīca “Varavīksne”. Desmitgades noslēgumā ciemata iedzīvotājiem savus pakalpojumus sniedz 4 veikali – “Maks”, Stārķi”, “Saules veikals”, “Tik – tak”, 2 frizieres, pasta nodaļa.

Žīguru pagasts regulāri ir piedalījies konkursā “Latvijas sakoptākais pagasts”. 2001. gadā ir iegūts Atzinības raksts par sakoptāko pagasta centru. 2002. gadā mūsu pagasts kļuva par sakoptāko pagastu Balvu rajonā un ieguva arī Latgales novada laureāta nosaukumu.

2006. gadā Annas Āzes Meža muzejs tiek atzīts par ģimenei draudzīgāko atpūtas vietu Latgalē.

Zināmas pārmaiņas notikušas arī pēdējā desmitgadē.

Pēc Latvijas Republikas administratīvi teritoriālās reformas 2009. gada 1. jūlijā tiek izveidots Viļakas novads, kā viens no pagastiem tajā ietilpst arī Žīguru pagasts. Pēc jaunās reformas Žīguri kļūst par Žīguru ciemu un reizē arī par pagasta centru. Par pagasta pārvaldes vadītāju tiek ievēlēta Ženija Cvetkova, bet kopš 2013. gada jūlija pagastu vada Oļegs Kesks.

Šajā laikā strauji sarūk iedzīvotāju skaits. Ja 2014. gada sākumā Žīguros bija 761 iedzīvotājs, tad 2017. gada beigās – 650 cilvēki. Daudzi cilvēki dodas prom no Žīguriem uz Rīgu un citām Latvijas lielpilsētām, kā arī uz ārzemēm.

Ir realizēti vairāki projekti, tostarp „Satiksmes drošības infrastruktūras uzlabošana” (2008-2009), „Pakalpojumu centra ēkas renovācija” (2009), sociālās mājas „Jasmīni” Žīguru ciemā rekonstrukcija (2011), turpinās darbi pie ūdenssaimniecības sakārtošanas Žīguru ciemā. 2016.gadā katlu mājā ir uzstādīts jauns šķeldas katls.

2009. gada 6. jūlijā no MRS direktora amata aiziet Ēvalds Macāns, jaunais direktors – Pēteris Kuzmans, kurš spītīgi mēģina noturēt mežrūpniecības nozari Žīguros. Diemžēl 2008. gada novembrī – decembrī tiek slēgts taras cehs.

2009. gada 15. oktobrī tiek atklāta dabas izziņas takas „Virica aicina”, te interesenti var iepazīties ar dažādiem kokiem un augiem, kas aug upes tuvumā, putniem, zivīm un dzīvniekiem, kas mīt Viricas upes apkārtnē.

2009./2010.m.g. Žīguru pirmsskolas izglītības iestādē strādā 10 darbinieki, divas jaukta vecuma grupas apmeklē 35 audzēkņi. Līdz 2010. gada 30. augustam Žīguru pirmsskolas izglītības iestādi „Lācītis” vada Lilita Šnepere, no 30. augusta vadītāja ir Anita Agejeva. 2016. gada septembrī tiek nosvinēta Žīguru bērnudārza 60 gadu jubileja. 2018. gada sākumā pirmsskolas izglītības iestādi apmeklē tikai 16 izglītojamie. Lielu atbalstu Žīguru bērnudārzam sniedz Zviedrijas humanitārās palīdzības organizācija “GNOSJO HJALPER”.

2009./2010.m.g. Žīguru pamatskolā strādā 14 skolotāji, skolā mācās 75 izglītojamie. Bet 2018. gada sākumā skolā ir 45 izglītojamie. Šajā desmitgadē pēc projekta labiekārtots skolas sporta laukums, daļēji realizēts projekts Nr. KPFI – 15.1/116 „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Viļakas novada Žīguru pamatskolas ēkā” - siltināta daļa skolas ēkas, bēniņi un uzlikts jumts visai skolai. Veikta vecās siltumtrases rekonstrukcija. 2015./2016.g. apkures sezonā skola pieslēgta centrālajai katlu mājai. Līdz 2015. gada augustam skolas direktore ir Svetlana Romāne, no 1. septembra skolu vada Sanita Orlovska. Sadarbībā ar SIA „Žīguru MRS” katru gadu tiek izremontēta viena klašu telpa, SIA palīdz arī ar kokmateriāliem mācību procesa nodrošināšanai. Skolā ir laba materiāli tehniskā bāze, ir 1 interaktīvā tāfele, 4 multiprojektori, 2 dokumentu kameras, 23 datori, ir arī interneta pieeja. Datori un internets pieejams gandrīz katrā mācību kabinetā. Ar Zviedrijas humanitārās palīdzības organizācijas “GNOSJO HJALPER” palīdzību visā skolā nomainītas izglītojamo mēbeles (soli, krēsli, tāfeles). 2016. gada septembrī skola atzīmēja savu 60 gadu jubileju.

Žīguru bibliotēku līdz 2009. gada beigām vada Maija Plačinda, tālāk vadību pārņem Anastasija Plačinda, kas 2016. gadā kļūst par konkursa „Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs” laureātu Latgalē. No 2017. gada 1. augusta bibliotēkas vadītāja ir Benita Troška.

Vienu gadu (no 2013.g.-2014.g.) Žīguros darbojas Jauniešu iniciatīvu centrs (vadītāja Arta Brokāne). Centrs atradās Žīguru pirmsskolas izglītības iestādes ēkas telpās un bija jauniešu neformālās izglītības vieta pagastā. Centrā jauniešiem bija iespēja lietderīgi pavadīt brīvo laiku, iesaistīties brīvprātīgajā darbā, notika dažādi pasākumi, te bija radīti apstākļi jauniešu pašiniciatīvai, intelektuālai, radošai un fiziskai attīstībai.

2014. gada rudenī Žīguros izveido pagasta Sporta centru, tas tiek iekārtots daudzdzīvokļu mājā Kultūras ielā 3a. Sākotnēji to vada pagasta sporta organizatore Ginta Locāne, vēlāk – Alise Nāgele. Centrs beidz pastāvēt 2017. gada nogalē.

Pagastā ir nodibinātas vairākas biedrības: klubiņš „Palīdzi sev”, vecmāmiņu klubs „Omītes”, „Vecāku klubiņš”, biedrība „Virica”, kuras aktīvi iesaistās pagasta teritorijas sakopšanas talkās, raksta un īsteno projektus teritorijas sakārtošanai un labiekārtošanai, kultūras aktivitāšu organizēšanai Žīguros.

2011. gada vasarā Žīguru jaunieši pašu spēkiem uzbūvē hokeja laukumu. 2013. gada 18. janvārī tiek reģistrēta biedrība „Hokeja klubs „Žīguri MRS””, kuras uzdevums ir veicināt hokeja attīstību Viļakas novadā, veicināt un popularizēt veselīgu dzīvesveidu. 2014. gada augustā hokeja klubs „Žīguri MRS”  īsteno „Balvu rajona partnerības” organizētā un Nīderlandes Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij (KNHM) fonda atbalstīto projektu „Saule spīd vienādi visiem!”, kā rezultātā tiek izveidota pludmale - peldvieta upes krastā. 2015. gadā ar vietējo uzņēmēju, ziedotāju un atbalstītāju palīdzību tiek uzstādīti jauni hokeja laukuma borti. Katru gadu Žīguru hokeja laukumā pulcējas hokeja entuziasti un līdzjutēji, lai piedalītos sacensībās vai atbalstītu savējos hokeja turnīrā. 2015. gada janvārī tiek organizētas pirmās Starptautiskās sacensības hokejā. Sacensībās tiek pārstāvētas trīs valstis - Latvija (HK „Žīguri MRS”), Igaunija „Rōugesnaipro” un Krievija (Pitalova).

Pārmaiņas notikušas tirdzniecības jomā, laika gaitā „Saules veikals” kļūst par „Elvi”, 2017.gadā – par veikalu „Mini top”. Tagad iedzīvotājiem savus pakalpojumus sniedz 3 veikali – “Maks”, “Mini top”, “Tik – tak”, kā arī pasta nodaļa.

Šīs desmitgades laikā ir renovēts segums vairākās Žīguru ielās – Meža ielā, Upes ielā, Skolas ielā. 2017. gada vasarā uzklāts jauns segums Viļakas ielai. Jaunu ēku celtniecība Žīguros vairs nenotiek, vienīgi paši ciemata iedzīvotāji ir atjaunojuši vairākas dzīvojamās mājas un labiekārtojuši to apkārtni.

Žīguros bija izveidojusies skaista tradīcija augusta otrajā sestdienā svinēt ielu svētkus. Laika gaitā svētki ir notikuši visās 11 ciemata ielās - Viļakas, Skolas, Liepnas, Upes, Meža, Ciemata, Kultūras, Parka, Rūpniecības, Dzelzceļa un Stārķu ielās. Svētku pasākums parasti sākās ar pašdarbnieku koncertu. Svētku dalībniekiem tika sagādāti pārsteigumi pie privātmājām. Tradicionāli notika foto orientēšanās sacensības, dažādas sporta aktivitātes, izstādes un vakarā parasti diskoballe visām paaudzēm.

Kopš 2012. gada Žīguros septembra mēnesī notiek Meža svētki, ko organizē Žīguru kultūras nama darbinieki. Katru gadu svētkiem ir cits moto un norises vieta, kā arī daudzveidīgas aktivitātes – izstādes, pašdarbnieku koncerti, meža tehnikas parādes, daudzveidīgi konkursi, ēdienu degustācijas, zupas vārīšana, vieskolektīvu koncerti, svētku balle un pat krāšņs salūts.

2015. gadā no 31. jūlija līdz 2. augustam Žīguros norisinājās Viļakas novada svētki. Novada svētku ideja bija: Mežs - mūsu dzīvības avots. Mājinieki un novada svētku ciemiņi varēja piedalīties daudzveidīgās svētku aktivitātēs.

2018. gada rudenī arī Žīguru kultūras nams svinēs savu 50.dzimšanas dienu.

Žīguri – tās nav tikai ēkas un ielas, tie nav tikai notikumi.

Žīguri – tie, pirmkārt, ir cilvēki. Tie cilvēki, kas cēluši ciematu, kas te dzīvojuši, strādājuši, arī tie, kuri nes pasaulē Žīguru vārdu.

Lai mums visiem kopā arī turpmāk izdodas saglabāt mūsu zaļo ciematu - Žīgurus!

Latvijas Valsts Vēstures arhīva, Alūksnes zonālā arhīva
un dažādu senu grāmatu lappusēs ielūkojās
un īsu Žīguru ciemata vēsturi izveidoja
novadpētniece Maruta Brokāne

Žīguri savā 60. gadadienā!

18.01.2018
Kalendārs
« Augusts 2018 »
POTCPSSv
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031 
Šodien
Šodien vārda dienas svin:
Bernhards, Boriss
Īsās ziņas
No 24.-26.augustam Upītes svētki: 1.diena-24.augusts 2.diena-25.augusts 3.diena-26.augusts ...
1.septembrī plkst.12.00 Balkanos, Šķilbēnu pagasts Stipro skrējiens ...
Viļakas novada pašvaldības autoceļu vai to posmu saraksts ar uzturēšanas klasēm 2018.gada vasaras sezonai no 2018.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 31.oktobrim. ...
Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs ...
Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļu kontaktinformācija ...
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības ambulatoro speciālistu darba laiki, aktualitātes ...
Īsa pamācība labā pārvaldībā kopā ar LR Tiesībsargu ...
“Latvijas Valsts ceļi” tīmekļa vietnē tiek publicēta aktuālā informācija par satiksmes aizliegumiem un ierobežojumiem ...
Aktivitātes Viļakas novada bibliotēkā.. ...
Jaunākie video par mūsu novadu no Latgales reģionālās televīzijas. ...