Viļakas novada domes mājas lapa


Sekot mums Facebook Sekot mums Instagram
Vēlies uzdot jautājumu?
Jautājums Viļakas novada domei
Vārds*
E-pasts*
Jautājums*
Noderīgas saites

Kā ziemos augļu koki? Kāds bija 2017.gada veģetācijas periods?

Maijs un jūnijs bija samērā vēsi, dažviet mēneša sākumā uzsniga pat sniegs. Nokrišņu bija mazāk nekā parasti, bet ne visur. Visvairāk to bija ziemeļaustrumu novados, bet vismazāk Kurzemes jūrmalā.Arī jūlijs bija vēss, turpretī augusts un septembris bija siltākie, bet arī nokrišņiem bagātākie mēneši, tātad arī tādi, kuri veicina visus augšanas procesus, ne tikai sēņu. Atšķirības starp novadiem, protams, lielas. Dažviet nokrišņi bija ļoti gaidīti, citur tie jau bija katastrofa. Dažos  rietumu novados visu vasaru lietus it kā bija, bet ne tik daudz, lai nokļūtu līdz koku saknēm. Tie tomēr neaizgāja bojā un, ja augsne bija auglīga un dārzs labi kopts, auga ļoti labi un āboli bija sevišķi lieli. Arī oktobrī  nokrišņu bija daudz, tomēr ir bijuši arī lietaināki rudeņi. Temperatūra savukārt bija zem mēneša normas.

Līdzīgi veģetācijas periodi jau bijuši.

Šādas vasaras simts gadu periodā bija vairākas, bet nokrišņu daudzuma un temperatūras ziņā vistuvākās šī gada vasarai laikam tikai divas. Pēc tām sekojošās ziemas gan bija  dažādas. Dažas ar ilgstoši zemu temperatūru bez atkušņiem, citās dienu skaits ar zemām temperatūrām neliels, bet to svārstības daudziem kokiem katastrofālas. Dažādi bija arī nākamie pavasari, gan strauji, gan lēni nākoši. Skaidrs, ka tādā gadījumā dažādiem bija jābūt arī dārzu postījumiem.

1928./29.gada ziemā bija cietuši 30% dārzu. Augļu koku sagatavošanos ziemošanai kavēja ļoti slapjā un drēgnā iepriekšējā  vasara. Gan šo apstākļu, gan arī slimību bojātās lapotnes dēļ daudzi koki bija panīkuši. Rudens bija garš un silts. Ziemas sals jau nebija liels. Februārī minimālā temperatūra tikai dažas dienas bijusi -28—340 C, tomēr augsne bija sasalusi samērā dziļi. Nākamā  pavasarī koku virszemes daļas strauji sāka darboties, pastiprināti patērēja ūdeni, bet saknes sasaluma zonā to neuzņēma.   Visvairāk cietis Zemgales apgabals, kur izsalušas 26% ābeles. Kurzemē nedaudz mazāk - 20.64 %. Turpretī Latgalē izsala tikai 12.9 % ābeļu. Neviens negaidīja, ka tieši Kurzemē un Zemgalē būs izsaluši tik daudz augļu koku, arī vītoli, ozoli un bērzi.

Kāpēc? Šajā gadījumā acīmredzot ziemošanu papildus ietekmēja reljefs un augsne, arī šķirnes. Latgalē dārzi parasti tika stādīti paaugstinātās vietās, pauguru augšējā daļā, kur pārlieku lielais nokrišņu daudzums problēmas neradīja. Arī salā neizturīgās citzemju šķirnes Latgales dārzos bija maz, vien vietējās un no Krievijas ienākušās.

Zemgalē auglīgajā, bet arī mitrajā un smagajā mālā cieta saknes. Koki nespēja laikus nobeigt augšanu, sagatavoties ziemošanai. Arī audzēto šķirņu sastāvs bija mazāk ziemcietīgs, vairāk tika audzētas Rietumeiropas šķirnes.

1978.gada vasara arī bija vēsa un nokrišņiem bagāta. Tas veicināja dažādu sēņu slimību izplatību, kavēja augļu nogatavošanos. Ābelēm un plūmēm bija ļoti laba raža. Septembris bija auksts, ar neparasti lielu nokrišņu daudzumu- 142 -232 mm.  Septembra beigās uzsniga sniegs, bieži bija naktssalnas. Oktobrī gaiss pakāpeniski kļuva aukstāks, nokrišņu daudz. Novembris bija salīdzinoši silts, bet lietus lija gandrīz katru dienu. Decembra beigās naktī minimālā temperatūra gaisā jau bija -35 – 400 C, bet virs sniega pat -45 līdz -490 C. 15-20 cm bieza sniega sega bija austrumu rajonos, turpretī rietumu daļā tā bija tikai 5-10 cm bieza.

Pavasaris bija vēss un nokrišņiem bagāts līdz maija otrajai dekādei. Tas bija labs apsalušo koku reģenerācijai. Gan plūmes, gan bumbieres Pūrē un Ogrē  cieta ļoti stipri, bet ābelēm bija tikai nelieli bojājumi. Tās visvairāk izsala Latgales un Vidzemes lieldārzos, kur lielajos kvartālos daļa ābeļu bija zemākās vietās, ieplakās, arī līdzenās vietās bez iespējām aukstajam gaisam noplūst vēl zemāk. Tur aizgāja bojā pat it kā ziemcietīgas šķirnes.

Kā dārzi ziemos pēc šīs vasaras?

To tiešām nevar prognozēt, jo nezinām ne to, kāda būs ziema, ne to, kāds būs pavasaris. Ka mazāk ziemcietīgo kultūru vai potcelmu saknes varētu aiziet  bojā vietās, kur ilgstoši stāvējis ūdens, sevišķi  smagākā māla augsnē, ir sagaidāms. Arī dārzos, kur koku sagatavošanos ziemai, traucējusi ne tikai pārlieku mitrā augsne, bet arī saimnieku vēlme tos pārbarot.

Ko darīt tagad un turpmāk?

Vienīgais, ko varam darīt, ir pārdomāt, kas līdz šim darīts nepareizi, ko varam darīt, lai nākamajai šādai vasarai un rudenim sekas būtu mazāk postīgas. Skaidrs, ka vietu esošam  dārzam nomainīt nevaram.

Šoruden mainīt mitruma apstākļus arī vairs gandrīz nevaram. Ja ūdens noplūšanai no dārza ir kāds šķērslis, piemēram, novadgrāvju rakšanas rezultātā izveidojies augstāks valnis, jāmēģina tajā piemērotās vietās izrakt grāvjus ūdens novadīšanai uz novadgrāvi. Gaisa trūkums augsnē visvairāk nepatīk kauleņkoku sēklaudžu potcelmu saknēm, tātad, ja augsne ir smaga vai pasmaga ar zemu un bieži pļautu zālāju un varbūt ar ūdensnecaurlaidīgu apakškārtu, rindstarpās vajadzētu veikt dziļirdināšanu. Vismaz jaunākajos stādījumos.

Ielejās starp pauguriem vai ieplakās, kur ūdens krājas bieži, augļu kokus stādīt nevajadzētu. Var arī izlīdzēties tā, kā darīja ne tikai mūsu senči, bet dara vēl joprojām Nīderlandes un Amerikas augļkopji – mitrās vietās vai ļoti blīvās augsnēs augļu kokus stāda uz apmēram 25-30 cm augstiem uzbērumiem.

Ja kauleņkoku dārzu rindstarpās, regulāri irdinot, augsne turēta bez apauguma, nokrišņiem pārbagātas vasaras otrajā pusē nezālēm jāatļauj augt vai arī jāiesēj kāds zaļmēslojuma augs. Tas, veicinot augšanas nobeigumu, veicinās arī koku gatavošanos ziemai. Kārtējo reizi jāatgādina, ka augoša, pārkoksnēties sākusi zāle rudens pusē paņems vairāk lieko mitrumu un arī slāpekli, tātad palīdzēs kokiem sagatavoties ziemošanai.

Par to, ko nākamajā pavasarī darīt ar augsni, atkarīgs no tā, vai augsnei mitrums vajadzīgs vai nē, cik dziļš bijis sniegs vai cik dziļi sasalusi augsne. Pavasarī jāpriecājas, ja pumpuru plaukšana kavējas, sevišķi, ja zeme sasalusi. Stumbru sasilšanu un dzīvības procesu sākšanos tajos bumbierēm, saldiem ķiršiem un plūmēm ar augstākiem un resnākiem stumbriem var aizkavēt kaļķošana.

08.01.2018
Kalendārs
« Jūnijs 2018 »
POTCPSSv
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930 
Šodien
Šodien vārda dienas svin:
Madis, Alberts
Īsās ziņas
21.jūnijā Viļakas pilsētas stadionā Starptautiskā folkloras festivāla "Baltica 2018" Noslēguma pasākums ...
22.jūnijā plkst.21.00 Vasaras saulgrieži Upītē ...
Viļakas novada amatiermākslas kolektīvi Dziesmu un deju svētkos no 30. jūnija līdz 8.jūlijam Rīgā ...
Viļakas novada atklātais pludmales čempionāts no 17.jūnija līdz 15.jūlijam. Čempionāta 2018 Nolikums ...
Kapusvētki Viļakas, Kupravas un Liepnas Romas katoļu draudžu kapsētās un Baltinavas un Šķilbēnu draudžu kapsētās ...
Viļakas novada pašvaldības autoceļu vai to posmu saraksts ar uzturēšanas klasēm 2018.gada vasaras sezonai no 2018.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 31.oktobrim. ...
Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs ...
Skolēnu autobusa kustības grafiks jaunajam mācību gadam 2017/2018 ...
Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļu kontaktinformācija ...
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības ambulatoro speciālistu darba laiki, aktualitātes ...
Īsa pamācība labā pārvaldībā kopā ar LR Tiesībsargu ...
“Latvijas Valsts ceļi” tīmekļa vietnē tiek publicēta aktuālā informācija par satiksmes aizliegumiem un ierobežojumiem ...
Aktivitātes Viļakas novada bibliotēkā.. ...
Jaunākie video par mūsu novadu no Latgales reģionālās televīzijas. ...
Kad pie mājas jāizvieto valsts karogs? ...