Viļakas novada domes mājas lapa


Sekot mums Facebook Sekot mums Instagram
Vēlies uzdot jautājumu?
Jautājums Viļakas novada domei
Vārds*
E-pasts*
Jautājums*
Noderīgas saites

Nomodā par Latvijas brīvību

2. martā Viļakā, Kultūras un radošo industriju centrā, pulcējās Viļakas Valsts ģimnāzijas audzēkņi, Viļakas novada pašvaldības darbinieki, Viļakas novada iedzīvotāji, delegācijas no Viļāniem, Rēzeknes, Preiļiem un citiem novadiem, viesi no Rīgas un tālākie pasākuma dalībnieki no Ventspils, lai piedalītos Stompaku kaujas atceres pasākumā un pēc izglītojošām lekcijām dotos uz Stompaku kauju norises partizānu mītnes vietu dabas liegumā “Stompaku purvi”.

Ja esi piedzimis un visu mūžu dzīvojis brīvā un neatkarīgā valstī, tad ir ļoti grūti iedomāties un iztēloties laikus, kad cilvēki karoja viens pret otru, kā izturēja kara šausmas, kā nesalūza garā, izdzīvoja un cīnījās par to, lai mēs – Stompaku kauju dalībnieku pēcteči – dzīvotu brīvā Latvijā. Vēstures stundas ir vērtīgas īpaši jaunākajai paaudzei, lai saprastu pretrunīgi vērtētos nacionālos partizānus un viņu veikumus brīvas Latvijas izveidē.

Viegli un satraukti sirds mana sitas,
Klusi, klusiņām došos es ceļā
Uz vietu, ko tikai savējie zina,
Pārējiem atliks sekot vai minēt.
..Nāc, māsa, nāc,
Soļo man blakus.
Jau rīt,
Rīt mūs nošaus kā suņus trakus.
..Viens tālāk vēlos es doties,
Krist un celties, celties un krist.
Tu man novēli, novēli nepadoties,
Uzsauc tostu cēlu.
..Vīriem atgriezties vienmēr
Vienmēr, kaut vēlu,” Renāra Kaupera vārdi un dziesma “Māsa nakts”, ko izpilda “Prāta vētra”, bija uzrunājusi Viļakas novada domes priekšsēdētāju Sergeju Maksimovu un lika viņam aizdomāties par to, kāpēc cilvēki devās ceļā, lai cīnītos pret okupāciju, devas ceļā, no kurienes nebija zināms, vai atgriezīsies. “Vismazāk mēs gribam piedzīvot kara draudus, mēs gribam apstrādāt savus laukus, gribam, lai bērni ietu skolās. Bet bija jācīnās ar pārspēku, ko praktiski nevarēja uzvarēt. Vairāk nekā 700 gadus bijām sapņojuši par savu valsti. Cik paaudzes krita, cēlās un krita, līdz beidzot mēs kā maza tauta spējām sevi definēt kā tautu. Šodien svarīgākais jautājums, uz ko mums jāatbild, ir – ja cilvēki bija gatavi iet un krist, zaudēt pašu dārgāko – savu dzīvību -, vai esam tie, kuri sargā un izmanto savu brīvību, kā mēs izturamies pret saviem tautiešiem, vai izturamies kā pret savējiem, vai esam cienīgi saukties par mantiniekiem, kuri atdeva savu dzīvību, lai mēs tagad dzīvotu brīvā Latvijā. Kā mēs šobrīd sargājam savu valsti, kā ar savu vārdu, attieksmi un nostāju izturamies pret Latviju? Aicinu kļūt par savas valsts cienīgiem mantiniekiem,” teica Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.

Partizānu mītnes vietnē Stompaku purvos nozīmīgu lomu ieņēma Šķilbēnu Romas katoļu draudzes priesteris Ludvigs Štagars, kurš piebiedrojās nacionālajiem partizāniem, un vienā no uzceltajiem bunkuriem bija ierīkota baznīca, kur tika pat laulāti pāri, noturētas ikdienas Sv. Mises un ikviens varēja lūgties. Vēstures dati liecina, ka tikai šajā nacionālo partizānu mītnē bija izveidota baznīca. Garīdzniecības atbalsts un klātbūtne ir svarīgi arī mūsdienās. Kopā ar tautu bija arī Viļakas luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis un Viļakas Romas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels, kurš uzsvēra, ka baznīcas pamatvērtības ir brīvība, mīlestība, tiesības ticēt, pielūgt Dievu, būt saimniekam savā zemē un to apstrādāt. “Lai cik ilgi cilvēki pastāvētu uz zemes, grēcīguma dēļ vienmēr būs kara draudi. Bet cilvēki ir aicināti augt savstarpējā mīlestībā. “Jo, kad cilvēki, vienoti mīlestībā, pārvar grēku, tad viņi pārvar arī varmācību, līdz būs piepildījušies vārdi: “Tad viņi pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par sirpjiem. Tauta pret tautu vairs nepacels zobenu, nedz arī mācīsies karot.” (Is 2, 4) Esam šeit, lai mācītos augt taisnīgumā, būt vienotiem, meklēt vērtības, kas mums palīdz augt garīgi. Jebkura sabiedrība, kura pazaudēs morāles vērtības, ilgi nepastāvēs. Pateicoties garīgajam atbalstam, Latvijas otrā atmoda notika bez lielas asins izliešanas. Cilvēkam ir dots viens mērķis no dabas – cilvēks grib būt laimīgs. Ja laimi meklē pasaulīgās lietās, tad sākas egoisms, citu pakļaušana, varas izrādīšana. “Svētīgi miera nesēji, jo viņus sauks par Dieva bērniem.” (Mt 5, 9),” priesteris Guntars Skutels aicināja ticēt Dievam un mīlēt vienam otru.

Īsu, kodolīgu un precīzu informāciju sniedz vēsturnieks Zigmārs Turčinskis, kurš pastāstīja, ka nacionālie partizāni bija tie, kuri cīnījās par brīvu Latviju. Abrenes apriņķī tika izvestas soda ekspedīcijas, kad tika pārķemmēti meži, purvi. Divdesmit četrus gadus vecais Pēteris Supe (segvārds Cinītis) saprata, ka grib cīnīties pret sarkano armiju, pieteicās pie vāciešiem, izgāja apmācības Vācijā, atgriezās un sāka uzrunāt vīrus, lai dibinātu Latvijas nacionālo partizānu grupu. 1944. gadā 100 vīri nolēma izveidot mītnes vietu Stompaku purvā. 1945. gadā uz Zvaigznes dienu mītnē bija 20 bunkuri, bija maizes ceptuve, baznīca, zirgu novietne un citi bunkuri. Kustības autoritāti vietējo acīs cēla tas, ka nacionālajiem partizāniem pievienojās priesteris Ludvigs Štagars. Bija sapulcējies pat 350 vīru liels pulks. Lielākā problēma, ka vīriem nebija militārās pieredzes, daudzi cerēja, ka 1945. gada pavasarī nāks angļi un amerikāņi, situācija frontē mainīsies. Čekisti, noķerot kādu partizānu, uzzināja par mītnes vietu, bet neticēja, ka tur varētu atrasties 200 cilvēki, domāja, varbūt 30 – 40 personas. 1945. gada 1. martā čekisti sāka uzbrukumu. Sākās kauja, pirmie ievainotie, nometnē sākās panika. Kapteinis Ozols ieviesa kārtību, čeka iesprūda pirmajos divos bunkuros. Papildspēkus, kas nāca no Viļakas, veiksmīgi apšaudīja partizānu grupa, kas bāzējās Egļavas pusē. Partizāni noturējās līdz naktij, kad Ozols pavēlēja visiem izdalīties mazās grupiņās un iziet no aplenkuma. Kaujas turpinājās visu 1945. gada martu. Aprīļa otrajā pusē beidzās kaujas lielās partizānu grupās, jo 28. aprīlī Oparniekos, Rugāju pagastā, krita Ozols, līdz ar to beidzās lielo nometņu laiks šajā apvidū, cīnījās tikai mazās grupās.

Nacionālo partizānu mītnes vietā Stompaku purvā ir dzīvojusi Domicella Pundure, viņas tēvs bija aizgājis partizānos, čeka tik ilgi viņus tirdīja, ka arī bērni nolēma doties purvā. Katru dienu gājusi uz nometnes baznīciņu. Viņa ir piedzīvojusi Stompaku kauju, nezināja, vai paliks dzīvi. Izturēja, izdevās naktī paslepus aiziet. Pārvietojās tikai naktīs, dienā iet baidījās. Pēc kaujas nezināja, vai tēvs ir palicis dzīvs. Bija palicis dzīvs, krita nedaudz vēlāk grupai, kas sadarbojās ar čekistiem.

Daugavas vanagu Rēzeknes nodaļas vadītājs Gunārs Spodris norādīja, ka mūsu nākotne ir bērni, kuriem ir svarīgi mācīt vēsturi, mācīt, ka partizāni cīnījās pret padomju okupāciju, jāaudzina patriotisms, lai Latvija nepiedzīvotu okupāciju, lai Latvija būtu brīva un neatkarīga.

Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Aivars Ozoliņš, uzrunājot tautu partizānu mītnes vietā Stompaku purvos, teica: “Apbrīnoju karavīra garu, kāds bija partizāniem, tas, ka mēs šodien esam šeit, pierāda, ka partizānu izlietās asinis nebija veltīgas, aicinu visus izzināt vēsturi un saglabāt dzīvu to piemiņu.”

Vēsturniece Inese Dreimane ir priecīga, ka šī vieta netiek aizmirsta, ka šeit nāk un pulcējas ļaudis. “Partizānu cīņas ideja nebija skaļš patriotisms, nemētājās ar patriotisma saukļiem. 1945. gadā cilvēki jau bija piedzīvojusi svešas varas un, kad atkal nāca sveša vara, tad dabiska reakcija bija pretoties, nepadoties bez cīņas, svarīgi bija pasargāt savus tuviniekus, savu zemi, savu sētu. Tas noteica vēlmi pretoties okupācijas varai. Partizānu cīņas jau pašā sākumā parādīja, ka tās nebūs frontālās kaujas, nebūs lieli uzbrukumi. Nereti partizāniem pārmet, kur ir no ešeloniem nolaistie vilcienu sastāvi, kur uzvarētās kaujas, kur ieņemtie apriņķa centri. Partizānu uzdevums bija pēc iespējas intensīvāk neļaut pretiniekam iesakņoties svešā teritorijā, šis uzdevums tika izpildīts, jo okupācijas režīms šeit nejutās droši līdz pat 20. gs. 50. gadu vidum, jo bija cilvēki, kas sabiedrībā bija gatavi parādīt pretestību, cīņu okupācijas varai. Šī atmiņa un apziņa izdzīvoja līdz pat atmodai, cilvēki bija gatavi stāvēt barikādēs, jo atmiņa par cīņu ar okupāciju nebija aizmirsta, neskatoties uz padomju propagandu, izsūtīšanām un klusēšanām, atgriežoties no izsūtījuma. Tagad tikai no mums ir atkarīgs, vai saglabāsim atmiņu, ka latvieši ir drosmīga tauta un ir spējīga pastāvēt par sevi. Vai šī atmiņa saglabāsies un kāda tā būs, tas ir atkarīgs no mums pašiem, izzināt vēsturi un pašam izdarīt secinājumus. Ceru, ka tradīcija 2. martā pulcēties šajā vietā saglabāsies, tas parādīs, ka partizānu gars nav zudis, ka piemiņa tiek saglabāta, tad arī viņi nebūs cīnījušies par velti,” uzsvēra Inese Dreimane.

Uldis Skrebinskis, Daugavas vanagu Rēzeknes nodaļas pārstāvis, atgādināja, ka Stompaku salas kauja ir nozīmīgākā kauja Latvijā. “Esmu gandarīts, ka Daugavas vanagu ceļi ir krustojušies ar Viļakas novada pašvaldību un šīs sadarbības rezultātā esam izveidojuši interesantāku nometnes vietu ar piemiņas akmeņiem ar simbolisku Latvijas valsts karogu un krustu baznīcas bunkura vietā. Ceru, ka līdz Latvijas simtgadei izdosies padarīt šo piemiņas vietu vēl interesantāku. Katra cilvēka dzīvē ir brīži, kad ir jāizdara izvēle, kad izvēle ir izdarīta, tad tā ir jāpieņem. 1945. gadā vīriem arī bija jāizdara izvēle, vai sadarboties ar tiem, kas uz Latviju bija atnākuši ar ieročiem, vai pievienoties patriotu pulkam un mēģināt apstādināt okupācijas varu šeit rīkoties un slepkavot. Šī vieta bija vienīgā vieta Latgalē, Vidzemē, kura nebija okupēta un pārstāvēja neatkarīgo Latvijas valsti. Stompaku kauju partizāni uzvarēja, jo izlauzās no ielenkuma,” saviļņoti uzrunāja Uldis Skrebinskis.

“Vēsture ir tāda lieta, kas jāmācās katrai paaudzei. Mīlestību uz savu dzimteni dod Dievs. Latvijas valsts himna ir kā lūgšana. Tā ir svētība, ka Dievs mums ir devis savu zemi, tā nav tikai viena sala purvā, bet tā ir visa mūsu Latvija. Liels prieks, ka ir iespēja mācīties vēsturi un patiesību. Ir prieks, ka varam lepoties par savu zemi, varam droši dziedāt himnu un pie savām mājām mastos uzvilkt Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Dievs, svētī Latviju!” sacīja Viļakas luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis.

Militāro atmosfēru nodrošināja Viduču pamatskolas zēnu ansamblis (vadītāja Inita Raginska), kas izpildīja dziesmas “Zviegtin zviedza kara zirgi” un “Ūdentiņš, akmentiņš”, Balvu Zemessardzes 31.AMII bataljona zemessargi un viņu izšautās piemiņas zalves.

Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs aicināja padomāt, ka šodien, noejot nedaudz vairāk nekā vienu kilometru pa meža un purva taku, mums likās, cik bezgalīgi gara tā ir, bet pēc mītnes apmeklējuma mēs atgriezīsimies mājās siltumā, ēdīsim garšīgas vakariņas, bet nacionālajiem partizāniem meža un purva takās, bunkuros, zemnīcās bija jādzīvo gadiem, un viņi izdzīvoja, jo bija ticība brīvai Latvijai.

Teksts un foto: Vineta Zeltkalne


03.03.2017
Kalendārs
« Decembris 2017 »
POTCPSSv
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
Šodien
Šodien vārda dienas svin:
Gaisma, Auseklis
Īsās ziņas
14.decembrī projekta „LATVIJAS SKOLAS SOMA” ietvaros Viļakas Valsts ģimnāzijas un Rekavas vidusskolas 10. - 12. klašu skolēniem būs iespēja noskatīties Balvu Tautas teātra......
15. decembrī no pulksten 12:oo Dāmu klubā "Marienhauzena" Viļakas etnogrāfiskā ansambļa "Abrenīte" sadarbības un pieredzes apmaiņas tikšanās ar Ogres folkloras kopu "Artava" un......
16. decembrī plkst. 10:00 Viļakas pilsētas atklātais čempionāts kāršu spēlē „Zolīte”. Spēle notiks kafejnīcas „Diāna” telpās (Viļakā). Nolikums šeit . ...
16. decembrī plkst. 15:00 Viļakas kultūras namā koncerts ...
17. decembrī plkst. 18:00 Medņevas Tautas namā Ziemassvētku ieskaņu koncerts ...
18. decembrī plkst. 17:00 Žīguru kultūras namā Viļakas mūzikas un mākslas skolas Žīguru mācību punkta audzēkņu Ziemassvētku koncerts ...
20. decembrī plkst. 10:00 Viļakas sociālās aprūpes centrā aicināti pievienoties kopīgā lūgšanā ...
21. decembrī plkst. 16:00 Medņevas Tautas namā bluķa vilkšana ap Tautas namu kopā ar Upītes Folkloras kopu. 25. decembrī plkst. 22:00 Ziemassvētku balle. ...
23. decembrī plkst. 17:00 Žīguru kultūras namā Ziemassvētku ieskaņu koncertuzvedums ...
25. decembrī pulksten 16.oo Viļakas kultūras namā koncertuzvedums "Sarkangalvītes Ziemassvētki". Jautri un neparasti piedzīvojumi svētku laikā kopā ar Viļakas amatiermākslas......
26. decembrī plkst. 17:00 Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcā Ziemassvētku koncerts ...
29. decembrī pulksten 16.oo Viļakas kultūras namā novada Jauno ģitāristu Vecgada koncerts. ...
30. decembrī plkst. 19:00 Žīguru kultūras namā vecgada šovs un pēc šova vecgada balle ...
26.10.2017.-15.03.2018. skatāma Valerijana Dadžāna izstāde ...
Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs ...
Upītes pamatskola sadarbībā ar Nemateriālās kultūras mantojuma centru „Upīte”jau otro gadu pēc kārtas rīko radošo darbu un zīmējumu konkursu veltītu mūsu novada dzejniekam un......
Sākot ar 2017. gada 1.septembri tiek apstiprinātas šādas izmaiņas SIA “Balvu autotransporta” apkalpotajā maršrutā Nr.6444 “Viļaka – Vecumi – Lavošnieki”. ...
Skolēnu autobusa kustības grafiks jaunajam mācību gadam 2017/2018 ...
Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļu kontaktinformācija ...
LR Tiesībsarga aptauja par labu pārvaldību ...
Iespēja apgūt pirtnieka profesiju Balvos ...
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības ambulatoro speciālistu darba laiki, aktualitātes ...
Īsa pamācība labā pārvaldībā kopā ar LR Tiesībsargu ...
Kursi mednieka un medību vadītāja apliecības iegūšanai ...
“Latvijas Valsts ceļi” tīmekļa vietnē tiek publicēta aktuālā informācija par satiksmes aizliegumiem un ierobežojumiem ...