Viļakas novada domes mājas lapa



Vēlies uzdot jautājumu?
Jautājums Viļakas novada domei
Vārds*
E-pasts*
Jautājums*
Noderīgas saites

II pasaules kara lidotāji Vecumu lidlaukā

Otrais pasaules karš bija viens no lielākajiem un baisākajiem notikumiem cilvēces vēsturē, kurš sev līdzi aiznesa miljoniem cilvēku dzīvību un izpostītas dzīves. Attīstoties pasaules notikumiem, arī Latvija tika iesaistīta šajā karā.

1943. gadā vācu armija Krievijā cieta lielus zaudējumus - gan kara materiālu ziņā, gan karavīru skaita ziņā. Vācu armijā sāka trūkt cilvēku, kurus sūtīt uz kaujām austrumu frontē, tāpēc 1943. gadā vācieši sāka mobilizēt latviešu karavīrus. Lidotāji sāka meklēt iespējas radīt latviešu nacionālās kara lidotāju vienības vācu Gaisa spēku Luftwaffe sastāvā. Jau 1943. gada septembrī Grobiņā sāka formēt latviešu lidotāju vienības. Šajās vienībās tika iesaukti Latvijas Armijas aviācijas pulka, Aizsargu aviācijas un Aerokluba lidotāji un mehāniķi. Lidotāju apmācības notika Grobiņā. Apmācību uzdevums bija sagatavot latviešu un igauņu kaujas vienībām lidotājus un citus speciālistus - mehāniķus, elektriķus, bumbu speciālistus, ložmetējniekus.

Otrā pasaules kara laikā vācu kara aviācija Luftwaffe pie dzelzceļa līnijas Ieriķi — Abrene Vecumu stacijas izveidoja Vecumu lidlauku, kurā no 1944. gada marta līdz maijam bija stacionētas arī Latviešu 12. Nakts kaujas grupas (Nachtschlachtgruppe 12 (Lettisch), NSGr.12) eskadriļas. 1944. gada 1. martā tika saformēta pirmā latviešu kaujas eskadriļa, kura savus lidojumus uzsāka 26. martā no Vecumu lidlauka. Otro nakts kaujas eskadriļu saformēja 22. jūnijā. Kad abas eskadriļas apvienoja, tika izveidota 12. Nakts kaujas grupa, kuras komandieris bija vācu gaisa spēku kapteinis Rademahers, bet eskadriļu komandieri - latvieši. Lidotāju apmācības notika Grobiņā. Sākuma visi apmācītāji bija vācu lidotāji, vēlāk apmācības notika latviešu lidotāju pārraudzībā. Vācu un latviešu eskadriļu uzdevums bija aiz frontes bombardēt krievu karaspēka koncentrēšanas vietas, dzelzceļu līnijas, tiltus, ceļus, noliktavas utt. Pirmie lidojumi pāri frontei notika ar vācu lidotājiem, pēc tam jau lidoja latvieši.

Vecumu lidlauks atradās aptuveni 12-14 km uz ziemeļiem no Viļakas (pie bijušās Mežvidu skolas). Netālu atradās arī apgādes dzelzceļa stacija Vecumi. Eskadriļas novietojums bija labs. Lidojošais sastāvs tika izvietots celtajā skolā un barakās, bet daļu zemes apkalpes personāla novietoja tuvumā esošajās zemnieku mājās. Lidlauka gaisa aizsardzība bija vāja, abām eskadriļām tikai 2 zenītložmetēji. Lidmašīnu apgādes bāze ar remonta darbnīcām atradās Gulbenē.

Lidotāju, instruktoru un zemes apkalpes darbs sākās pēc krēslas iestāšanās - uzpildīja degvielu, pārbaudīja motorus un piestiprināja bumbas. Lidotāji komandpunktā saņēma norādījumus, uz kuru frontes joslu jālido. Bieži vien kaujas darbības rajons bija no Veļikajiem Lukiem līdz Ostrovai, vēlāk Pleskavas rajonā. Lidojumus ikviens lidotājs izdarīja pastāvīgi un pēc iespējas ar vienu un to pašu lidmašīnu. Nakts laikā veikti 1-5 lidojumi. Pirmās lidmašīnas izlidoja, sākoties tumsai, pēdējās ielidoja, jau gaismai austot. Ikviens, kas atgriezās no lidojuma, komandpunktā ziņoja par sekmēm un jaunākiem novērojumiem. Lidotāji orientējās pēc kompasa, speciālām signāla bākām, upēm utt. Atkušņa laikā ceļš bija īpaši nelietojams, tāpēc tika izbūvēti speciāli skrejceļi. Bija jāvingrinās uz šaura skrejceļa pacelties un nolaisties. Lidotājiem bija jālido nakts tumsā 100, citreiz pat 200 km.

Lidlaukā notika bieži lidojumi un, kad kāda lidmašīna līdz rītausmai neatgriezās, pārējie neizklīda mītnēs, bet uztraukti gaidīja, varbūt saklausīs gaisā lidmašīnas motora skaņu. Katrā lidmašīnā benzīna pietika 2 stundām. Piloti dienās gulēja un naktīs lidoja. 1944. gada maija sākumā tika saņemtas 6 jaunas papildu lidmašīnas. Frontē izmantotas lidmašīnas Arado-66 - tās bija divvietīgas, vienmotorīgas, divplākšņu, ar aptuveno ātrumu 150 kilometri stundā un divu stundu darbības radiju. Tai varēja piekārt vienu vai divas 50 kg smagas bumbas. Frontē ar šo lidmašīnu lidoja tikai viens lidotājs, otra lidotāja svaru izmantojot 3-4 sprāgst vai arī degbumbām. Vienīgais apbruņojums, ko varēja izmantot pie nolaišanās, bija pistole.

Daži lidotāji strādāja pie bunkura būves Vecumu lidlaukam tuvējā jaunaudzē, kad notika uzlidojums. Daži zobojās par šo bunkuru, bet uzlidojuma laikā visi centās tajā iespiesties. Visiem nebija tur vietas, tāpēc daudziem nācās slēpties skolas ēkās. Netālu no Vecumu lidlauka, pāri purvam, bija ierīkots maldu lidlauks ar visādām starta ugunīm.

1. eskadriļa Vecumos atradās no marta vidus līdz 28. maijam, kad tā pārcēlās uz Salaspili. Lidoja 1000 m augstumā. Vecumos lidlaukā ieradās 15 lidmašīnas, 15 piloti, 105 cilvēku zemes personāls (no tiem 5 vācieši). 1. eskadriļu vadīja komandieris Alfrēds Salmiņš. Piloti bija latvieši, viņu vidū bija slavenais latviešu lidotājs Harijs Klints. Ārsts - Romans Auškaps. Sakaru oficieris - vācietis Bindžaks. Vecumos eskadriļa ieradās 23. martā. 26. martā tika uzsākti kaujas lidojumi uz Pskovu, Ostrovu un Opočku. Maijā sākās intensīvas kaujas. Vecumu lidlauku bieži bombardēja krievu aviācijas iznīcinātāji, nodarot postu lidmašīnām. Pirmās eskadriļas piloti: E. Millers, J. Lecis, A. Mencis, H. Klints, H. Makars. Šos pilotus nomainīja citi - Ž. Tomsons, Br. Andersons, V. Māliņš, J. Daiga. Lidotājiem līdzi bija frontes apliecība, kompass, baterijas kabatas spuldze, darbības rajona karte, pistole un mašīnpistole ar divām atverēm. Aprīlī, kad sākās atkušņi, ceļi kļuva nepieejami. Skrejceļu noklāja blankām, pievedceļus - tērauda stiepļu režģiem. Maija vakaros pārlidojumi notika uz Izborskas un Petseri lidlaukiem, no kurienes notika kaujas lidojumi Pleskavas rajonā.

25. martā pirms kaujas lidojumu uzsākšanas katrs pilots veica lidojumu, lai iepazītu apkārtni. Vispirms lidoja vācu piloti, lai iepazīstinātu ar fronti, starplauku apzīmējumiem u.c. Lidojumi beidzās 4-5 no rīta. Līdz 8. aprīlim bija intensīvi lidojumi, pirmais brīvais vakars bija Lieldienu sestdienā. Pēc Lieldienām sākās atkusnis, un kaujas lidojumi atsākās tikai 12. maijā. Vecumos bija notikuši arī starpgadījumi: kādu lidmašīnu pilots uzrullēja bumbu grēdai un lidaparāts tika sabojāts. Bijuši gadījumi, kad piloti iebrauc viens otra lidmašīnās.

Krievu lidotāji Vecumu lidlauku visbiežāk apciemoja rīta stundās, kad latviešu lidmašīnas atgriezās no lidojumiem un novietoja tās vietās. Vienreiz tika sašautas 20 grupas lidmašīnas, no tām 7 latviešu eskadriļas. Bojājumi bija viegli un tās līdz vakaram bija salabotas.

1944. gada maijā sagrupēta 2. eskadriļa. Kapteinis - Augusts Graudiņš. 20. jūnijā Vecumos ieradās 18 lidmašīnas, 17 piloti un 65 cilvēku zemes personāls - instruktori un karavīri, 1 vieglais auto u.c. Lidojumus uzsāka 26. jūnijā. Tajā momentā, pēc 26. jūnija, Vecumu lidlaukā darbojās 3 eskadriļas - 2 latviešu un 1 vācu. Piloti: P. Griezis, S. Babičevs, J. Maisiņš, J. Morziks, J. Liepiņš, J. Gailītis, N. Reinfelds, O. Buls, T. Misiņš u.c. Vācu personāls - Rādemahers. Jūlijā eskadriļas pārvietoja uz Gulbeni.

Vecumu lidlauks tika izmantots salīdzinoši neilgi, taču latviešu piloti veiksmīgi pierādīja sevi frontes kaujās, aizstāvot savu dzimteni. Pāris mēnešu laikā piloti bija veikuši ap tūkstoti lidojumu. Vēlākos gados daudzi jaunie latviešu piloti kļuva par profesionāliem lidotājiem, kuri saņēmuši dažādus apbalvojumus par uzticību un kalpošanu savai valstij.

 

Tekstu sagatavoja: Viļakas novada muzejs

 

Avoti un literatūra:

  1. Krastiņš, K., „Latviešu lidotāji 2.pasaules karā”, Daugavas Vanagu mēnešraksts, 1979.g;
  2. Millers, E., „1.latviešu naktsbumbvežu eskadriļas darbība Otrā pasaules kara laikā”, Daugavas Vanagu mēnešraksts, 1975.g;
  3. Klīdzējs, J., „Sasmaidīšanās ar nāvi”, Laiks, 1989.gads;
  4. Šaule, I, „Lidotājs Tasmānijā saņem Latvijas apbalvojumu”, Latvietis, Nr.74, 2010.g;
  5. Kažociņš I., “Latviešu karavīri zem svešiem karogiem 1940.-1945”., Rīga: Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēstures fonds”., 1999.g, 216.lpp;
  6. Red.Hāzners,V., Bērziņš A.J., “Latviešu karavīrs II pasaules kara laikā”, Aviācijas leģions Latvijā., Nr.7,  Linkolna (Nebraska): Daugavas Vanagu centrālās valdes izdevums, 1979.g, 15.-35.lpp;
  7. Brūveris, E., “Latviešu lidotāji zem svešiem karogiem”., Rīga, 2014.g, 414.lpp.

15.09.2016
Kalendārs
Šodien
Šodien vārda dienas svin:
Nanija, Ilgmārs
Īsās ziņas
Viļakas novada dome 2017. gadā izsludina projektu konkursu topošajiem un jaunajiem uzņēmēju projektiem Viļakas novadā. Projektu pieteikumi no 2017. gada 10. marta līdz 2017. gada......
Aptaujas anketa Viļakas novada iedzīvotājiem ...
31. martā Upītē Kūkovas novada bērnu un jauniešu folkloras svētki "Pulkā eimu, pulkā teku" ...
1. aprīlī plkst. 9:30 Rekavas vidusskolas sporta namā Viļakas novada čempionāts novusā ...
Svarīga informācija mājputnu īpašniekiem! ...
Folkloras kopa "Upīte" aicina pievienoties pulciņam! ...
Traktortehnikas īpašnieku ievērībai - tehniskās apskates norises vietas un laiki ...
"Skriešanas Akadēmijas" treniņi pirmdienās plkst. 17:15 Viļakas Sporta zālē ...
Tirgus Rapinā maijā un jūlijā ...
Iespēja apgūt pirtnieka profesiju Balvos ...
Iespēja piedalīties fotokonkursā "Latgales ainava" ...
Lūdz atbalstīt īsfilmas tapšanu ...
Grupa "Brīvais vējš" aicina pievienoties jaunus mūziķus ...
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības ambulatoro speciālistu darba laiki, aktualitātes ...
Vakances Viļakas novada Sociālajā dienestā ...
Īsa pamācība labā pārvaldībā kopā ar LR Tiesībsargu ...
Kursi mednieka un medību vadītāja apliecības iegūšanai ...
Aicinām iesaistīties Latgales patriotisko dziesmu koncerta repertuāra atlasē ...
Atkritumu apsaimniekošanas aktualitātes ...
“Latvijas Valsts ceļi” tīmekļa vietnē tiek publicēta aktuālā informācija par satiksmes aizliegumiem un ierobežojumiem ...
Ziemeļlatgales velomaršruts Nr.34 "Rypoj vasals!" ...
Aktivitātes Viļakas Sociālās aprūpes centrā ...
Aktivitātes Viļakas novada bibliotēkā.. ...
Jaunākie video par mūsu novadu no Latgales reģionālās televīzijas. ...
Kad pie mājas jāizvieto valsts karogs? ...