Viļakas novada domes mājas lapa


Sekot mums Facebook Sekot mums Instagram
Vēlies uzdot jautājumu?
Jautājums Viļakas novada domei
Vārds*
E-pasts*
Jautājums*
Noderīgas saites

"Egle" starptautiskajā CIOFF festivālā HORA MARE Rumānijā

Pavasarī Medņevas pagasta folkloras kopa un kapela „Egle” saņēma piedāvājumu piedalīties starptautiskā CIOFF („International Council of Organizations for Folklores Festivals and Folk Art” / „Starptautiskā folkloras festivālu un tautas mākslas organizāciju padome”.) festivāla Rumānijā atlasē. Tika nosūtīts pieteikums, foto, „Egles” darbības apraksts un aprīlī saņēmām oficiālu ielūgumu uz festivālu HORA MARE.

Festivāla organizatori nodrošināja visus uzturēšanās izdevumus (viesnīca un ēdināšana) un transportu uz lidostu Rumānijā. Lidojums – Rīga – Frankfurte - Bukareste - par saviem līdzekļiem. Transports uz Rīgas lidostu un atpakaļ - Viļakas novada domes atbalsts.

7 ļoti piesātinātas, interesantas un skaistas ceļojuma dienas. No 11. – 17. augustam. 11. augustu pavadījām ceļā - gan braucot ar autobusiem, gan pārsēžoties lidostās, gan lidojot virs Eiropas. Ap pusnakti esam Otopeni pilsētā, (netālu no Bukarestes) lielākajā starptautiskajā Rumānijas Henri Coanda lidostā. Kad ieraugām, kā uz ielām tek jautri strautiņi, saprotam, ka Latvijas lietus mūs ir godam pavadījis līdz Rumānijai. Vēlāk vietējie teiks, ka līdz ar mums ir atlidojusi īsta svētība, jo viņi lietu neesot redzējuši jau 2 mēnešus. Atbildam, ka mēs to „svētību” šogad labprāt atstātu pie viņiem…

Tiekam sagaidīti, iekārtoti Kalarašu pilsētas jaunajā viesnīcā Hestia. Šoferis runā angliski. Kā izrādīsies, šeit angliski runā visi: sākot ar meitenēm-gidiem, beidzot ar pavāriem ciema ēdnīcā.

12. augusta rītā visiem grupu vadītājiem pieņemšana novada un pilsētas administrācijā. Abas ar kapelas vadītāju Initu un Agri, kurš labi runā angliski, tiekam aizvestas uz Kalarašu pilsētas (ap 70 000 iedzīvotāju) Kultūras centru, kur un pie kura arī notiek visas lielākās festivāla aktivitātes. Iepazīšanās, apsveikumi, dāvanas, suvenīri, fotosesijas. Ļoti liela, grezna, plaša ēka ar marmora apdari, kur izvietota visa novada un pilsētas administrācija un Kultūras centrs. Iepazīstamies ar spāņu grupas vadītāju Mirenu, turki uzdāvina dekoratīvu šķīvi, rumāņi – krāšņu tautisku somu ar vietējiem suvenīriem un bukletiem.

Latvijas lietus pacietīgi gaida mūs aiz durvīm… Nu, nekas. Vieglāk aklimatizēsimies. Un vēl katru rītu, vakaru, pusdienas un…, šķiet, ka jebkurā diennakts laikā mūs gaida 3 meitenes: tulki Iolanda un Adīna, kā arī atbildīgā persona Daniela. Atbildīga ne pa jokam, jo jau pirmajā rītā mums tiek paziņots, lai mēs bez pavadonēm nesperam ne soli ārpus hoteļa. Saprotam, ka, ja mums bez viņu sankcijas uz kājas uzkāps kaut vai rumāņu muša, meitenes dabūs smagi trūkties no vadības…. Jā, drošības pasākumi šeit ne pa jokam. Drošības policija ik pēc pāris metriem. Sākumā esam vieglā neizpratnē, tad nospriežam, ka drusku par daudz, tad pierodam un patiešām visu festivāla laiku jūtamies brīvi, droši un pasargāti. Pēdējās dienās arī Daniela un abas meitenes redz, ka mēs uzvedamies labi, neklīstam, kur nevajag, un vispār ļoti patstāvīgi tiekam galā ar visām aktivitātēm, un nomierinās.

Iolanda un Adīna ir 11. klases (izlaiduma) skolnieces, kuras pavada festivāla viesus kopā ar citiem brīvprātīgajiem jauniešiem. Ļoti jaukas, laipnas, labi audzinātas, izpalīdzīgas meitenes, kuras lieliski runā angliski un pavada mūs visu festivāla laiku.

12. augusta pēcpusdienā – oficiāla festivāla atklāšana, gājiens, Lielais atklāšanas koncerts. Atklāšana notiek Kultūras centra zālē. Uz skatuves - katras valsts pārstāvji, karogi, grupu vadītāji. Katram vadītājam ir jāsaka kāds vārds. Man ir iespēja to izdarīt rumāniski, tāpēc izpelnāmies lielus aplausus. Vēlāk kādā no festivāla koncertiem pienāk meitene un pateicas visu rumāņu kolektīvu vārdā par šo apsveikumu viņu dzimtajā valodā.

HORA MARE ir starptautisks, praktiski pasaules mēroga festivāls, kurš šeit notiek jau 24. reizi. Kaut kas līdzīgs mūsu “Baltikas” festivālam. HORA MARE – tulkojumā: „Lielais draudzības un goda aplis, kopīgā nacionālā deja”. Šoreiz festivālā piedalās 9 valstis: Bosnija un Hercegovina, Gruzija, Serbija, Spānija, Slovākija, Turcija, Vjetnama, Rumānija un Latvija, kuru pārstāvam mēs. Turpat uz skatuves iepazīstos ar serbu kolektīva vadītāju Dragonu un Bosnijas un Hercegovinas grupas vadītāju Annu. Anna ar kolektīvu nesen ciemojusies Igaunijā. Sarunu varam risināt krievu valodā.

Unikāla iespēja visu redzēt tuvplānā. Tiešā un pārnestā nozīmē. Krāšņi tērpi, ugunīgi temperamenti un ritmi, mūzika, kuru dzirdot nav iespējams mierīgi nostāvēt uz vietas, sirsnīgi cilvēki un pārliecība: „Vairāk tādu festivālu, tautu draudzības, tikšanos, un pasaulē būs mazāk karu!”

Ar prieku un pārsteigumu skatāmies, kā, sākot skanēt nacionālajām rumāņu melodijām, skatītāju vidū izveidojas vairāki apļi un tauta vienkārši dejo savu Horu, arī pavisam mazi bērni. Tas ir viņu: kultūra, mūzika, saknes.

Mēs redzam, kā Turcijas valsts himnas atskaņošanas laikā turku folkloras grupas puiši zibenīgi nomet cigaretes, mobilie telefoni pazūd kabatās, paši, izstiepušies miera stājā, ar neviltotu degsmi dzied līdzi.

Cik patiess un nopietns ir spāņu grupas patriotisms gan puišu kara dejā, gan meiteņu zemnieku dejas solī!

Aizrauj slovāku un serbu grupu sniegums ar savām liriskajām un ritmiskajām dejām, dziesmām, melodijām. Redzams, ka viņi izturas pret savas tautas kultūru ar milzīgu cieņu, ieinteresētību un viņiem tas sagādā patiesu prieku.

Vjetnamiešu perfektais sniegums ienes tālo džungļu un rīsu lauku motīvus.

Gruzīnu bērnu kolektīva meitenes netverami viegli un graciozi slīd virs skatuves dēļiem, un zēnu melnie ādas zābaki izvirpuļo tādus ritmus, ka acis nespēj sekot līdzi.

Mums ir zināms pārsteigums, ka tādu folkloras kopu kā pie mums, Latvijā (dziedātāju), šeit nav. Pārsvarā – dejotāji. Ir muzikanti, ir daži dziedātāji, bet pārsvarā paši dejotāji arī dzied. Ir tikai solisti, kas dzied tautasdziesmas ar fonogrammām. Nu ko, otrās dienas lielajam koncertam ātri pārveidojam savu programmu, ieliekot arī līdzi paņemtās rotaļdejas, kuras bija plānotas tikai kā rezerves koncertnumuri. Mūsu programma tiek pavadīta ar ovācijām. Ir izskanējuši Tolku bolsi, izdancotas „Cyuka dričūs”, „Pankūkas” un „Juoņa poļka”, saģērbta un atdota tautās „līgava”. Ļoti patīkam gan skatītājiem, gan organizatoriem. Spāņi saka, ka mēs esam ienesuši festivālā patīkamas pārmaiņas. Pie mums nāk fotografēties, jautā, no kurienes esam un kā šeit jūtamies.

Jūtamies ar katru dienu labāk. Latvijas lietus nomierinājies, redzot, ka ar mums viss kārtībā, ir devies atpakaļ uz dzimteni. Gaiss iesilst. Pēdējās divās dienās termometrs rāda skaitli +37. Taču gaiss ir sauss un viegls, tāpēc karstumu izturēt nav pārāk grūti.

Katru dienu dažādi pasākumi un koncerti. Pa ceļam uz kāda koncerta vietu apstājamies vietējā svētvietā. Cik saprotam no gides stāstītā, te ir Sv. Marijas parādīšanās vieta, kur izaugusi brīnumaina roze un ir avots ar svētūdeni. Arī Rumānijā 15. augustā ir lieli Dievmātes svētki un svētvietas pagalmā jau ir sabraukuši cilvēki ar veselām ģimenēm, lai paliktu šeit 2-3 dienas un lūgtos.

Mums ir 2 izbraukuma koncerti uz ciemiem. Viens – palielā un labiekārtotā Unirejas ciema Kultūras namā kopā ar serbu kolektīvu. Otrs - Dragos Voda ciemā, kur vietējais klubs izskatās kā pirmsrevolūcijas laikos celts. Bēdīgi, taču šeit vietējās skolas jumts arī gandrīz brūkot uz galvas. Bērnu daudz, taču vietējā angļu valodas un deju skolotāja entuziaste tikai ar saviem spēkiem un vecāku atbalstu ir panākusi, ka sākumskolas deju kolektīvam ir sašūti jauni tērpi un mazie dancotāji par godu ārzemju ciemiņu atbraukšanai svinīgi un smaidīgi, spodri baltās blūzītēs un izšūtos kreklos beidzot kāpj uz skatuves. Mūsu un spāņu priekšnesumu laikā šūpojas skatuves dēļi un sāk kustēties arī pati skatuve. Mēs esam pirmie. Paldies Dievam, neielūzām. Spāņi saīsina programmu, ugunīgākie ritmi tiek atcelti un… skatuve iztur arī viņus. Pēc koncerta braucam vakariņās dažu kilometru attālumā uz greznu, privātu restorānu, kas pieder vienam no vietējiem varasvīriem. Jā. Kontrasti…

Pēc ieilgušā festivāla Lielkoncetra dalībniekiem plānotas vakariņas Borčas upes otrā krastā. Dienvidu nakts satumst pēkšņi, arī dzestrums kļūst visai jūtams, taču kur gan vēl ap plkst. 2:00 naktī Rumānijā, kuģīti gaidot, tik skanīgi padziedāsi „Timsins guoja”?... Vakariņas, ugunskurs, torte. Turpinās festivāla romantika.

Noslēguma koncertam esam ieplānojuši pārsteigumu. Kā pēdējo sākam dziedāt rumāņu tautasdziesmu par to, kā „zvaigžņu gaisma spīd acīs un kājas nogurušas, taču jākāpj uz leju pie avota garām riekstu un egles kokam”. Esam iemācījušies ļoti populāru dziesmu, jo jau ar pirmajiem vārdiem skatītāju rindās sākas ovācijas un aplausi. Mirkli jāpagaida, tad varam turpināt.

Noslēgums. Uz skatuves vadītāji, valstu karogi, festivāla organizatori. Viens dejotāju pāris no katras valsts kolektīva kopā ar pārējiem izdanco noslēguma Horu. Arī mūsu Agris un Lilita. Skaisti. Pateicības vārdi, ziedi, aicinājumi atbraukt arī turpmāk un krāšņais HORA MARE festivāls ir izskanējis.

Prieks, gandarījums, lepnums, pateicība, nenovērtējama pieredze. Visu nedēļu esam laipni uzņemti, apsargāti, atsaucīgi pavadīti uz visām aktivitātēm un pat iepirkšanās gājienos, labi ēdināti un atpūtušies lieliskā viesnīcā, katru dienu koncertējuši.

Paldies Kalarašu Kultūras centram par ielūgumu un iespēju piedalīties! Paldies Viļakas novada domei par atbalstu! Paldies šoferim Aivaram par pacietību!

Ceram, ka brauksim vēl! Varbūt nākamgad uz citu valsti. Bet kādreiz vēl noteikti apciemosim saulaino Rumāniju un neaizmirstamo festivālu HORA MARE!

 

2016. gada septembrī
Folkloras kopas „Egle” vadītāja Ināra Sokirka


08.09.2016
Kalendārs
« Jūlijs 2017 »
POTCPSSv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31 
Šodien
Šodien vārda dienas svin:
Cecīlija, Cilda
Īsās ziņas
28. jūlijā plkst. 18:00 Viļakas luterāņu baznīcā koncerts ...
Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļu kontaktinformācija ...
Viļakas Valsts ģimnāzijā turpina izglītojamo uzņemšanu ...
Kapusvētki 2017. gadā ...
LR Tiesībsarga aptauja par labu pārvaldību ...
No 30. jūnija līdz 31.jūlijam Inna Rēdmane atvaļinājumā! Pārtikas pakas Viļakas pilsēta varēs saņemt augustā ...
Viļakas novada atklātais pludmales volejbola čempionāts 2017 ...
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atgādina! Lai piedalītos ceļu satiksmē, t.sk., arī pirms pavasara darbu uzsākšanas, traktortehnika un tās piekabes jāsagatavo un jāuzrāda......
25. jūlija - 25. oktobrim Viļakas Kultūras un radošo industriju centrā (Klostera ielā 1, Viļakā)  1. Starptautiskā glezniecības plenēra “Valdis Bušs 2017” izstāde. ...
30. jūlijā plkst. 12:00 Balkānos notiks tautas skrējiena "Balkanu apļi" 2. kārta ...
4. augustā plkst. 17:00 Medņevas pagasta stadionā starppaudžu sporta svētki ...
5. augustā no plkst. 11:30  ģimeņu sporta spēles Žīguru stadionā ...
5. augustā plkst. 15:00 Viļakas Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā koncerts ...
5. augustā pulks. 18:00 Viļakas estrādē dziesmu spēle "Īsa pamācība mīlēšanā" un plkst. 22:00 balle kopā ar Zinti Krakopu ...
19. augustā Svētās Mises par Tepenīcas mirušo iedzīvotāju dvēselēm ...
20. augustā  plkst. Upītes tautas nomā izruode ...
22. - 25. augustā Storptautysikīs folkloras festivals Zīmeļlatgalē "Ļipa kust" ...
20. - 26. augustam svātki Upītie ...
26. augustā plkst. 13:00 Upītes tautas nomā izruode ...
Namateriāluos kulturas montuojuma centrs "Upīte" izsludynoj FOTO konkursu. ...
Jūnijā, jūlijā un augustā veselības kūres "Balkanu kalnos" ...
Svarīga informācija mājputnu īpašniekiem! ...
Folkloras kopa "Upīte" aicina pievienoties pulciņam! ...
"Skriešanas Akadēmijas" treniņi pirmdienās plkst. 17:15 Viļakas Sporta zālē ...
Tirgus Rapinā jūlijā ...