Viļakas novada domes mājas lapa


Sekot mums Facebook Sekot mums Instagram
Vēlies uzdot jautājumu?
Jautājums Viļakas novada domei
Vārds*
E-pasts*
Jautājums*
Noderīgas saites

Viļakas ebreji un holokausts

1941. gada 11. augusts – melna diena Viļakas vēsturē. Šogad aprit 75 gadi, kopš nacistiskā okupācijas vara, iesaistot atsevišķus vietējos iedzīvotājus, iznīcināja nozīmīgu Viļakas sabiedrības daļu – uzņēmējus, skolotājus, ārstus, skroderus un vienkāršus kaimiņus, kuru vienīgais noziegums bija piederība ebreju tautai. Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Viļakā holokausta rezultātā brutāli iznīcināta viena no lielākajām vietējām mazākumtautībām, kuras uzturēšanās vēsture šeit mērāma gadsimtos un kuras devums valsts tautsaimniecībai un kultūrai ir nepārvērtējams.

Viļakā (Marienhauzenā) ebreji dzīvoja vismaz kopš 18. gadsimta. 20. gs. pirmajā pusē viņu skaits svārstījās 400-500 personu ietvaros (skat. 1. Tabulu). Trešdaļa vietējo ebreju ģimeņu bija turīgas, nabadzīgākajām palīdzēja komūna, kuru vadīja vēlēta kopienas padome.


1.Tabula. Ebreju skaits Viļakā laikā līdz Otrajam pasaules karam[1]

Gads

Kopējais iedzīvotāju skaits

T. sk. ebreji

Ebreju īpatsvars

1847

?

61

?

1903

?

540

?

1920

834

506

61%

1925

?

486

?

1930

?

510

?

1935

1582

465

29%

 

20. gs. 20. gados Viļakas ebreji pārsvarā nodarbojās ar tirdzniecību (skat. 2. Tabulu). Ceturtās Latvijas tautas skaitīšanas (1935) dati liecina, ka 77 no Viļakā tobrīd strādājošiem veikaliem piederējuši ebrejiem, 15 – pārējiem miesta iedzīvotājiem. Ebreju pamatnodarbe bija uzņēmējdarbība, viņu pārziņā bijuši 80% no vietējā biznesa.

 

2.Tabula Ebrejiem piederošie uzņēmumi Viļakā[2] 1935. gadā.

Uzņēmumi

Kopā

Ebreju uzņēmumi

Ebreju uzņēmumu īpatsvars

Veikali

69

59

85%

Pārtika

Tekstilijas un galantērijas preces

Cepuru

Apavi un ādas izstrādājumi

Saimniecības preces un pulksteņi

Citas preces

22

16

73%

15

15

100%

3

3

100%

6

6

100%

10

8

80%

13

11

85%

Gaļas pārstrādes uzņ.

6

6

100%

Kalēja pakalpojumi

6

6

100%

Frizētava

3

2

66%

Krogs

2

2

100%

Restorāns

2

1

50%

Aptieka

1

1

100%

 

Viļakas ebreju kultūras dzīve starpkaru periodā

Jau 1920. gadu sākumā Viļakā darbojās bibliotēka un valsts uzturētā Viļakas ebreju 6 klasīgā pamatskola. 1929. gadā skolā strādāja četri skolotāji – Pera Galanskaja, Emīlija Griķis, Hana Supers un Miķelis Tutovs - un mācījās 80 bērni, to vadīja direktors Basja Valdšteins. Viļakas ebreji iesaistījās ebreju jaunatnes kustības “Hašomer Hacoir”, Atvaļināto Latvijas ebreju karavīru biedrības un ebreju ugunsdzēsēju komandas aktivitātēs. Atbalstu guva arī Viļakā 1939. gada 21. decembrī izveidotā ebreju kultūras biedrības “Trumpeldor” nodaļa, kuras mērķis bija audzināt Latvijai lojālus pilsoņus, popularizēt un mācīt ivritu un ebreju tautas kultūru. Viļakas nodaļā reģistrēti 18 biedri un 45 biedri-interesenti vecumā no 16 līdz 21 gadam. Nodaļas priekšnieks bija Izaks Elperiņš. Ebreji aktīvi iesaistījās Viļakas sabiedriskajā dzīvē, piemēram, ziedojot naudu Brāļu kapu piemineklim Jaškovā.

Viļakas miestā atradās ebreju kapsēta, darbojās sinagoga un lūgšanu nams Tautas ielā 20 un Akas ielā (Akas iela atradusies starp Liepnas un Eržepoles ielu). 20. gs. pirmajā pusē Viļakā kalpojuši divi rabīni Bencions Donhins (1906-1926) un Izrails Čerņaks (1926-1941). Gudrības un pieticības dēļ kopienās īpaši cienīts bija rabīns B. Donhins, ko apliecina viņa portreta klātbūtne gandrīz katrā mājā.

Holokausta norise Viļakā

Otrā pasaules kara sākumu vietējie ebreji sagaidīja Viļakā, te pavadīts arī pirmais padomju okupācijas varas gads. Būtisku pavērsienu viņu liktenī nesa 1941. gada jūlijs, kad Viļaku sasniedza nacistiskās Vācijas karaspēks.

Ebreju kopiena nolēma palikt Viļakā. Tiem, kas centās glābties, dodoties uz Krievijas iekšieni, nācās atgriezties. Nacistiskās okupācijas varas uzturētās antisemītisma gaisotnes ietekmē Viļakā uzplaiksnīja vardarbība pret ebrejiem – piekaušana, aplaupīšana, fiksēti arī izvarošanas gadījumi. Miestā sāka veidot tajā dzīvojošo ebreju sarakstu. Daudz dažādi regulējumi un aizliegumi turpmāk noteica ebreju dzīvi. Tie skāra apģērbu (dzeltenās Dāvida zvaigznes pie apģērba), pārvietošanās brīvību (mājas atstāt drīkstēja tikai laikā no plkst. 16:00 līdz 18:00) u.c. jomas. Teritorijā starp Balvu, Liepnas, Dubļu un Eržepoles ielu Viļakā tika izveidots ebreju geto.

Viļakas ebreju iznīcināšana bija nolikta uz 11. augustu, šo vācu militārās komandantūras pavēli 10. augusta vakarā sapulcinātajiem organizācijas “Tēvijas sargi”[3] biedriem paziņoja Abrenes apriņķa priekšnieks F. Puzer-Millers. Zverņicas (Zvērnīcas) mežs – apmēram 2 km no Viļakas - tika izvēlēts par ebreju slepkavošanas vietu.

Jau agrā 11. augusta rītā “Tēvijas sargi”, sadalījušies četrās grupās, arestēja ebrejus un nogādāja viņus savākšanas punktā - Tautas ielā 1. Sievietes un bērni tika nošķirti no vīriešiem. Vīrieši tika sadzīti Mozus Gurviča mājās, Tautas ielas pagalmā, lai kā pirmie uzsāktu ceļu uz savu nāves vietu. Viļakas ebreju iznīcināšanā piedalījās Arāja komanda.

Mežā ebrejiem tika pavēlēts izģērbties un ik pa 10 cilvēkiem ar aiz muguras aizliktām rokām un uz priekšu noliektām galvām tupus nostāties bedres malā, kur viņi tika noslepkavoti. Kamēr šāva vīriešus, uz mežu tika vestas sievietes un bērni. Slepkavošana notika līdz pat plkst. 15:00 pēcpusdienā. Zverņicas mežā līdzās vietējiem tika nogalināti arī ebreju bēgļi no Lietuvas. Kopumā Viļakā nošauti vairāk nekā 500 ebreji.

Paralēli masu slepkavībai notika ebreju mantas izlaupīšana, kas notika gan stihiski, gan organizēti (ebreju mantu savākšanas, šķirošanas un novērtēšanas komisija). Ņemts tika viss – apģērbs, apavi, rotaslietas, trauki, mūzikas instrumenti, mēbeles, velosipēdi utt. Ebreju nekustamo īpašumu uzskaitīja un reģistrēja, uzmanību pievēršot labi mēbelētiem dzīvokļiem, kurus var tālāk izīrēt. Vēlāk tika nojauktas ebrejiem piederošās mājas (Vārtu iela 12, Balvu iela 2, Tautas ielā 3).

1944. gadā nacisti nolēma slēpt pēdas. Padomju karagūstekņiem lika izrakt nogalināto līķus, sakraut kārtām ar malku un sadedzināt. Sadedzināto ebreju pelni tika iebērti atpakaļ kapos, uzkraujot tiem virsū zirgu ķermeņus. Ebreju piemiņai netālu no vietas, kur viņi tika nogalināti, ir izveidots obelisks. Katru gadu holokausta upuru piederīgie ierodas Viļakas novada muzejā un genocīdu upuru piemiņas vietā, lai atcerētos traģiskos notikumus un godinātu aizgājējus.

Tekstu apkopoja: Viļakas novada muzejs

Izmantotā literatūra

  1. Melers M. Latvijas ebreju kopienas vēsture un holokausta piemiņas vietas. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2013, 432 lpp;
  2. Levin D. Vilaka. Grām.: Encyclopedia of Jewish communities in Latvia and Estonia, tulk. Naomi Grossmane Jerusalem: Yad Vashem, 1988, 119-121 pp;
  3. Kopeloviča A., Žukovs L. Ebreju izglītība Latvijā parlamentārās republikas 20-tos gados. Pieejams: http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/kultura-un-tradicijas/izglitiba1920/.  Interneta resurss skatīts 10.08.2016.
  4. Maksimova L. Viļaka un tās ļaudis gadsimtu ceļos. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2005, 172 lpp;
  5. Ebreju nacionalā biedrība “Trumpeldor”. LVVA, Fonds Nr. 2017, apraksts Nr.1., Lieta Nr.1,  1-2 lpp;
  6. Urtāns A. Holokausts Latvijas provincē: Abrenes apriņķis. Grām.: Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā. Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 23. sējums, Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2008, 72-95 lpp.


[1]

[1] Tabulas sastādīšanai izmantoti: [Levin D. Vilaka. Grām.: Encyclopedia of Jewish communities in Latvia and Estonia, tulk. Naomi Grossmane Jerusalem: Yad Vashem, 1988, 119-121 pp]

[2]

[2] Tabulas sastādīšanai izmantoti: [Levin D. Vilaka. Grām.: Encyclopedia of Jewish communities in Latvia and Estonia, tulk. Naomi Grossmane Jerusalem: Yad Vashem, 1988, 119-121 pp]

[3]

[3] “Tēvijas sargi” - 1941. gada 4. jūlijā Edgara Koka dibināta organizācija, kuras viens no uzdevumiem bija padomju aktīvistu apcietināšana. Sākotnēji tajā iesaistījās arī ebreju jaunieši.

Ebreju genocīda upuru piemiņas vieta


Viļaka - Jaunlatgales (Abrenes) iela 20. gs. 30. gadi, kur galvenokārt atradās ebreju tirdzniecības vietas


Lielā sinagoga, Tautas iela 20



1. Melers M. Latvijas ebreju kopienas vēsture un holokausta piemiņas vietas. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2013, 432 lpp;

2. Levin D. Vilaka. Grām.: Encyclopedia of Jewish communities in Latvia and Estonia, tulk. Naomi Grossmane Jerusalem: Yad Vashem, 1988, 119-121 pp;

3. Kopeloviča A., Žukovs L. Ebreju izglītība Latvijā parlamentārās republikas 20-tos gados. Pieejams: http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/kultura-un-tradicijas/izglitiba1920/. Interneta resurss skatīts 10.08.2016.

4. Maksimova L. Viļaka un tās ļaudis gadsimtu ceļos. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2005, 172 lpp;

5. Ebreju nacionalā biedrība “Trumpeldor”. LVVA, Fonds Nr. 2017, apraksts Nr.1., Lieta Nr.1, 1-2 lpp;

6. Urtāns A. Holokausts Latvijas provincē: Abrenes apriņķis. Grām.: Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā. Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 23. sējums, Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2008, 72-95 lpp;

12.08.2016
Kalendārs
« Augusts 2017 »
POTCPSSv
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031 
Šodien
Šodien vārda dienas svin:
Bernhards, Boriss
Īsās ziņas
18. augustā plkst. 18:00 pie Viļakas ezera pludmales vides objekta "Ūdens" atklāšanas pasākums ...
29. augustā plkst. 14:00 Viļakas Valsts ģimnāzijas aktu zālē izlaidums Viļakas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas izglītojamajiem ...
Biedrība „Balvu rajona partnerība” izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanas 3. kārtu ...
Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļu kontaktinformācija ...
Viļakas Valsts ģimnāzijā turpina izglītojamo uzņemšanu ...
Kapusvētki 2017. gadā ...
LR Tiesībsarga aptauja par labu pārvaldību ...
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atgādina! Lai piedalītos ceļu satiksmē, t.sk., arī pirms pavasara darbu uzsākšanas, traktortehnika un tās piekabes jāsagatavo un jāuzrāda......
19. augustā Svētās Mises par Tepenīcas mirušo iedzīvotāju dvēselēm ...
20. augustā  plkst. Upītes tautas nomā izruode ...
22. - 25. augustā Storptautysikīs folkloras festivals Zīmeļlatgalē "Ļipa kust" ...
20. - 26. augustam svātki Upītie ...
26. augustā plkst. 13:00 Upītes tautas nomā izruode ...
Namateriāluos kulturas montuojuma centrs "Upīte" izsludynoj FOTO konkursu. ...
Viļakas novada muzejā skatāma liturģisko grāmatu izstāde līdz 29. augustam ...
Jūnijā, jūlijā un augustā veselības kūres "Balkanu kalnos" ...
Līdz 12. oktobrim Viļakas Kultūras un radošo industriju centrā (Klostera ielā 1, Viļakā)  1. Starptautiskā glezniecības plenēra “Valdis Bušs 2017” izstāde. ...
Svarīga informācija mājputnu īpašniekiem! ...
Folkloras kopa "Upīte" aicina pievienoties pulciņam! ...
"Skriešanas Akadēmijas" treniņi pirmdienās plkst. 17:15 Viļakas Sporta zālē ...
Iespēja apgūt pirtnieka profesiju Balvos ...
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības ambulatoro speciālistu darba laiki, aktualitātes ...
Īsa pamācība labā pārvaldībā kopā ar LR Tiesībsargu ...
Kursi mednieka un medību vadītāja apliecības iegūšanai ...
“Latvijas Valsts ceļi” tīmekļa vietnē tiek publicēta aktuālā informācija par satiksmes aizliegumiem un ierobežojumiem ...