Viļakas novada domes mājas lapa



Vēlies uzdot jautājumu?
Jautājums Viļakas novada domei
Vārds*
E-pasts*
Jautājums*
Noderīgas saites

Marienhauzenas muižai 300

Latgales muižnieki bija Polijas-Lietuvas muižniecības daļa un saglabāja mazākas vietējās autonomijas tiesības. Muižnieki bija priviliģēta kārta, kuras dzīvesveidu noteica tradīcijas un piederība muižniecības organizācijām, kārtas un dzimtas prestižs. Muižas centri kļuva par saimniecisku kompleksu, kurā atradās ne tikai muižas dzīvojamā ēka, bet arī dažādas saimnieciskās celtnes – staļļi, kūtis, krejotavas un siernīcas, degvīna un alus brūži, dzirnavas. Bez klaušu darbos muižas laukos nodarbinātajiem zemniekiem muižas peļņu un muižnieku sadzīves komfortu nodrošināja dažādi muižas kalpotāji.

Par pirmajiem Marienhauzenas muižas muižkungiem kļuva Hilzenu dzimtas pārstāvji. Georgs (Juris) Konstantīns Hilzens, Jans Augusts Hilzens, Justins Hilzens. 1772. gadā Polijas pirmās dalīšanas rezultātā Latgali pievienoja Krievijas impērijai un Marienhauzenas muiža pieder Ivanam Jelaginam, Nikolajam Buturļinam, Sīmanim Horožanskim. Muiža no 19. gs līdz 1920. gadam piederēja Lippe-Lipsku Zabello ģimenei: Ignatam Lippe-Lipskim, Janam Lippe-Lipskim, Alīnai Lippe-Lipskai, Marijai Zabello un Sigismundam Zabello.

Dzimtbūšanas laikā muižas zemes apstrādāja zemnieki un muižniekus apkalpoja kalpi. Gan dzimtbūšanas laikā, gan arī pēc tās atcelšanas zemniekiem un kalpiem nācās strādāt muižnieku labā. Katram bija savi darba pienākumi un vieta sabiedrībā. Muižas apkalpojošais personāls un kalpotāji, kuri dzīvoja muižas mājās, bija galvenokārt poļu cilmes.

Muižas kalpiem mēnesī maksāja 2,5 pudus miltu vai graudu, 30 kg miežu putraimu un 5 rubļus. Par ravēšanu muižas dārzos sievietēm maksāja 35 kapeikas dienā. 20. gs sākumā Marienhauzenas muižas centrā bija algots darbaspēks - 15 ģimenes, pārvaldnieks, kantorists, starosta, dārznieks, divi zirgu puiši, divas veļas mazgātājas, divi pavāri, viens sulainis un viena kalpone-istabene, mežzinis. Pusmuižās arī bija algots darbaspēks. Tika eksportēts sviests un lini.

Zemnieku stāvoklis muižas laikos bija smags. Zemnieks ar visu ģimeni piederēja muižniekam. Muižniekam bija tiesības zemniekus pārdot, dāvināt un pārcelt citā vietā. Ja zemnieki aizbēga, muižniekam bija tiesības viņus meklēt un vest atpakaļ. Zemniekiem nepiederēja nekāds īpašums, pat laulību nedrīkstēja noslēgt bez kunga ziņas. Tiem bija ierobežota zemes platība. Pēc 1834. gada revīzijas datiem Lippe-Lipsku īpašumā bija 2903 zemnieki. Neražas gadi galīgi izputināja zemniekus - sākās neapmierinātība ar Latgalē ieilgušo dzimtbūšanu, jo Kurzemē un Vidzemē tā bija atcelta jau 1817.-1819. gados. Līdz zemniekiem nonāca ziņa, ka krievu valdība gatavo dzimtbūšanas atcelšanu, tas zemniekos viesa cerību, bet muižniekos – bailes no zemnieku nemieriem.

Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1861. gadā vēl ilgi bija jūtamas tās sekas, jo 19. gs beigās zeme tika sadalīta šņorēs (4-10 m platas), kuras bija grūti apstrādāt. Ganības bija pa krūmiem. Klaušu vietā līdz zemes izpirkšanai stājās spēkā rente. Zemnieku iziešana viensētās sākās 19. gs 90. gados. Zemniekiem zemes izpirkšanu apgrūtināja divas lietas - naudas trūkums un katoļticīgajiem bija jāpierāda, ka viņi nav poļu tautības, tāpēc gandrīz visa pirktā zeme bija nonākusi vidzemnieku rokās.

Hilzenu laikā 1748. gadā tika uzcelta jauna katoļu koka baznīca, kura nosaukta Sv. Mateuša vārdā, to iesvētīja prāvests Januškēvičs. 1783. gadā izveidojās Marienhauzenas dekanāts ar sākotnējo nosaukumu Aiz-Ludzas dekanāts. Pēc Hilzeniem, kas bija katoļi, muiža pārgāja Jelaginam, kurš bija pareizticīgais. Jelagins pie muižas bija iekārtojis pareizticīgo baznīciņu (iespējams, kapelu), sīkāku ziņu nav. Savus piekritējus pareizticīgo baznīca vervēja starp katoļiem, daži mācītāji staigāja pa sādžām un mēģināja pārliecināt katoļticīgos pāriet pareizticībā, cienājot ar pīrāgiem un saldumiem. Daļa katoļticīgo piespiedu kārtā pārgāja pareizticībā, daļa brīvprātīgi, lai izpatiktu Krievijas impērijas valdībai.

19. gs. beigās auga arī katoļu draudze, un Viļakas draudze bija viena no lielākajām Latgalē, vecā koka Sv. Mateuša baznīca kļuva par mazu Viļakas draudzei. Grāfiene Alīna Lippe-Lipska ierosināja un sponsorēja jaunas katoļu baznīcas celtniecību tuvāk muižas centram. 1891. gadā tika iesvētīta jaunā katoļu baznīca Vissvētās Jēzus Sirds godam. Pie baznīcas muižniece likusi uzcelt arī plebāniju ar saimniecības ēkām prāvestam, dzīvojamu māju ar saimniecības ēkām ērģelniekam, slimnīcu un patversmi vecajiem ļaudīm, kā arī grāfu Lippe-Lipsku Zabello kapenes.

Izglītības attīstība Marienhauzenas muižā saistās ar Janu Hilzenu. Jans Hilzens, lai paceltu tautas izglītības līmeni un arī izrādītu pretimnākšanu muižas iedzīvotāju kulturālo un garīgo vajadzību apkalpošanā, uzaicināja uz Marienhauzenu apdāvināto misionāru Miķeli Rothu (Rots). Ir ziņas, ka Viļakā darbojusies Bernardīniešu ordeņa mūku uzturēta skola, kur mācīja lasīt, rakstīt, rēķināt, ticības mācību un ievadu dabas zinībās, taču krievu valdība šo skolu 1832. gadā likvidēja, lai mazinātu poļu un katoļu baznīcas ietekmi. Pirmā tautskola izveidota 1866. gadā - Eržepoles skola. Skolā mācīja lasīt, rakstīt un rēķināt, ticības mācību visu konfesiju bērniem mācīja pareizticīgo mācītājs. Skolā mācījās galvenokārt zēni, zemnieku bērni.

Kad atcēla drukas aizliegumu, Viļakas apkārtnē un pārējā Latgalē sākās nacionālā atmoda. Plaši sāka darboties latgaļu tautas atmodas darbinieki. Viļakā reliģisko lietu tirgotājs Vincents Leiko tulkoja lūgšanu un dziesmu grāmatas no poļu un latīņu valodas. Viļakā tika organizēti Pēterburgas studentu teātra vakari (latviešu un krievu valodā), oficiāli tikai latviešu valodā nedrīkstēja. Izrādēs piedalījās Francis Logins, Helēna Jankēviča, Amalija Bžezinska, dziedāja koris Jezupa Krīvāna vadībā, tika dziedātas latviešu tautas dziesmas. Sāka veidoties dažādas biedrības, kuras sekmēja Viļakas apkārtnes kultūras un sabiedrisko dzīvi. 1913. gadā nodibināta pirmā sabiedriskā bibliotēka. 20. gs. sākumā uzcelta un atvērta “Gaismas” zāle (tagadējā Viļakas novada muzeja ēka), kurā notika dažādi pasākumi, koncerti, referātu lasījumi u.c.

1829. gadā Marienhauzenai tika piešķirtas miesta tiesības. 19. gs. beigās Marienhauzenas muižā bija 187 apdzīvotas vietas, 5718 brīvlaistie zemnieki, 1394 privātpersonas. 2 rūpnīcas, 4 magazīnas - labības rezerves noliktavas, 3 ūdensdzirnavas, 9 dzērienu tirgotavas. Muižas saimniecisko dzīvi ļoti ietekmēja dzelzceļa izbūve, kas gāja cauri muižas mežiem, lai varētu vieglāk izvest un pārdot kokmateriālus. Bija izveidota Marienhauzenas stacija (bijusī Vecumu stacija). Visus lauksaimniecības darbus muižā vadīja pārvaldnieki – viens - Marienhauzenas centrā, pārējie – foļvarkās - Borisovā, Birzniekos un Račos. Muižā bija vairāki ražošanas uzņēmumi: sviesta ražotne Borisovā, smēde, alus un spirta brūži centrā, dzirnavas, ķieģeļu ceplis Ceģeļnā (Bronti), tvaika dzirnavas un gateris Račos.

1863. gadā sākās sacelšanās pret carisma jūgu Polijā un Lietuvā, sacelšanās skāra arī Marienhauzenas muižu. Ar 1863. gada februāri Viļakā sāka ierasties citi dumpinieki, kuri izlikās par mērniekiem, studentiem, viesiem utt. Zemnieku vidū sākās propaganda par Polijas atjaunošanu. Zemniekiem tika dalītas lapiņas “Zemnīka taisneiba” (iespējams, tā ir bijusi pagrīdes avīze, kas tika izdota 1862.-1863. gadā Viļakā). Šajās lapiņās tika kritizēta dzimtbūšanas atcelšana, teikts, ka zeme zemniekiem jādod par brīvu. Aģitācija starp Viļakas apkārtnes zemniekiem panākumus neguva. Arestētie sacelšanās gatavotāji stājās kara tiesas priekšā. Viļakas muižas grāfiene muižā tika atstāta tikai uz trīs uzticamu augsti stāvošu personu galvošanu, tomēr viņa uz kādu laiku bija izsūtīta uz Voroņežas guberņu. Muižai rezultātā bija jāmaksā trīskārša desmit procentu nodeva. Zemnieku sacelšanās sekas bija jūtamas vēl ilgu laiku, jo 1865. gadā tika izsludināts drukas aizliegums, kas ilga līdz 1904. gadam. Šajā laikā pastiprinājās rusifikācija visā Latgalē, tajā skaitā arī Viļakas novadā.

Pasaules un Eiropas notikumi būtiski ietekmēja Marienhauzenas dzīvi, jo sākās I pasaules karš. 1918. gadā vācu karaspēks bija okupējis gandrīz visu Latviju, Viļakā vācu garnizons ieradās 1918. gada vasarā, viņu komandants apmetās muižā, kur dzīvoja grāfs Sigismunds Zabello. Tika ierobežota iedzīvotāju pārvietošanās, bija vajadzīga speciāla atļauja, lai pārvietotos. 1918. gada novembrī vācieši pameta Viļaku, jo Vācijā notika revolūcija un tā kapitulēja, turklāt Viļakai jau tuvojās sarkanā armija. Līdz ar vāciešiem prom aizbrauca arī Sigismunds Zabello. Dienā, kad vācieši devās prom, tika aizdedzināta Marienhauzenas muižas pils un pārvaldnieka māja. Dedzinātāji bija vietējie iedzīvotāji. Tikai pilnīgs bezvējš neļāva nodegt visai Viļakai. Pēc brīvības cīņām un miera līguma parakstīšanas starp Latviju un Krieviju 1920. gadā muižas zemes tika nacionalizētas, sadalītas un pārdotas.

Muižniecība ir atstājusi savas pēdas Viļakas apkārtnes vēsturē. Līdz mūsdienām ir saglabājušies daži kultūrvēsturiskie pieminekļi, kas liecina par muižas laikiem Viļakā. Saglabājušās 2 muižas saimniecības ēkas, parks, žogs, uz bijušās muižas pils pamatiem uzcelta skolas ēka (tagadējā Viļakas Valsts ģimnāzija) - visi objekti atzīti par vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem ar valsts aizsardzības numuriem- 2871, 2872, 2873, 2879, kā arī bijušās Viļakas slimnīcas un morga ēkas, kā arī Viļakas Romas katoļu baznīca ar seno plebāniju un kapenes.

Teksts: Viļakas novada muzeja direktore R. Gruševa un krājuma glabātāja M. Boldāne

Avoti un literatūra:

1. Maksimova., L, "Viļaka un tās ļaudis gadsimtu ceļos", Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība; 2005, 172.lpp;

2. Levin., D., "Vilaka" Encyclopedia of Jewish communities in latvia and Estonia, tulkojusi Naomi Grossmane, Jerusalem: Yad Vashem, 1988, 119-121pp;

3. Latkovskis., D., "Miķelis Roths", Rīga: Rīgas vēstnesis Nr.16, 1939., 3.lpp;

4. Latkovskis., D, "Vācu kultūrvēsturnieki par Latgali", Rēzekne: Rēzeknes ziņas, Nr.31, 1942., 5.lpp;

5. Mieriņa, A., "Laiki un likteņi", Rīga: izdevniecība, AGB, 160.lpp;

6. Bukšs., M., "Latgolas zemnīku apstokļi XVIII.g.s", Zīdūnis, Nr.4, Rīga: Latgales katoļu kultūras centra biedrība, 1939., 11.lpp;

7. www.raduraksti.lv, Tautu skaitīšana 1897. gads.

04.08.2016
Kalendārs
Šodien
Šodien vārda dienas svin:
Tālrīts, Gustavs, Gusts
Īsās ziņas
Viļakas novada dome 2017. gadā izsludina projektu konkursu topošajiem un jaunajiem uzņēmēju projektiem Viļakas novadā. Projektu pieteikumi no 2017. gada 10. marta līdz 2017. gada......
Aptaujas anketa Viļakas novada iedzīvotājiem ...
29. martā plkst. 13:00 Viļakas novada domes zālē LAD seminārs par aktualitātēm 2017. gada platību maksājumos ...
31. martā Upītē Kūkovas novada bērnu un jauniešu folkloras svētki "Pulkā eimu, pulkā teku" ...
1. aprīlī plkst. 9:30 Rekavas vidusskolas sporta namā Viļakas novada čempionāts novusā ...
Svarīga informācija mājputnu īpašniekiem! ...
Folkloras kopa "Upīte" aicina pievienoties pulciņam! ...
Traktortehnikas īpašnieku ievērībai - tehniskās apskates norises vietas un laiki ...
"Skriešanas Akadēmijas" treniņi pirmdienās plkst. 17:15 Viļakas Sporta zālē ...
Iespēja apgūt pirtnieka profesiju Balvos ...
Iespēja piedalīties fotokonkursā "Latgales ainava" ...
Lūdz atbalstīt īsfilmas tapšanu ...
Grupa "Brīvais vējš" aicina pievienoties jaunus mūziķus ...
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības ambulatoro speciālistu darba laiki, aktualitātes ...
Vakances Viļakas novada Sociālajā dienestā ...
Īsa pamācība labā pārvaldībā kopā ar LR Tiesībsargu ...
Kursi mednieka un medību vadītāja apliecības iegūšanai ...
Aicinām iesaistīties Latgales patriotisko dziesmu koncerta repertuāra atlasē ...
Atkritumu apsaimniekošanas aktualitātes ...
“Latvijas Valsts ceļi” tīmekļa vietnē tiek publicēta aktuālā informācija par satiksmes aizliegumiem un ierobežojumiem ...
Ziemeļlatgales velomaršruts Nr.34 "Rypoj vasals!" ...
Aktivitātes Viļakas Sociālās aprūpes centrā ...
Aktivitātes Viļakas novada bibliotēkā.. ...
Jaunākie video par mūsu novadu no Latgales reģionālās televīzijas. ...
Kad pie mājas jāizvieto valsts karogs? ...