Viļakas novada domes mājas lapa


Sekot mums Facebook Sekot mums Instagram
Vēlies uzdot jautājumu?
Jautājums Viļakas novada domei
Vārds*
E-pasts*
Jautājums*
Noderīgas saites

Meklējam savējos!

Jūnija nogalē mums radās izdevība piedalīties lauka seminārā “Arheoloģija un tās metodes”, ko organizēja Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta projekta “Arheoloģiskie izrakumi un vēstures skolotāju lauka seminārs Vecpiebalgā” ietvaros. Semināra vieta - vēlā dzelzs laikmeta beigu jeb uz 11.-12. gs. attiecināmie Raskumu senkapi, Alauksta ezera austrumu krastā, kur aptuveni divus gadsimtus turīga latgaļu saime apbedīja savus aizgājējus. Te zinātnieki pētījumus veica jau 1948. un 2015. gadā, tomēr neskaidra palikusi apbedījumu vietas austrumu un ziemeļu robeža, ko noteikt bija 2016. gada izrakumu mērķis. Mēs abas gribējām atrast savu senču - seno latgaļu - pēdas mūsdienu Vidzemes skaistuļa Alauksta ezera krastā.

Tā bija īpaša, lieliska iespēja atsvaidzināt vēstures studiju laikā gūtās zināšanas. Darbs notika starpdisciplinārā ekspedīcijas komandā, kurā strādāja divi vadītāji, māksliniece, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja tekstiliju speciāliste, antropoloģe. Semināra laikā reāla darbošanās ar arheologam raksturīgajiem instrumentiem mijās ar teorētiskām nodarbībām - arheologu lekcijām par Vidzemes latgaļiem aizvēsturē, arheoloģiskajiem pieminekļiem un to aizsardzību, Latvijas paleodemogrāfiju un seno apģērbu Vidzemē, kā arī skolotāju diskusiju par iegūtajām zināšanām un to pārnesi vēstures mācību stundās. Rezultātā piecās dienās izgājām cauri visām arheoloģiskajām lauka izpētes fāzēm: laukumu iemērīšanu, virskārtas noņemšanu, arheoloģiskā slāņa planēšanu, apbedījumu atsegšanu, fiksācijas un uzmērošanas darbiem, senlietu, tekstiliju un kaulu noņemšanu. Neatņemama šo piecu dienu sastāvdaļa bija sarunas ar kolēģiem, komunicēšana ar speciālistiem, īpašās gaisotnes baudīšana Alauksta ezera krastā. Paldies projekta vadītājiem Dr.hist. Rūdolfam Brūzim un Mg.hist. Ingai Doniņai, LNVM arheoloģei Iritai Žeierei, Dr.hist. Gunitai Zariņai, visai ekspedīcijas komandai par šīm saturiski bagātajām dienām!

Arheoloģija ir zinātne, kas vēsturi pēta pēc lietiskajiem avotiem – pagātnes cilvēka radītiem ieročiem, traukiem, darbarīkiem, iedzīves priekšmetiem, rotām, būvju paliekām, kas saglabājušies zemē, virs tās un ūdenī. Arheoloģijas zinātnes uzdevums ir, balstoties uz arheoloģiskajiem avotiem, dot hronoloģiski secīgu, loģisku pagātnes ainu, īpaši par laika periodu, kad rakstīto avotu vēl nebija. Arheoloģijas neatņemama daļa ir lauka izpētes darbi jeb izrakumi. To ietvaros tiek pētīts arheoloģiskais piemineklis, atsegtas dažādas konstrukcijas vai cilvēku apbedījumi, atrasti lietiskie avoti jeb senlietas, cieņpilni un ar vislielāko piesardzību. Šo darbu rezultātā iegūtais informācijas kopums pārtop arheologu sastādītās zinātniskās, populārzinātniskās un mācību grāmatās. Arheoloģiskās senvietas ir līdz 18. gadsimtam veidotas apbedījumu vietas, apmetnes utt. Pavisam cita veida darbošanās pašlaik ir ļoti izplatīta Latvijā, kad, savtīgu mērķu vadīti, ar metāla detektoriem bruņojušies, “pagātnes pētnieki” meklē un pēc tam iztirgo arheoloģiskās senlietas, kas nonāk pašmāju un ārzemju kolekcionāru privātajās kolekcijās, nodarot būtiskus zaudējumus ne vien pagātnes mantojumam, bet arī visai Latvijas sabiedrībai. Kā gan mēs šodien varētu apbrīnot seno sieviešu villaiņu krāšņumu, vīru izsmalcināto aproču greznumu, izskaidrot smalko rakstu un ornamentu nozīmi, ja vienīgā informācija būtu pārdošanā ebay.com izlikto priekšmetu foto?! Vai spētu no necila villaines gabaliņa, kas drīzāk līdzinās dubļainam sakņu murskulim, “nolasīt” informāciju par auduma pagatavošanas tehniku un apģērba krāsojumu. Un noteikti tā arī paliktu neuzzināts fakts, ka mūsu senči tolaik mirušajiem pagalvī lika koka dēlīti, bet līdzi deva visu skaistāko, kas pašiem dzīves laikā sakrāts.

Mūsu zeme ir bagāta ar gadu tūkstošos uzkrātām kultūras vērtībām. Arheoloģiskās senvietas, pilsētu vēsturiskie centri, muižas, pilis, baznīcas, dārzu mākslas, tēlniecības, glezniecības, lietišķās mākslas, tehnikas vēstures un tautas celtniecības objekti veido mūsu pagātni, uz kā balstās mūsu tagadne. Tas ir pamats tautas tālākajai attīstībai nākotnē. Un to saglabāt un nosargāt ir mūsu uzdevums. Ar cieņu izturoties pret savām saknēm, varam cerēt, ka tādu pat attieksmi sagaidīsim pret sevis atstāto mantojumu no nākamajām paaudzēm.

 

Viļakas pamatskolas un Rekavas vidusskolas vēstures skolotājas Anželika Ločmele, Ivita Slišāne
Foto no personīgā arhīva


11.07.2016
Kalendārs
« Februāris 2018 »
POTCPSSv
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728 
Šodien
Šodien vārda dienas svin:
Alma, Annemarija
Īsās ziņas
Viļakas kultūras namā 17.martā pulksten 18.00 astotā dziesmu draugu tikšanās muzikālajā kafejnīcā "PIE ELLAS". ...
23.februārī plkst. 19:00 Upītes TN reāla filma "Zāģeri", ieeja brīva ...
Konkursā piedalās Viļakas novada iedzīvotāji, skolu audzēkņi, visi, kam ir tuvs Viļakas novads. Konkurss noslēdzas 2018. gada 28. februārī. ...
26.10.2017.-15.03.2018. skatāma Valerijana Dadžāna izstāde ...
Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs ...
Sākot ar 2017. gada 1.septembri tiek apstiprinātas šādas izmaiņas SIA “Balvu autotransporta” apkalpotajā maršrutā Nr.6444 “Viļaka – Vecumi – Lavošnieki”. ...
Skolēnu autobusa kustības grafiks jaunajam mācību gadam 2017/2018 ...
Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļu kontaktinformācija ...
LR Tiesībsarga aptauja par labu pārvaldību ...
Iespēja apgūt pirtnieka profesiju Balvos ...
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības ambulatoro speciālistu darba laiki, aktualitātes ...
Īsa pamācība labā pārvaldībā kopā ar LR Tiesībsargu ...
Kursi mednieka un medību vadītāja apliecības iegūšanai ...
“Latvijas Valsts ceļi” tīmekļa vietnē tiek publicēta aktuālā informācija par satiksmes aizliegumiem un ierobežojumiem ...
Aktivitātes Viļakas Sociālās aprūpes centrā ...
Aktivitātes Viļakas novada bibliotēkā.. ...
Jaunākie video par mūsu novadu no Latgales reģionālās televīzijas. ...
Kad pie mājas jāizvieto valsts karogs? ...