Viļakas novada domes mājas lapa


Sekot mums Facebook Sekot mums Instagram
Vēlies uzdot jautājumu?
Jautājums Viļakas novada domei
Vārds*
E-pasts*
Jautājums*
Noderīgas saites

Upītes pamatskolas ekskursija uz Cēsīm projekta "Izzini Latvijas vēsturi" ietvaros

26. maijā Upītes pamatskolas 36 skolēni un 4 skolotāji projekta “Izzini Latvijas vēsturi”, kuru organizē Monreālas latviešu biedrība, devās ekskursijā uz Cēsīm un Āraišiem.

Pirmais apskates objekts - Āraišu ezerpils. Āraišu arheoloģiskais muzejparks atrodas gleznainā Vidzemes novadam raksturīgā ainavā, 7 km uz dienvidiem no Cēsīm. Par ezera izcelšanos, tā krastu apdzīvotājiem un brīnumainiem notikumiem viņu dzīvē vēsta latviešu tautas teikas. Stāsta arī, ka Āraišu ezerā esot nogrimusi pils – tajā vietā, kur tagad atrodas maza saliņa. Āraišu ezera saliņa kā arheoloģisks piemineklis zināma jau kopš 19. gs. beigām, taču īsto Āraišu ezera senmītnes raksturu uzzināja tikai pēc tam, kad desmit arheoloģisko sezonu laikā (1965.-1969., 1975.-1979.) arheologa Jāņa Apala vadībā izpētīja ¾ no apmēram 2500 m² lielās ezerpils platības. Āraišu ezerpils bijusi pastāvīgi apdzīvota, pilskalniem līdzīgi nocietināta dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkā celta uz mazas, pārplūstošas saliņas. Ezerpili cēluši un 9.-10. gs. apdzīvojuši senie latgaļi. Tā bijusi sociāli diferencēta kopiena, domājams, kāda latgaļu dižciltīgā rezidence, kurā viņš mājoja kopā ar saviem tuviniekiem un saimes ļaudīm. Ezerpils iemītnieki nodarbojās ar zemkopību, lopkopību, meža dravniecību un tirdzniecību. Kultūrslānī atrastās rotaslietas un ieroči visnotaļ raksturīgi seno latgaļu kultūrai, tomēr to vidū ir arī atsevišķi zemgaļu un skandināvu cilmes priekšmeti, kas liecina par kontaktiem ar kaimiņu kopienām un tautām. Āraišu ezerpils rekonstrukcija atspoguļo seno latgaļu dzīvesveidu un celtniecības tradīcijas Latvijā vikingu laikmetā. Gide iepazīstināja skolēnus ar seno latgaļu dzīvi, nodarbošanos un parādīja senos darbarīkus.

Protams, nevarējām pabraukt garām Āraišu baznīcai. Pašreizējais baznīcas veidols ir saglabājies no 1791. gada. Interjera sastāvdaļas galvenokārt pārstāv 18. gs. galdniecības darinājumus (soli, kancele). Atsevišķi iekārtas priekšmeti ir 19. gs. pirmās puses darinājumi. Baznīcā apskatāma V. Krīgera altārglezna un 1904. gadā Jēkabpils meistara Krēsliņa būvētās ērģeles.

Āraišu vējdzirnavas, nākamais apskates objekts, atrodas apkaimes augstākajā vietā ar skaistu skatu. Latvijā vienas no retajām holandiešu tipa vējdzirnavām (1852. g.), kas atrodas darba kārtībā. Te varējām iemēģināt roku graudu malšanā, iepazināmies ar dzirnavnieku darba specifiku.

Viduslaiku tērpu darbnīcā Cēsu vecpilsētā mūs sagaidīja Maija Ulme, kur noskatījāmies pasaku “Mežcirtējs un viņa meitas” kopā ar pašdarinātām lellēm, mūziku un skaņām. Darbnīcā varējām iepazīties ar viduslaikiem raksturīgu apģērbu, apaviem, aksesuāriem - cepures, pie jostas liekamas somiņas, jostas u.c.; noklausīties salīdzinošu stāstījumu par šo priekšmetu tapšanu (arī senlatviešu). Mums bija iespēja piemērīt viduslaiku tērpus, bruņukreklu (tas bija tik smags!) vai kādu no daudzajām cepurēm. Vērojām seno amatu - sveču liešanas noslēpumus, pēc vēlēšanās varējām izliet un ņemt līdzi uz mājām savu sveci - krāsainu, košu. Varējām ievingrināt roku vairoga apgleznošanā, kā arī pierādīt izveicību un precizitāti dažādās viduslaiku spēlēs, piemēram, šaušanā ar loku.

Pēc rosīgas darbošanās Cēsu pils pagalmā mūs sagaidīja ordeņa brālis Jirgensons, kurš pastāstīja par senajām Cēsu pilīm. Uzzinājām, ka Cēsu vecākā celtne ir vecā pils un Jāņa baznīca. Gids mums pastāstīja par dzīvi viduslaikos senajā Vendenē. Uzzinājām par tā laika nozīmīgākajām celtnēm un personībām.

Izmantojot iespēju, ka esam Cēsu pusē, izlēmām apskatīt īpašu vietu - Svētavotu. Svētavota izcelsmes un pastāvēšanas vēsture ir ļoti sena, tie ir daudzi gadsimti. Gaujas senlejas sāngravā atrodas 13 m gara Svētavota ala. No šīs vietas sākas dziļa grava, pa kuru gleznainā dabas parka nogāzē aiztek leģendām apvītais, ziemā neaizsalstošais Svētavots, kura ūdens satur daudz dzelzs savienojumu. Tas izplūst no 88 m zemes dziļuma tīrā, lielā, dabiskā baltas smilts iezī. Pirmie raksti latviešu valodā ir parādījušies ap 1800. gadu. Toreiz avota nosaukums bija “Dzelzs vārti”, bet pirmās brīvvalsts laikā dēvēts par Māras avotu vai arī par “Svētavotu”, un to pamatoja ar ūdens dziednieciskajām īpašībām. Izpildījām senu rituālu, uzņemot spēkus no “Svētavota”, un piepildījām traukus ar Svētavota ūdeni līdzvešanai mājās. Ceļā mūs pavadīja ņiprās gides vēlējums, lai visiem būtu savs mērķis un lai ietu uz to neatlaidīgi, tad viss izdosies.

Apskatījām arī Ērgļu klintis, kuras kā varena, majestātiska siena ceļas ārā tieši no Gaujas. Teika stāsta, ka atbalss pret šo klinti skanējusi kā ērģeles, tādēļ tās iedēvētas par Ērģeļu klintīm. Sākotnēji tās sauktas par Pieškaļu iezi, bet padomju gados pārdēvētas. Klinšu siena ir 700 m gara un 300 m apskalo Gauja. Mūsu acis priecēja vakara saules ieskautie koki un gaismas spēles Gaujas ūdeņos.

Vislielākais PALDIES Latviešu biedrības centram Monreālā par iespēju piedalīties projektā un finansiālo atbalstu ekskursijas organizēšanā!

Teksts: skolotāja Sandra Bukša
Foto: S. Bukša, I. Romka

30.05.2016
Kalendārs
« Janvāris 2018 »
POTCPSSv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031 
Šodien
Šodien vārda dienas svin:
Antis, Antons, Antonijs
Īsās ziņas
Aicynojam apmekliet Ontona dīnas ļustes, kas nūtiks 18.01.2018. Šūgod Latgolas patriotam, dzejnīkam i sabīdryskajam darbinīkam Ontonam Slišānam 28.decembrie izapildies 70 godi,......
19. janvārī plkst. 14:00 aicina Viļakas novada barikāžu dalībniekus un ikvienu uz atmiņu pasākumu veltītu 1991. gada barikādēm ...
19. janvārī plkst. 20:00 Viļakas Valsts ģimnāzijā danči kūpā ar folkoras kūpu "Upīte" ...
20. janvārī Žīguru ciemata 60 gadu jubilejas svinības plkst. 15:00 pūtēju orķestra "Balvi" koncerts un plkst. 22:00 balle ar Juri Ķirsonu ...
27. janvārī plkst. 19:00 žetonu vakars Rekavas vidusskolā ...
2. februārī plkst. 10:00 Viļakas kultūras namā leļļu teātris ...
Konkursā piedalās Viļakas novada iedzīvotāji, skolu audzēkņi, visi, kam ir tuvs Viļakas novads. Konkurss noslēdzas 2018. gada 28. februārī. ...
26.10.2017.-15.03.2018. skatāma Valerijana Dadžāna izstāde ...
Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs ...
Sākot ar 2017. gada 1.septembri tiek apstiprinātas šādas izmaiņas SIA “Balvu autotransporta” apkalpotajā maršrutā Nr.6444 “Viļaka – Vecumi – Lavošnieki”. ...
Skolēnu autobusa kustības grafiks jaunajam mācību gadam 2017/2018 ...
Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļu kontaktinformācija ...
LR Tiesībsarga aptauja par labu pārvaldību ...
Iespēja apgūt pirtnieka profesiju Balvos ...
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības ambulatoro speciālistu darba laiki, aktualitātes ...
Īsa pamācība labā pārvaldībā kopā ar LR Tiesībsargu ...
Kursi mednieka un medību vadītāja apliecības iegūšanai ...
“Latvijas Valsts ceļi” tīmekļa vietnē tiek publicēta aktuālā informācija par satiksmes aizliegumiem un ierobežojumiem ...
Aktivitātes Viļakas Sociālās aprūpes centrā ...
Aktivitātes Viļakas novada bibliotēkā.. ...
Jaunākie video par mūsu novadu no Latgales reģionālās televīzijas. ...
Kad pie mājas jāizvieto valsts karogs? ...