Viļakas novada domes mājas lapa


Sekot mums Facebook Sekot mums Instagram
Vēlies uzdot jautājumu?
Jautājums Viļakas novada domei
Vārds*
E-pasts*
Jautājums*
Noderīgas saites

Kultūras tradīcijas Viļakas novadā starpkaru periodā

Neliels ieskats kultūras tradīcijās Viļakas un Šķilbēnu pagastā (1920-1940)

Kultūrai visos laikos ir bijusi svarīga loma cilvēka dzīvē. Latvijas brīvības izcīnīšana un starptautiskā atzīšana bija ļoti svarīgs notikums valsts vēsturē, kas būtiski ietekmēja mūsu Latvijas tālāko attīstību, tai skaitā arī kultūru. Kultūrai bija jāsekmē nacionālās pašapziņas audzināšana katrā latvietī un mīlestība uz savu tēvzemi. Pirmās brīvvalsts laikā kultūras funkcijas pildīja dažādas biedrības un organizācijas. Tās vadīja radoši, idejām bagāti un aktīvi pagastu iedzīvotāji.

Latgalē visvairāk darbojās dažādas kultūras biedrības. Tās rūpējās par praktisko izglītību un pašdarbību visos pagastos. Biedrībām bija jāveic dažādi uzdevumi: balstoties kristīgās vērtībās, izvērst daudzpusīgu kultūras un izglītības darbu, lai pārvarētu Latgales atpalicību, veidotu valstiski domājošo personību, sekmējot novadu attīstību[1].  Kā viens no īpaši svarīgiem uzdevumiem bija aktivizēt kultūras darbu Latgales pagastos. Līdz ar to arī attīstījās dažādu biedrību un organizāciju darbība arī Viļakas apkārtnē.

Kā galvenās kultūras darbības formas bija regulāri saviesīgie sarīkojumi ar priekšlasījumiem, koncertiem, teātra izrādēm, vakarēšanu utt. 1923. gadā tika pieņemts likums „Likums par biedrībām, savienībām un politiskām organizācijām”. Uz 1928. gadu Latvijā bija vairāk nekā 8000 biedrību, vairāk nekā 2000 bija kultūras biedrību. Par biedrību galveno devīzi kļuva Raiņa vārdi „Mēs maza cilts, bet būsim liela tik, cik mūsu griba”.

Viļakas un Šķilbēnu pagasta teritorijā pastāvēja vairākas biedrības un organizācijas, kuras aktīvi iesaistījās novada kultūras dzīvē, radot iespēju Viļakas un Šķilbēnu pagasta ļaudīm iepazīt teātri, mākslu, noklausīties interesantus koncertus, iepazīt novada tradīcijas un kultūrvēsturiskās vērtības.

Biedrību loma kultūras dzīvē Viļakas un Šķilbēnu pagastā.

Viļakas un Šķilbēnu apkārtnes ļaudis vienmēr kopuši un attīstījuši savas kultūras tradīcijas. Viena no pazīstamākajām biedrībām bija Latvijas katoļu jaunatnes biedrības nodaļa Viļakā un Šķilbēnos. Viļakā biedrības nams uzcelts pēc toreizējā dekāna Jāzepa Jassas ierosinājuma 1913. gadā uz katoļu baznīcas zemes Balvu ielā 13 (tagadējā Viļakas novada muzeja ēka). Latvijas katoļu jaunatnes biedrība ar priekšlasījumiem, sarīkojumiem un teātra izrādēm veica jaunatnes ētisku un kulturālu audzināšanu. Kultūras pasākumi bija plaši reklamēti latgaliskajos izdevumos, piemēram, Latgales Vēstnesis.

Viļakā notika dažādi koncerti, ko rīkoja Latvijas katoļu jaunatnes biedrības Viļakas nodaļa[2]. Notika gadskārtējie koncerti, kuri parasti pulcināja lielu skaitu cilvēku. Pulcējušies kori, solisti, kas dziedājuši tautas dziesmas, aktīvi tika dejotas tautiskās dejas un spēlētas rotaļas. Savos vakaros šī biedrība nekādu „šīberēšanu” nepieļāva[3]. Biedrības namā rīkoti arī rakstnieku vakari Viļakā, ko rīkoja Latgales tautas universitāte, tika lasīti referāti, dzeja, tad sekoja koncerti, kur piedalījās brīvmākslinieki[4].

Tika izrādītas dažādas zemnieku drāmas izrādes, „Pasaka par nāvi”, rīkotas arī viesizrādes „Skroderdienas Silmačos”. Viļakas nodaļas jaunatnes biedrības “Gaismas zālē” (tā tautā tika iesaukts katoļu jaunatnes biedrības nams Viļakā) bija rīkoti Ziemassvētku pasākumi, piemēram, eglītes, kas bija domātas tikai „godīgai” jaunatnei (ballētājiem, trokšņotājiem - aizliegtas). Eglītei degot, tika dziedātas garīgās dziesmas, tika runāts par eglītes dedzināšanas nozīmi Ziemassvētku vakarā. Ziemassvētku eglītēs neiztika bez rotaļām, tautiskām dejām un dziesmām[5].

Pētot brīvvalsts laika afišas, skaidri redzams, ka ikviens pasākums bija ļoti pārdomāts, jo afišā bija norādīta visa pasākuma programma. Katoļu jaunatnes biedrībā notika pasākumi, kuros bija iespēja noskatīties Lindulis „Dzīve ir skaista” komēdiju 4 cēlienos, noklausīties dziesmas un deklamācijas. Bieži vien pēc izrādēm un dziesmām sekoja saviesīgā dzīve ar tautiskām dejām un rotaļām[6]. Neatņemama vakara sastāvdaļa bija bufete. Par jauku atmosfēru parasti rūpējās stīgu orķestris. Visās afišās vienmēr bija uzrakstīts ne tikai, cikos pasākums sākas, bet arī, cikos beidzas, lai nevienam nerastos pārpratumi. Pasākumi bija maksas, cenas jau iepriekš norādītas afišās. Pasākumi parasti sākās ap plkst. 7 vai 8 vakarā un ilga līdz plkst. 3 - 4 nākamajā rītā. Pasākuma vidējā cena bija no 0,70-1,50 Ls., biedriem un skolēniem - 0,50 Ls. Biedrība afišas iespieda Daugavpilī latgaliešu valodā.

Dažādi gadskārtējie rudens sarīkojumi notika arī Šķilbēnos, Rekavas reliģiski sabiedriskā namā, kur bieži viesojās koris F. Logina vadībā.

1938. gadā tika nodibināta Viļakas lauksaimniecības biedrība, kurai pievienoja Viļakas izglītības biedrību Zvaigzne, kura izveidota 1923. gadā. un lopkopības pārraudzības biedrība Lopkopis, kurās tika nodibinātas vairākas sekcijas, viena no tām - sabiedriski kulturālā sekcija, kas rūpējās par biedru un pagasta iedzīvotāju valstiskās apziņas izkopšanu un ieaudzināšanu, gādāja par sarīkojumiem un to saturu. Bija savs nams, kas kalpoja arī aizsargu, mazpulku vajadzībām, ko vadīja K. Jozuuss. Valde: J. Cibuļskis, A. Vaivods, A. Reinholds[7]. Redzams, ka biedrībās tik tiešām bija enerģiski cilvēki, kas visādi centās iesaistīties Viļakas un Šķilbēnu pagasta sabiedriskajā un kulturālajā dzīvē. Tie bijuši gan skolotāji, gan garīdznieki, kā arī administrācijas pārstāvji.

20. gs sākumā bija latviešu teātra uzplaukuma laiks, kad tika nodibināts Nacionālais un Dailes teātris. Viļakā viesojās Dailes teātris ar M. Ziverta varoņpoēmu „Tīreļpurvs”[8]. Viļakā teātra tradīcijas vienmēr ir bijušas cieņā, tā 1930. gadā svinēja savu 20 gadu jubileju. Sākotnēji uz Viļaku rādīt teātri brauca latviešu studenti no Pēterburgas (P. Laizāns, F. Logins u.c.), pēc tam viļacēni jau paši organizēja teātra izrādes, viena no tām - N. Rancānes luga „Pats audzynots”[9]. Ļoti būtisks fakts, ka biedrības visādi atbalstīja dažādas organizācijas un valsts. Piemēram, Viļakas Latgales kultūrveicināšanas biedrībai „Gaisma” 1923. gadā tika piešķirts 30 000 Ls liels pabalsts no kultūras fonda.

Viļakā un Rekovā viesojās Latgales teātris ar lugām “Slinka sieva”, “Ērkšķrozīte” u.c. No Rīgas teātriem viesojās arī Nacionālais teātris. Tika izrādīta J. Lejiņa laikmetīgā komēdija „Skabarga sirdī”, kura bija ļoti apmeklēta[10]. Bija arī tādas izrādes kā „Ļaunais gars”, skatījās karavīri, skolēni un visi interesenti. Tika rādīta arī V. Zonberga luga „Jauno siržu tilts”. 1934. gadā sākās viesizrādes, sekojot rezidenta aicinājumam. Jāsaka, ka dažādu Rīgas teātru viesošanās bija bieža, jo to atbalstīja gan valsts, gan arī izrādes bija ļoti labi apmeklētas un pieprasītas.

Viļakā darbojās Viļakas atturības biedrība, izveidota 1914. gadā, kura organizēja izrādes J. Sakne, „Divi ļaunumi”. Biedrību organizētie pasākumi bieži vien bija maksas un praktiski visos gadījumos ieņēmumi bija novirzīti biedrību attīstībai, kā arī ziedoti citām vajadzībām.

Interesanta un savdabīga biedrība, kas arī daļēji pildīja kultūras dzīves funkcijas, bija Viļakas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība Drošība (ebreju ugunsdzēsēju biedrība). Biedrība 1939. gada 4. februārī Viļakas garnizona telpās sarīkoja masku balli[11]. Pasākuma programma bija interesanta - Trīs labākās maskas tika godalgotas, dejas bez pārtraukuma un jautrība, pilna bufete ar reibinošiem dzērieniem (afišās tā arī rakstīts “ar iereibinošiem dzērieniem”). Bija iespējams pasūtīt arī atsevišķus galdiņus. Afišas biedrība iespieda H. Cimermaņa spiestuvē Gulbenē.

Biedrību pasākumi bija ļoti pieprasīti, tie pārsvarā bijuši maksas, bet cilvēki nāca, tas arī sekmēja to, ka biedrības no saviem pasākumiem varēja iekasēt naudas summu, kuru bieži vien novirzīja biedrības attīstībai, piemēram, remontiem un citām vajadzībām. Katrs biedrības biedrs strādāja ikdienas darbu, bet tāpat šiem cilvēkiem pietika laika un gribēšanas iesaistīties kultūras dzīvē un dot cilvēkiem prieku - iepazīt savu kultūru, vēsturi, kā arī citu novadu kultūru. Veidojās arī cieša sadarbība, kas sekmēja arvien vairāku pasākumu rīkošanu, kā rezultātā notika dažādi vieskoncerti - pie mums brauca ciemiņi un mēs braucām ciemos.

Aizsargu loma Viļakas un Šķilbēnu pagasta kultūras dzīvē:

Īpaša loma kultūras attīstībā Viļakas un Šķilbēnu pagastā bija aizsargu organizācijām. Aizsargu kultūras darbs bija ļoti ievērojams. Kultūra un nacionālā audzināšana bija viens no galvenajiem organizācijas virzieniem. Viņu darbība vērsta uz dzimtenes mīlestību, nacionālās pašapziņas veidošanu. Aizsargi organizēja dažādus svētkus, kursus, sarīkojumus, koncertus, teātra izrādes u.c. Aizsargiem bija jātop par kulturāli sabiedriskās dzīves cēlājiem un veidotājiem.

Tas īpaši attiecināms uz lauku teritorijām, aizsargiem bija jāpārnes kultūra no pilsētām uz laukiem. Tas bija arī viens no K. Ulmaņa kultūrpolitikas mērķiem - pārvarēt lauku atpalicību kultūras jomā[12]. No 1935. gada katrā aizsargu pulkā tika ievēlēts kulturālās nozares vadītājs. Galvenais aizsargu kultūras darba elements bija aizsargu sarīkojumi. Šie sarīkojumi vairāk bija ne tik ļoti nacionālajai audzināšanai, bet kā iespēja organizācijai iegūt līdzekļus, kas izmantoti ieroču iegādei vai „kultūras vajadzībām”.

Tie bija bazāri un loterijas, kas notika kopā ar koncertu vai balli. 30. gadu otrajā pusē katra aizsargu sarīkojuma vieta un laiks, raksturs un saturs bija jāsaskaņo ar augstākstāvošām aizsargu instancēm. Bieži notika aizsargu zaļumballes un karnevāli, 18. novembra, 1. maija un 15. maija pasākumi un parādes kopā ar mazpulkiem, skautiem, kam sekoja patriotiskie priekšlasījumi, teātra izrādes vai koncerti.

Daudzās aizsargu grupās bija savas teātra trupas. Aizsargi arī enerģiski organizēja profesionālo teātru viesizrādes, kuru mērķis bija audzināt tautu valstiskā garā. Vispopulārākā luga - “Skroderdienas Silmačos”. Viļakas nodaļas aizsargi aktīvi iesaistījās sabiedriski kulturālā darbā priekšnieka J. Purviņa vadībā. 1937. gadā sarīkoja sanitāros un mājturības kursus un vairākas vakarēšanas. Nereti sarīkojumos bijusi arī loterija, kurā izlozēja vērtīgas mantas. Aizsargiem bija arī savs koris diriģenta virsmežziņa K. Jozuusa vadībā, bija arī ciemiņi, kas uzstājās no citām Latvijas malām[13]. Kad Viļakas aizsargu nodaļa svinēja 20 gadu jubileju (1940. gada 18. janvārī), garnizona zālē tika izteikta pateicība, ka aizsargi piedalījušies visos novada un valsts nozīmes pasākumos, cēluši kultūras līmeni. Kopumā organizējuši un piedalījušies 80 vērtīgos pasākumos[14]. Katrs aizsargu sarīkojums bija ļoti pārdomāts.

Aktīva bija arī Šķilbēnu pagasta aizsargu rosība, kura sarīkoja teātra izrādi - R. Blaumaņa lugu “No saldenās pudeles”. Luga tika sagatavota pagasta sekretāra Vēriņa režijā 1939. gadā[15]. 1939. gadā Viļakas lauksaimniecības biedrības un vietējās aizsargu nodaļas sarīkojums Garnizona ielā ievadīja kultūras nedēļu Viļakā (lauksaimnieki, aizsargi, pašvaldību darbinieki) uzveda R. Blaumaņa lugu “Ugunī”. Lugas muzikālo daļu izpildīja Viļakas apvienotā kora dalībnieki K. Jozuusa vadībā, tika lasīti arī referāti, Klepers “Grāmata un kultūra”[16].

Plaši tika atzīmēti 15. maija svētki. Notika aizsargu, garnizonu, organizāciju un tautas parādes, lāpu gājieni un svētku sarīkojumi Viļakas Brāļu kapos. Rīkoti pasākumi, veltīti 11. un 18. novembrim. 1936. gada 11. novembrī Viļakā notika garnizona karavīru parādes, priekšlasījumi, sarīkojumi. 1937. gadā pirmo reizi notika arī lapu gājiens uz brāļu kapiem Jaškovā. Skolēni skolās iepazīstināti ar Lāčplēša dienas nozīmi un Latvijas atbrīvotāju varoņdarbiem, īpaši palīdzēja mazpulku un aizsargu organizācijas[17]. Viļakas aizsargi rādīja garnizona zālē P. Gruzna lugu „Ziedu grava”.

Arī Kupravā bija rosīga mazpulku dzīve. Šeit viesojās Liepnas aizsargu nodaļa, kas Kupravas 6-klasīgās pamatskolas telpās rīkoja teātra izrādi, bija sagatavoti sporta priekšnesumi un kora dziesmas. Ed. Vulfa komēdija “Sasistais spogulis”, jaunsardzes izpildīja sporta priekšnesumus, nodaļas koris dziedāja dziesmas. Sarīkojuma atlikums par labu nodaļai[18].

Viļakas izglītības biedrībā „Zvaigzne” nams iedalīja vienu telpu aizsargu organizācijai, ko aizsargi savukārt nodeva rīcībā Viļakas pagasta aizsardžu pulciņam. Aizsardzes šajā telpā iekārtoja lasāmgaldu un bibliotēku[19]. Šī mazā telpa bija kļuvusi par kultūras centru Viļakā. Aizsardžu pulciņa vadītāja bija skolotāja E. Griķe.

Liela nozīme starpkaru periodā Viļakā bija 7. Siguldas kājnieku pulkam un kazarmām, kur atradās liela zāle, kurā notika kino vakari, sarīkojumi, koncerti u.c. Karavīri apkārtnes kultūrai darījuši daudz vērtīga. Rīkotas teātra izrādes, zemnieku kursi, rādītas filmas, neņemot ieejas maksu. „Lai paskatītos, kā dzīvo pasaulē”, teica virsnieki. Uz kino gāja simtiem cilvēku[20]. Jāatzīmē arī garnizona karavīru laba sadarbība ar dažādām biedrībām un organizācijām, kas ļoti būtiski sekmēja kultūras attīstību.

Mazpulku, skolu u.c. iestāžu iesaistīšanās Viļakas un Šķilbēnu pagasta kultūras dzīvē:

Brīvvalsts laikā Viļakas apkārtnes skolēni ļoti aktīvi iesaistījās kultūras dzīvē. Kad iekārtoja Vienības laukumu (skvērs), pagasta skolu jaunatne rīkoja sarīkojumus, lai nopelnītu naudu skvēra iekārtošanas darbiem. Pasākumos piedalījās aptuveni 600 skolēnu. Tas bija iespējams, jo bija izveidojusies laba sadarbība ar garnizona karavīriem, kas bez maksas atvēlēja zāli un pacienāja bērnus[21]. Viens no pasākumiem bija sarīkojums ar lugu “Iesim talkā”, pēc tam sekoja deklamācijas, mūzikas priekšnesumi un kora dziesmas[22]. Sarīkojumi bija maksas, skolēniem un kareivjiem bija atlaides. Tīrs sarīkojuma atlikums paredzēts Uzvaras laukuma izbūvei. Afiša iespiesta K. Dūnis grāmatu spiestuvē Cēsīs.

Skolās bija savas tradīcijas -Viļakas Valsts ģimnāzija rīkoja tradicionālo loteriju un skolas vakaru. Loterijā varēja laimēt daudz vērtīgu mantu, arī audzēkņu izgatavotos priekšmetus. Skolas vakara programmā - teātra izrādes. Uzveda J. Akuratera lugu “Lāča bērni”, pēc uzveduma bija dejas, lielākoties tautiskās dejas. Deju laikā tika izlozēta loterija. Parasti šie pasākumi bija ļoti labi apmeklēti[23]. Viens no šādiem pasākumiem bija 1940. gada janvārī skolas telpās rīkotā loterija un koncerts[24].

Programmā bija divas daļas - loterija un koncerts. Tika rādīti skolēnu orķestra priekšnesumi kapelmeistara J. Kaņepa vadībā, kā arī rādīta R. Blaumaņa joku luga 4 cēlienos ar dziedāšanu “No saldenās pudeles” skolotājas M. Putniņas vadībā. Pēc priekšnesumiem saviesīgs vakars ar deju un rotaļām. Nodrošināts bija arī tējas galds. Uz šo pasākumu arī bija noteikta ieejas maksa. Loterijas allegri un vakara tīrais atlikums - trūcīgo skolēnu pabalstiem un citām ģimnāzijas vajadzībām. Tas bija ļoti jauki, ka paši skolēni rīkoja šos pasākumus ar mērķi palīdzēt mazturīgiem bērniem. Afiša uz šo pasākumu bija iespiesta Rīgā, Jāņa Rozes grāmatu spiestuvē.

Šķilbēnu pagasta Rekovā 1936. gadā notika plaši bērnības svētki, kuros piedalījās ap 800 apkārtējo skolu bērnu. Svētkus atklāja Jaunlatgales apriņķa tautskolu direktors Jākobsons. Svinīgā gājienā devās pie pagasta nama godināt kritušo varoņu piemiņu, kur pie pagasta nama uzstādīta piemiņas plāksne. Bērni bija sagatavojuši dažādus uzdevumus, priekšnesumus un Latgales teātra izrādi. Atlikumu, 200 Ls, ziedoja kara aviācijas fondam[25]. Pēc K. Ulmaņa valsts apvērsuma ziedošana kara aviācijas fondam bija populāra.

Viļakas evanģēliskās draudzes padomes priekšnieks - miertiesnesis Gūtmanis kopīgi ar draudzes dāmu komiteju Viļakā, garnizonā zālē, rīkoja koncertus. Pie mums viesojās operdziedātājs Gailis, vijolnieks Svinka, pianiste Alise Daukale, tika runāts par baznīcas vēsturi. Koncerta ienākumi - par labu baznīcas inventāra iegādei[26].

Pasta telegrāfa Jaunlatgales nodaļa arī iesaistījās kultūras dzīvē. 1931. gadā Kupravā sarīkoja teātra izrādi ar saviesīgo vakaru, uzveda Zeiboltu Jēkaba drāmu 5 cēlienos “Trīs soļi uz laimi”. Telpas bija glītas, noformētas nacionālās krāsās. Tā kā Kupravā nav izrādei piemērotu telpu, vakars sarīkots skolas telpās. Skatuve ierīkota pašu līdzekļiem, dekorācijas un māksliniecisko darbu veica montieris Miesnieks[27]. No teātra izrādes tika iekasēta arī nauda.

Kupravas 874. mazpulks kopā ar Kupravas 6-klasīgo pamatskolu un katoļu jaunatnes biedrību Kupravas nodaļu Liepnas pagasta “Ozolnaudās” sarīkoja latvisku Jāņu vakaru, kur pulcējās ļoti daudz cilvēku. Vakarā mazpulki dejoja tautiskās dejas, vakarā tika arī klāts galds visiem svētku apmeklētājiem, tuvējā uzkalniņā dega darvas mucas un dižsārti. Notika puišu un meiteņu aplīgošana[28]. Starpkaru periodā vērojama tradicionālās kultūras atdzimšana un uzplaukuma laiks.

Kultūras fonda nozīme kultūras tradīciju attīstīšanā.

1920. gadā K. Ulmaņa valdība nodibināja Kultūras fondu, kas būtiski sekmēja zinātnes, kultūras un mākslas attīstību. Kultūras fonda līdzekļi tika izlietoti zinātnes un izglītības izkopšanai, pabalstiem kultūras darbiniekiem un iestādēm, prēmijām, izgudrojumiem, stipendijas izglītības turpināšanai[29] u.c. Nauda kultūras fondā ienāca no piemaksām par preču bagāžas un pasažieru pārvadāšanu pa visiem Latvijas dzelzceļiem, 3% piemaksas no alkoholisko dzērienu cenām, ziedojumi u.c. Fonda darbību varēja iedalīt divās grupās:

1) tautas izglītība un kultūras attīstības veicināšana. It īpaši tā paredzēta laukiem - tika organizētas lekcijas, kursi, teātra izrādes, svētki u.c.

2) atbalstīja zinātni un veicināja Latvijas vēstures pētniecību. 1939. gadā arī Viļakas pagastā bija iespējams realizēt mūsu novada pētniecību, jo šeit ieradās Pieminekļu valdes un universitātes rīkotā etnogrāfiskā ekspedīcija[30], kurai daļu līdzekļu piešķīra kultūras fonds. Ekspedīcijas vadītājs bija P. Trocigs. Ekspedīcija strādāja veselu mēnesi un apmeklēja vistālākos Viļakas un Šķilbēnu pagasta nostūrus. Rezultātā tika iegūti vairāk nekā 300 etnogrāfiskie un arheoloģiskie priekšmeti, kā arī tūkstošiem tautas dziesmu, mīklu u.c. Ekspedīcijas beigās Viļakas Valsts ģimnāzijā bija atklāta izstāde, kurā tika izstādīts bagātīgs ekspozīcijas guvums. Viļakas un Šķilbēnu pagasta iedzīvotājiem tas bija liels notikums, jo pirmo reizi vienuviet varēja apskatīt un iepazīt sava novada bagāto vēsturi. Izstādi apmeklēja vairāk nekā 400 novada iedzīvotāji.

1933. gadā Viļakā koncertēja pazīstama dziedātāja Helēna Erss-Kozlovska, pianiste K. Janelsīte un aktrise I. Ranks[31].

Pateicoties kultūras pieminekļu sakoptībai, Viļaka bija diezgan populārs tūrisma objekts, kas tika iekļauts lielākos maršrutos. Pie mums brauca gan no tuvākajiem, gan tālākajiem novadiem. Viļakā viesojās Ilūkstes pagasta darbveži. Šeit notika arī daudzējādi kursi, kuri bieži vien ilga vairākas nedēļas. Šajā laikā kursanti apmeklēja Viļakas novada skaistākās vietas. Viļakā strādāja arī tūrisma aģenti, kas popularizēja mūsu puses kultūrvēsturiskos objektus, piemiņas vietas un dabu. Par tūrisma aģentiem Viļakā strādājuši Ē. Koks, J. Šķirmants, P. Beķeris. Aģenti centās visādi aicināt apmeklēt mūsu pusi un tāpēc bieži vien iesūtīja rakstus avīzēm, kuru mērķis bija piesaistīt tūristu uzmanību Viļakas un Šķilbēnu pagastiem.

Starpkaru periodā kultūras dzīve Viļakas novadā piedzīvoja savu uzplaukuma laiku. Kultūras pasākumus atbalstīja valsts, piešķirdama tiem līdzekļus un iekļaujot kā vienu no primārajiem valsts uzdevumiem - audzināt patriotiskus cilvēkus, mīlēt savu valsti un iepazīt savu vēsturi. Brīvvalsts laikā gandrīz katrs cilvēks bija iesaistīts kādā biedrībā vai organizācijā, kurās katra biedra uzdevums bija stiprināt savu valsti un savu kultūru. Skolēni bija iesaistīti mazpulkos, skautos un gaidās, bet pieaugušie - dažādās biedrībās. Katram no viņiem bija savi pienākumi - mācīties vai strādāt -, bet kultūrai laiks atlika vienmēr. Ja gribējās kultūru, tad pašam tā arī bija jārada.

Būtiski, ka visi pasākumi, kuri notika brīvvalsts laikā, bija ļoti pārdomāti un daudzveidīgi, tāpēc pieprasījums pēc tiem bija milzīgs. Kultūras dzīvē iesaistījās aktīvi sabiedriskie darbinieki - skolotāji, karavīri, mākslinieki, administratīvie darbinieki u.c. Kultūras uzplaukums pagastos bija visu cilvēku kopīgais darbs. Bieži vien pasākumi bija par maksu, lai varētu nodrošināt savu biedrību vai organizāciju attīstību. Dažādi pasākumi sekmēja jau no bērnības mīlēt savu dzimto vietu, valsti un savu zemi un apzināt katra piederību savai valstij, kurš var ietekmēt tās tālāko likteni. Mēs varam tikai mācīties un smelties iedvesmu turpināt saglabāt un attīstīt sava novada vēsturiskās un kultūrvēsturiskās tradīcijas.

Tekstu apkopoja: Viļakas novada muzeja vadītāja R. Gruševa

 



[1]

[1] Zeile, P., „Latgales kultūras vēsture”., Biedrības un to loma kultūras darbā., Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2006., 439.-445.lpp;

[2] [2] „Koncerts Viļakā”, Daugavas Vēstnesis: Daugavpils, Nr.31, 1940.g, 6.lpp;

[3] [3] „Viļakā”., Rīgas Vēstnesis: Rīga Nr.8., 1939., 2.lpp;

[4] [4] „Rakstnieku vakars Viļakā”., Latgales vēstnesis: Daugavpils., 1939.gads., Nr.52., 3.lpp;

[5]Eglīte”., Sauleite: Rēzekne., Nr.3., 1931.g., 14.lpp;

[6] VļMpg Nr. 807, Viļakas novada muzeja krājums,  1sk-7pl,  Latvijas katoļu Jaunotnes B-bas Viļakas nodaļa afiša;

[7] Rosīga biedrība Viļakā., Daugavas vēstnesis: Daugavpils, Nr.137., 1940.g., 4.lpp;

[8] [8] Apmeklējiet vērtīgus sarīkojumus, Daugavas vēstnesis: Daugavpils, Nr. 82, 1940.g, 6.lpp;

[9] ;,J.Krivāns; “ Viļakas (Marnauzas) latvīsu teātra 20 godu jubilejs”;Latgolas škola, Nr.6., 1930.g 20.lpp;

[10] [10] „Nacionālais  teātris Viļakā”., Daugavas vēstnesis: Daugavpils., Nr.126., 1940.g., 4.lpp;

[11] [11] VļMpg, Nr.805, Viļakas novada muzeja krājums, 1 sk-7 pl, Viļakas  brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība “Drošība” afiša;,

[12] [12] Butulis, I., „Sveiki, aizsargi”., Rīga: Jumava., 2011., 254.lpp;

[13] [13] „Viļakas  aizsargu rosība”., Latgales Vēstnesis Nr: Daugavpils;  Nr.52, 1938., 11.lpp;

[14] [14] „Viļakas  aizsargu atcerei”., Nr.12., 1940.g.,Daugavas vēstnesis: Daugavpils., 4.lpp;

[15] [15] „Šķilbēnu pagasta aizsargu rosība”., Latgales vēstnesis: Daugavpils., Nr.4., 1939.g., 5.lpp;

[16] [16] „Lauku pašvaldības darbinieku sanāksmes ”., Latgales Vēstnesis: Daugavpils, Nr.14., 1939.g., 3.lpp;

[17] [17] Jaunlatgale, Latgales Vēstnesis., Nr.90., 1936.gads;

[18] [18] „Aizsargu salidojums Kupravā”., Daugavas Vēstnesis: Daugavpils, Nr.128., 1939.g., 4.lpp;

[19] [19] Latgales Vēstnesis, 1936.gads, nr.52.

[20] [20] „Karavīri tautas kultūrai”., Daugavas Vēstnesis., Nr.26., 1939.g., 6.lpp;

[21] [21] „Dzimtene”., Latvijas Kareivis: Rīga., Nr.95., 1937. 2.lpp;

[22] [22] VļMpg.Nr.808, Viļakas novada muzeja krājums,  1sk-7pl, Viļakas pagasta pamatskola afiša,

[23] [23] „Skolu dzīve”., Nr.7., 1937.g., 19.lpp;

[24] [24] VļMpg, Nr.806, Viļakas novada muzeja krājums, 1 sk- 7pl, Viļakas Valsts ģimnāzija afiša,

[25] [25] „Latgales bērni godina kritušos varoņus”., Jaunākās ziņas: Rīga, Nr.115., 1936.g., 15.lpp;

[26] [26] „Koncerts Viļakā”., Brīvā Zeme: Rīga, Nr.224, 1936.g

[27] [27] „Biedrības dzīve”., pasta-Telegrāfa Dzīve: Rīga., Nr.3., 1931.g.,

[28] [28] „Mazpulku dzīve”., Mazpulks : RīgaNr.7., 1939.g., 47.lpp;

[29] [29] [29] Zeile, P., „Latgales kultūras vēsture”., Biedrības un to loma kultūras darbā., Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2006., 435.lpp;

[30] [30] Senmantu bagātīgs Viļakā, Daugavas Vēstnesis: Daugavpils, Nr.11, 1939.gads.

[31] Maksimova., L, „Viļaka un tās ļaudis gadsimtu griežos”, Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2005.gads, 72.-73.lpp;

11.03.2016
Kalendārs
« Novembris 2017 »
POTCPSSv
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930 
Šodien
Šodien vārda dienas svin:
Doloresa, Aleksandrs
Īsās ziņas
17. novembrī plkst. 18:00 valsts svētku pasākums ...
18. novembrī plkst. 19:00 Žīguru kultūras namā valsts svētku koncerts ...
18. novembrī plkst. 19:00 Medņevas tautas namā Latvijas dzimšanas dienai veltīts koncerts ...
20. novembrī plkst. 15:00 Upītes tautas namā izrāde"Dvēseļu utenis" ...
25. novembrī plkst. 17:00 Viļakas mūzikas un mākslas skolā jubilejas koncerts ...
25. novembrī plkst. 19:00 Medņevas tautas namā večerinka ...
Upītes pamatskola sadarbībā ar Nemateriālās kultūras mantojuma centru „Upīte”jau otro gadu pēc kārtas rīko radošo darbu un zīmējumu konkursu veltītu mūsu novada dzejniekam un......
26.10.2017.-15.03.2018. skatāma Valerijana Dadžāna izstāde ...
Sākot ar 2017. gada 1.septembri tiek apstiprinātas šādas izmaiņas SIA “Balvu autotransporta” apkalpotajā maršrutā Nr.6444 “Viļaka – Vecumi – Lavošnieki”. ...
Skolēnu autobusa kustības grafiks jaunajam mācību gadam 2017/2018 ...
Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļu kontaktinformācija ...
LR Tiesībsarga aptauja par labu pārvaldību ...
Iespēja apgūt pirtnieka profesiju Balvos ...
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības ambulatoro speciālistu darba laiki, aktualitātes ...
Īsa pamācība labā pārvaldībā kopā ar LR Tiesībsargu ...
Kursi mednieka un medību vadītāja apliecības iegūšanai ...
“Latvijas Valsts ceļi” tīmekļa vietnē tiek publicēta aktuālā informācija par satiksmes aizliegumiem un ierobežojumiem ...
Aktivitātes Viļakas Sociālās aprūpes centrā ...
Aktivitātes Viļakas novada bibliotēkā.. ...
Jaunākie video par mūsu novadu no Latgales reģionālās televīzijas. ...
Kad pie mājas jāizvieto valsts karogs? ...