Pēc latviešu tautas ticējumiem februāris ir nosaukts par Sveču mēnesi.
Senajos laikos latviešiem nekādu apgaismošanas ierīču nebija. Daudzi darbi, kā lopu kopšana, dzirdīšana un barošana Ziemā noritēja tumsā. Rijas apgaismoja krāsns bedres bet piedarbos (šķūņos) rīkoja īpašus ceplīšus uz akmens mūra pamata, kur kūra nelielu uguni un dedzināja smalku sveķu malciņu. Apstākļi uzlabojās, kad sāka liet sveces. Istabās skalu gaismu nomainīja sveces, kuras ievietoja lukturos, svečturos. Sveces bija kā materiālās labklājības un turības pazīme. Resnākas sveces lēja svētkiem, lai tās ilgāk degtu.
27. februārī Žīguru bibliotēka aicināja visus, kam interesē pašrocīgi izgatavot sveci uz sveču liešanas darbnīcu, kuru vadīja Andra Korņejeva.
Andra Korņejeva iepazīstināja bibliotēkas apmeklētājus ar vienkāršām un oriģinālām sveču liešanas un dekorēšanas metodēm. Bērni pielika visu savu izdomu un fantāziju, lai dažādotu savas svecītes ar aromātiem, krāsām un formām.
Prieks, ka bibliotēkas apmeklētāji apguva ko jaunu, lietderīgi pavadīja laiku un uzzināja cik vienkārši pagatavot sveci pašam. Līdzi bija jāņem vien vēlme un interese radīt.
Liels paldies Andrai Korņejevai par iespēju apgūt sveču liešanas pamatus.
Anastasija Plačinda, bibliotēkas vadītāja