Viļakas novada domes mājas lapa

15.jūnijā Šķilbēnu sociālas aprūpes mājā (turpmāk Šķilbēnu SAM) notika piemiņas pasākums, lai godinātu komunistiskā genocīda upuru piemiņu.

Rīta pusē iemītnieki pulcējas aprūpes mājās ēdamzālē, lai iedegtu sveci un klusuma brīdī godinātu piemiņu tiem, kas cieta no represijām. Pasākuma dalībnieki pārrunāja, ka kopš to dienu notikumiem ir apritējuši 74 gadi, bet atmiņas ir neizgaistošas. 14.jūniju piemin ne tikai Sibīriju izgājušie, viņu bērni un mazbērni, bet arī tie, kam no deportācijas izdevās paglābties.

Šķilbēnu SAM iemītnieks Pēteris Pužulis teica: „Viss notika ļoti strauji, izsūtīja bez tiesas, neko nepaskaidrojot un bez iemesla. Tikai tāpēc, ka kāds bija nedaudz turīgāks, jo daudz strādāja vai vienkārši tāpēc, ka mīlēja Latviju”. 1941.gādā Pēterim bija 9 gadi. Viņš piebilda, ka viņa ģimenei ir paveicies - neviens no tiem netika izsūtīts uz Sibīriju, bet šis datums deva zināmu satraukumu arī viņam.

Sociāla darbiniece iepazīstināja iemītniekus ar vēsturiskajiem un statistiskajiem datiem. Pasākuma dalībnieki izteica savas domas par 1941.gada 14.jūnija skumjiem notikumiem un apstiprināja, ka šo dienu ir nepieciešams atcerēties, jo vienas nakts laikā Latvijas valsts zaudēja aptuveni 15 000 iedzīvotāju, kuru tālākās izdzīvošanas iespējas bija niecīgas.

Laiks steidz, bet sāpes un ciešanas, ko represijās izcieta cilvēki, no atmiņas nav izdzēšami.

Teksts: Šķilbēnu SAM sociālā darbiniece Kristīna Pumpa