Viļakas novada domes mājas lapa



Vēlies uzdot jautājumu?
Jautājums Viļakas novada domei
Vārds*
E-pasts*
Jautājums*
Noderīgas saites

Svētki mīlai, dzejai un dziesmai jeb Upītes Uobeļduorzam trīspadsmit gadi

Saulainajā sestdienā, 20.septembrī, Šķilbēnu pagasta Upītes ciemā notika 13.Latgalīšu meilys aiļu i dzīsmu festivāls „Upītes Uobeļduorzs”.  Vecākais latgaliešu festivāls nebeidz pārsteigt! Šogad Upītes tautas nama vadītājs Andris Slišāns bija nolēmis pārsteigt apmeklētājus. Pirmkārt, pirms festivāla notika ābeļdārza stādīšana, un otru pārsteigumu uzzinājām, kad sākās trīspadsmitais festivāls. Pavasarī Slišānu ģimene saņēma Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" iedibināto apbalvojumu "Laiks Ziedonim" nominācijā „Kedas”, bet rudenī Upītes Uobeļduorzā skanēja Imanta Ziedoņa dzeja latgaliski.

Ideja par ābeļdārza stādīšanu radās Ligitai Spridzānei. Bieži ir tā, ka cilvēki atbrauc uz Upītes Uobeļduorzu un prasa, kur tad ir tas jūsu ābeļdārzs? Tad beidzot būs gan festivāls Upītes Uobeļduorzs, gan ābeļu Upītes Uobeļduorzs. Iestādījām 30 ābeles, stādīja mākslinieki, kas šogad uzstājās – dzejnieki un mūziķi, stādīja atbalstītāji un arī apmeklētāji. Vienu ābeli iestādīja arī Viļakas novada priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs un Ziemeļlatgales laikraksta „Vaduguns” redaktors Edgars Gabranovs.

Atklājot festivālu, Andris Slišāns teica, ka skaitlis trīspadsmit ir pats laimīgākais skaitlis pasaulē un jau trīs gadus festivāla dibinātājs Ontons Slišāns noskatās uz šo pasākumu no debess maliņas un cerams, ka priecājās par to, ka mēs viņa tradīciju turpinām. Imanta Ziedoņa dzeju latgaliski iztulkoja Ontona Slišāna meita Mārīte Slišāne. Katram festivāla dalībniekam A.Slišāns dāvināja Anneles Slišānes tamborētos ābolīšus, jo šogad stādītajā ābeļdārzā raža būs sagaidāma pēc pāris gadiem, bet lai simbols ābols par festivālu atgādina ik dienu!

Tulkuot Imantu Zīdūni bej bruoļa Andra ideja. Kaut kod piec bolvas Kedas sajimšonys, jis man pīzvanieja i stuosteja, ka jam rodusies ideja, ka tuo kuo ir sanamta bolva, tod varātu iz Uobeļduorzu Imanta Zīdūņa dzeju puordzejuot Latgalīšu volūdā. Un es pīkrytu pamieģinuot. Andris jov saskaņova tū, ka dreikst voi nā - sazazvonūt ar Imanta dālu Rimantu. Muns dorbs bej tuods – izavielietīs dzejuļus piec sovas izvieles. Losūt Imanta Zīdūņa dzejuļu kruojumus, es izavieleju tūs dzejūļus, kas asociativi bej kaut kaidā veidā, vus moz maņ, sasaistejuos ar tātu – Ontonu Slišanu. Un cik lai tys naskanātu dīvaini, bet bej pat tuo-losu, teksts ir latviski, bet man automatiski lasejuos latgalīšu volūdā. Man Zīdūns vīnmār tūmār asociejīs ar puosokuom, tuodieļ bonusā pi dzejuļīm, puortulkovu posakas kruosainuos. Nazynu, kaids bej rezultats, tū sprīst cytim i kritiziet cytim, bet tys bej muņs redzīņs,” iepazīstināja Mārīte Slišāne.

Ja vienu gadu nav būts festivālā, tad ir sajūta, ka ir palaisti garām neskaitāmi jaunumi, neskaitāmas satikšanās, konstatē, ka ir zināšanu robs par latgaliešu grupām, dziesminiekiem un ailiniekiem. Festivālā piedzīvo atkal satikšanos prieku ar māksliniekiem, iepazīstas ar jauniem māksliniekiem. Latvijas galvaspilsētā Rīgā dzīvo daudz latgaliešu. Liels prieks, ka latgaliešiem ir vēlme sanākt kopā, muzicēt un saglabāt latgalisko. Festivālu atklāja „Ceidari” no Rīgas. Latgales Studentu centra folkloras kopa „Ceidari” ir dibināta 2013.gada maijā. Folkloras kopas viena no vadītājām Edīte Husare izstāstīja: „Ideja par šādas kopas izveidi man bija jau pirms 4 gadiem. Tad iepazinos ar topošo etnomuzikoloģi Martu Vaivodi. Es atbildu par organizatoriskajiem jautājumiem, bet Marta atbild par muzikālo repertuāru, izpildījumu. Šis ir viens no darbiem, kuru esmu izdarījusi dzīvē un ar kuru es lepojos. Kopā darbojās latgalieši no dažādām vietām, līdz ar to katrs kopas repertuārā ienes savas dzimtās vietas dziesmas”.

Festivāla dalībnieki šogad bija noskaņoti ļoti romantiski. Dzejniece Mārīte Slišāne bija izvēlējusies runāt dzejoļus par mīlestību. Zinaīda Logina lasīja dzeju, kura bija tapusi pastaigājoties pa mežu pirms došanās uz festivālu. Līgas Rundānes, Ligijas Purinašas, Zaigas Lāces dzeja bija par mīlu un mīlestības dzejoļi. Pat Raibīs Suns bija sacerējis dzejoli par mīlestību, kurā bija pieminējis Viļakas novadu. Dagnija Bramane cilvēkus ir iedalījusi piecās grupās: pirmie tie, kuri nemīl un negrib mīlēt, otrie – mīl, tad, kad iedzer, trešie – gribētu mīlēt, ceturtie – tie, kuri mācas mīlēt un piektie – tie, kuri mīļo sevi un visu pasauli. „Tādu Upītē visvairāk šovakar,” tā D.Bramane. Ailiniece Mārīte Bikovska iedibināja jaunu tradīciju, ka ailinieki ne tikai lasa dzeju, bet arī dzied. Aicinot visus apmeklētājus, kopā nodziedāt dziesmu „Auga, auga rožeņa”.

Festivālā pirmo reizi uzstājās un bija iespējams skatītājiem iepazīties ar folkloras kopu  „Gara taku” jeb, spēlējot ar vārdiem, ar gara stīgu no Rīgas, pop grupu „Dumpling” no Balviem. Pirmo reizi uzstājās arī Viļakas novada puiši grupa „Unknown Artist”, jauniešu gaumei atbilstošas grupas „Šūdīn Pīcūs”, „Gondreiž 10nīkā” un „Weird Wednesdays”. Dziesminieku Daiņa Adijāņa un Zemnīka romantiskās dziesmas ģitāras pavadījuma salauza nevienas vien daiļavas sirdi.

Vēl lielāks prieks bija piedzīvot atkalsatikšanos ar iemīļotiem māksliniekiem. Postfolkloras grupa „Rikši” festivālā uzstājas tikai trešo reizi. Grupas solists Ēriks Zeps teica, ka jaunības dullumā dziesmu par pavasari var dziedāt arī tad, kad gandrīz ir iestājies astronomiskais rudens.  Sirsnīgā Laura Bicāne pēc dziesmas „Mūžeņs” ar Ontona Slišāna vārdiem atklāja, ka, jo vairāk dzied šo dziesmu, jo vairāk patīk, un pačukstēja, ka nākamgad iznāks viņas otrais solo albums.  Vincents Kūkojs publiku uzrunāja ar spēcīgu un pārliecinošu uzstāšanos, viņa ģitārspēli pavadīja bundzinieks dēls Rihards.  P.S „Sala” no Salnavas, sevi prezentēja pavisam īsi – p.s. vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai paliek atmiņā kā padomju saimniecība, bet jaunākiem ļaudīm kā post scriptum. Grupas dalībnieks Juris Linužs stāstīja, ka viņiem ļoti patīkot dzīvā mūzika, dzirdot, ka Upītē dibinās grupa, pēc savas uzstāšanās Andrim Slišānam uzdāvināja topošajai grupai pirmo instrumentu – basģitāru. Festivāls nevar notikt bez grupas „Bez PVN”. Šogad „Bez PVN” pārsteidza, ka var uzstāties duetā „Jurs Cīn. Cekša k-gs un es”. Abi dueta dalībnieki Guntis Rasims un Juris Vucāns spēlēja uz sintezatoriem, uzsākot uzstāšanos, kautrīgi bilda, „ja mūsu muzicēšana Jums nepatīk, tad sēdiet, ja patīk, tad stāviet”. Jestrie joki uzrunāja publiku un jau pēc pirmās dziesmas zālē vairāk bija stāvētāju nekā sēdētāju.

Festivālā īpašu Upītes t-krekliņu, uzvarot konkursos, bija iespējams iegūt savā īpašumā arī pasākuma apmeklētājiem. Drosmīgākie puiši bija gatavi dziedāt, dejot, pat, ja būtu nepieciešams ar roku izspiest ābolu sulu, lai īpašumā iegūtu krekliņu. Andris Slišāns pasākuma dalībniekus pārsteidza arī trešo reizi – dāvinot vienam no dalībniekiem vai grupai ierakstu vienai dziesmai profesionālā ierakstu studijā Rīgā. „Bez PVN” puiši veica atbildīgo izlozi un laimīgais uzvarētājs ir Vincents Kūkojs.

Festivāla īpašīs gosts bija Kārlis Kazāks. Dziesminieku ar Andri Slišānu iepazīstināja Edīte Husare. Kārlis Kazāks šogad Upītē esot jau trešo reizi, bet vēl nav iemācījies runāt latgaliski. Dziedāt dziesmas latgaliski gan iemācījās, izpildīja dziesmas ar Ontona Slišāna vārdiem un vienu dziesmu kopā ar folkloras kopu „Ceidari”. „Latgali iepazinu pateicoties „Ceidara” meitenēm. Pirmo reizi Upītē viesojos kā Imanta Ziedoņa fonda žūrijas pārstāvis, lai iepazītos ar Slišānu ģimeni. Jūsu Cilvēkos ir maģija. Cilvēciska maģija ir forša. Sirdī ir iekritusi Upīte. Raujos, cik varu uz Upīti. Latgales vide ir burvīga. Novēlu latgaliešiem turpināt neaprunāt kaimiņus, turpināt slavēt kaimiņos. Pirmo reizi šo sajutu Baltinavā. Novēlu turpināt dzīvot tāpat kā šodien, dzīvi izdzīvojot,” sajūtas pauda un vēlēja K.Kazāks.

Laura Bicāne dziedāja: „Nejautāšu tik klusi klusiņām nākšu; palikšu; degšu”. Nejautāšu, ilgi nedomāšu, bet nākšu nākamgad uz festivāla četrpadsmito dzimšanas dienu, lai aizdegtu sirdī mīlestības liesmu!

Teksts: Vineta Zeltkalne


Foto: Andris Slišāns un Vineta Zeltkalne

22.09.2014
Kalendārs
Šodien
Šodien vārda dienas svin:
Terēze, Gundega
Īsās ziņas
No 1. līdz 31. maijam notiek ZAAO akcija "EKO ZVANS" ...
Par darba laikiem un brīvdienām maijā ...
28. aprīlī plkst. 11:00 Kultūras centrā "Rekova" skolu vokālo ansambļu un koru koncerts "Laimīgā zeme" ...
28. aprīlī plkst. 11:30 Viļakas novada muzejā māla apstrādes meistardarbnīca ...
28. aprīlī plkst. 14:00 Viļakas novada bibliotēkas Izstāžu zālē Dzintara Dvinska grāmatas "Tepenīcas ciems un iedzīvotāji" atvēršanas svētki ...
28. aprīlī plkst. 18:00 Viļakas Romas katoļu baznīcā “Abrenītes” un “Suitu sievu” garīgo un laicīgo dziesmu koncerts ...
28. aprelī plkst. 20:00 Upītes Tautas nomā eisfilmys "Pyrmī osni" 2. serejis "Lauleibys" pyrmizruode ...
29. aprīlī plkst. 11:00 Viļakas Kultūras namā Viļakas novada mazo vokālistu konkurss “Cālis 2017” ...
29. aprīlī Žīguru Kultūras namā "Teātru karuselis 2017" ...
2. maijā plkst. 11:00 Viduču pamatskolas mazajā zālē tikšanās ar rakstnieci Eviju Gulbi ...
4. maijā Latvijas valsts simtgades svinību atklāšana ar akciju "Apskauj Latviju" Viļakas novadā ...
4. maijā no plkst. 15:00 - 18:00 Viļakas novada muzejā izstāde par 4. maija neatkarības deklarāciju; Kultūras un radošo industriju centrā skatāmi Viļakas mākslas skolas audzēkņu......
7. maijā plkst. 14:00 Kultūras centrā "Rekova" Mandolīnu orķestra koncerts ...
12. maijā plkst. 10:00 Balvos seminārs – akcija uzņēmējiem un darba meklētājiem ...
16. maijā plkst. 13:00 - 18:00 Balvu Centrālajā bibliotēkā Tiesībsarga biroja juristu konsultācijas ...
10. un 31. maijā Viļakā Maija dziedājumi ...
18. maijā pie Viļakas novada domes mobilais mamogrāfs ...
Svarīga informācija mājputnu īpašniekiem! ...
Folkloras kopa "Upīte" aicina pievienoties pulciņam! ...
Traktortehnikas īpašnieku ievērībai - tehniskās apskates norises vietas un laiki ...
"Skriešanas Akadēmijas" treniņi pirmdienās plkst. 17:15 Viļakas Sporta zālē ...
Tirgus Rapinā maijā un jūlijā ...
Iespēja apgūt pirtnieka profesiju Balvos ...
Iespēja piedalīties fotokonkursā "Latgales ainava" ...
Grupa "Brīvais vējš" aicina pievienoties jaunus mūziķus ...