Viļakas novada domes mājas lapa


Sekot mums Facebook Sekot mums Instagram
Vēlies uzdot jautājumu?
Jautājums Viļakas novada domei
Vārds*
E-pasts*
Jautājums*
Noderīgas saites

Svētki mīlai, dzejai un dziesmai jeb Upītes Uobeļduorzam trīspadsmit gadi

Saulainajā sestdienā, 20.septembrī, Šķilbēnu pagasta Upītes ciemā notika 13.Latgalīšu meilys aiļu i dzīsmu festivāls „Upītes Uobeļduorzs”.  Vecākais latgaliešu festivāls nebeidz pārsteigt! Šogad Upītes tautas nama vadītājs Andris Slišāns bija nolēmis pārsteigt apmeklētājus. Pirmkārt, pirms festivāla notika ābeļdārza stādīšana, un otru pārsteigumu uzzinājām, kad sākās trīspadsmitais festivāls. Pavasarī Slišānu ģimene saņēma Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" iedibināto apbalvojumu "Laiks Ziedonim" nominācijā „Kedas”, bet rudenī Upītes Uobeļduorzā skanēja Imanta Ziedoņa dzeja latgaliski.

Ideja par ābeļdārza stādīšanu radās Ligitai Spridzānei. Bieži ir tā, ka cilvēki atbrauc uz Upītes Uobeļduorzu un prasa, kur tad ir tas jūsu ābeļdārzs? Tad beidzot būs gan festivāls Upītes Uobeļduorzs, gan ābeļu Upītes Uobeļduorzs. Iestādījām 30 ābeles, stādīja mākslinieki, kas šogad uzstājās – dzejnieki un mūziķi, stādīja atbalstītāji un arī apmeklētāji. Vienu ābeli iestādīja arī Viļakas novada priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs un Ziemeļlatgales laikraksta „Vaduguns” redaktors Edgars Gabranovs.

Atklājot festivālu, Andris Slišāns teica, ka skaitlis trīspadsmit ir pats laimīgākais skaitlis pasaulē un jau trīs gadus festivāla dibinātājs Ontons Slišāns noskatās uz šo pasākumu no debess maliņas un cerams, ka priecājās par to, ka mēs viņa tradīciju turpinām. Imanta Ziedoņa dzeju latgaliski iztulkoja Ontona Slišāna meita Mārīte Slišāne. Katram festivāla dalībniekam A.Slišāns dāvināja Anneles Slišānes tamborētos ābolīšus, jo šogad stādītajā ābeļdārzā raža būs sagaidāma pēc pāris gadiem, bet lai simbols ābols par festivālu atgādina ik dienu!

Tulkuot Imantu Zīdūni bej bruoļa Andra ideja. Kaut kod piec bolvas Kedas sajimšonys, jis man pīzvanieja i stuosteja, ka jam rodusies ideja, ka tuo kuo ir sanamta bolva, tod varātu iz Uobeļduorzu Imanta Zīdūņa dzeju puordzejuot Latgalīšu volūdā. Un es pīkrytu pamieģinuot. Andris jov saskaņova tū, ka dreikst voi nā - sazazvonūt ar Imanta dālu Rimantu. Muns dorbs bej tuods – izavielietīs dzejuļus piec sovas izvieles. Losūt Imanta Zīdūņa dzejuļu kruojumus, es izavieleju tūs dzejūļus, kas asociativi bej kaut kaidā veidā, vus moz maņ, sasaistejuos ar tātu – Ontonu Slišanu. Un cik lai tys naskanātu dīvaini, bet bej pat tuo-losu, teksts ir latviski, bet man automatiski lasejuos latgalīšu volūdā. Man Zīdūns vīnmār tūmār asociejīs ar puosokuom, tuodieļ bonusā pi dzejuļīm, puortulkovu posakas kruosainuos. Nazynu, kaids bej rezultats, tū sprīst cytim i kritiziet cytim, bet tys bej muņs redzīņs,” iepazīstināja Mārīte Slišāne.

Ja vienu gadu nav būts festivālā, tad ir sajūta, ka ir palaisti garām neskaitāmi jaunumi, neskaitāmas satikšanās, konstatē, ka ir zināšanu robs par latgaliešu grupām, dziesminiekiem un ailiniekiem. Festivālā piedzīvo atkal satikšanos prieku ar māksliniekiem, iepazīstas ar jauniem māksliniekiem. Latvijas galvaspilsētā Rīgā dzīvo daudz latgaliešu. Liels prieks, ka latgaliešiem ir vēlme sanākt kopā, muzicēt un saglabāt latgalisko. Festivālu atklāja „Ceidari” no Rīgas. Latgales Studentu centra folkloras kopa „Ceidari” ir dibināta 2013.gada maijā. Folkloras kopas viena no vadītājām Edīte Husare izstāstīja: „Ideja par šādas kopas izveidi man bija jau pirms 4 gadiem. Tad iepazinos ar topošo etnomuzikoloģi Martu Vaivodi. Es atbildu par organizatoriskajiem jautājumiem, bet Marta atbild par muzikālo repertuāru, izpildījumu. Šis ir viens no darbiem, kuru esmu izdarījusi dzīvē un ar kuru es lepojos. Kopā darbojās latgalieši no dažādām vietām, līdz ar to katrs kopas repertuārā ienes savas dzimtās vietas dziesmas”.

Festivāla dalībnieki šogad bija noskaņoti ļoti romantiski. Dzejniece Mārīte Slišāne bija izvēlējusies runāt dzejoļus par mīlestību. Zinaīda Logina lasīja dzeju, kura bija tapusi pastaigājoties pa mežu pirms došanās uz festivālu. Līgas Rundānes, Ligijas Purinašas, Zaigas Lāces dzeja bija par mīlu un mīlestības dzejoļi. Pat Raibīs Suns bija sacerējis dzejoli par mīlestību, kurā bija pieminējis Viļakas novadu. Dagnija Bramane cilvēkus ir iedalījusi piecās grupās: pirmie tie, kuri nemīl un negrib mīlēt, otrie – mīl, tad, kad iedzer, trešie – gribētu mīlēt, ceturtie – tie, kuri mācas mīlēt un piektie – tie, kuri mīļo sevi un visu pasauli. „Tādu Upītē visvairāk šovakar,” tā D.Bramane. Ailiniece Mārīte Bikovska iedibināja jaunu tradīciju, ka ailinieki ne tikai lasa dzeju, bet arī dzied. Aicinot visus apmeklētājus, kopā nodziedāt dziesmu „Auga, auga rožeņa”.

Festivālā pirmo reizi uzstājās un bija iespējams skatītājiem iepazīties ar folkloras kopu  „Gara taku” jeb, spēlējot ar vārdiem, ar gara stīgu no Rīgas, pop grupu „Dumpling” no Balviem. Pirmo reizi uzstājās arī Viļakas novada puiši grupa „Unknown Artist”, jauniešu gaumei atbilstošas grupas „Šūdīn Pīcūs”, „Gondreiž 10nīkā” un „Weird Wednesdays”. Dziesminieku Daiņa Adijāņa un Zemnīka romantiskās dziesmas ģitāras pavadījuma salauza nevienas vien daiļavas sirdi.

Vēl lielāks prieks bija piedzīvot atkalsatikšanos ar iemīļotiem māksliniekiem. Postfolkloras grupa „Rikši” festivālā uzstājas tikai trešo reizi. Grupas solists Ēriks Zeps teica, ka jaunības dullumā dziesmu par pavasari var dziedāt arī tad, kad gandrīz ir iestājies astronomiskais rudens.  Sirsnīgā Laura Bicāne pēc dziesmas „Mūžeņs” ar Ontona Slišāna vārdiem atklāja, ka, jo vairāk dzied šo dziesmu, jo vairāk patīk, un pačukstēja, ka nākamgad iznāks viņas otrais solo albums.  Vincents Kūkojs publiku uzrunāja ar spēcīgu un pārliecinošu uzstāšanos, viņa ģitārspēli pavadīja bundzinieks dēls Rihards.  P.S „Sala” no Salnavas, sevi prezentēja pavisam īsi – p.s. vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai paliek atmiņā kā padomju saimniecība, bet jaunākiem ļaudīm kā post scriptum. Grupas dalībnieks Juris Linužs stāstīja, ka viņiem ļoti patīkot dzīvā mūzika, dzirdot, ka Upītē dibinās grupa, pēc savas uzstāšanās Andrim Slišānam uzdāvināja topošajai grupai pirmo instrumentu – basģitāru. Festivāls nevar notikt bez grupas „Bez PVN”. Šogad „Bez PVN” pārsteidza, ka var uzstāties duetā „Jurs Cīn. Cekša k-gs un es”. Abi dueta dalībnieki Guntis Rasims un Juris Vucāns spēlēja uz sintezatoriem, uzsākot uzstāšanos, kautrīgi bilda, „ja mūsu muzicēšana Jums nepatīk, tad sēdiet, ja patīk, tad stāviet”. Jestrie joki uzrunāja publiku un jau pēc pirmās dziesmas zālē vairāk bija stāvētāju nekā sēdētāju.

Festivālā īpašu Upītes t-krekliņu, uzvarot konkursos, bija iespējams iegūt savā īpašumā arī pasākuma apmeklētājiem. Drosmīgākie puiši bija gatavi dziedāt, dejot, pat, ja būtu nepieciešams ar roku izspiest ābolu sulu, lai īpašumā iegūtu krekliņu. Andris Slišāns pasākuma dalībniekus pārsteidza arī trešo reizi – dāvinot vienam no dalībniekiem vai grupai ierakstu vienai dziesmai profesionālā ierakstu studijā Rīgā. „Bez PVN” puiši veica atbildīgo izlozi un laimīgais uzvarētājs ir Vincents Kūkojs.

Festivāla īpašīs gosts bija Kārlis Kazāks. Dziesminieku ar Andri Slišānu iepazīstināja Edīte Husare. Kārlis Kazāks šogad Upītē esot jau trešo reizi, bet vēl nav iemācījies runāt latgaliski. Dziedāt dziesmas latgaliski gan iemācījās, izpildīja dziesmas ar Ontona Slišāna vārdiem un vienu dziesmu kopā ar folkloras kopu „Ceidari”. „Latgali iepazinu pateicoties „Ceidara” meitenēm. Pirmo reizi Upītē viesojos kā Imanta Ziedoņa fonda žūrijas pārstāvis, lai iepazītos ar Slišānu ģimeni. Jūsu Cilvēkos ir maģija. Cilvēciska maģija ir forša. Sirdī ir iekritusi Upīte. Raujos, cik varu uz Upīti. Latgales vide ir burvīga. Novēlu latgaliešiem turpināt neaprunāt kaimiņus, turpināt slavēt kaimiņos. Pirmo reizi šo sajutu Baltinavā. Novēlu turpināt dzīvot tāpat kā šodien, dzīvi izdzīvojot,” sajūtas pauda un vēlēja K.Kazāks.

Laura Bicāne dziedāja: „Nejautāšu tik klusi klusiņām nākšu; palikšu; degšu”. Nejautāšu, ilgi nedomāšu, bet nākšu nākamgad uz festivāla četrpadsmito dzimšanas dienu, lai aizdegtu sirdī mīlestības liesmu!

Teksts: Vineta Zeltkalne


Foto: Andris Slišāns un Vineta Zeltkalne

22.09.2014
Kalendārs
« Augusts 2017 »
POTCPSSv
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031 
Šodien
Šodien vārda dienas svin:
Bernhards, Boriss
Īsās ziņas
18. augustā plkst. 18:00 pie Viļakas ezera pludmales vides objekta "Ūdens" atklāšanas pasākums ...
29. augustā plkst. 14:00 Viļakas Valsts ģimnāzijas aktu zālē izlaidums Viļakas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas izglītojamajiem ...
Biedrība „Balvu rajona partnerība” izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanas 3. kārtu ...
Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļu kontaktinformācija ...
Viļakas Valsts ģimnāzijā turpina izglītojamo uzņemšanu ...
Kapusvētki 2017. gadā ...
LR Tiesībsarga aptauja par labu pārvaldību ...
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atgādina! Lai piedalītos ceļu satiksmē, t.sk., arī pirms pavasara darbu uzsākšanas, traktortehnika un tās piekabes jāsagatavo un jāuzrāda......
19. augustā Svētās Mises par Tepenīcas mirušo iedzīvotāju dvēselēm ...
20. augustā  plkst. Upītes tautas nomā izruode ...
22. - 25. augustā Storptautysikīs folkloras festivals Zīmeļlatgalē "Ļipa kust" ...
20. - 26. augustam svātki Upītie ...
26. augustā plkst. 13:00 Upītes tautas nomā izruode ...
Namateriāluos kulturas montuojuma centrs "Upīte" izsludynoj FOTO konkursu. ...
Viļakas novada muzejā skatāma liturģisko grāmatu izstāde līdz 29. augustam ...
Jūnijā, jūlijā un augustā veselības kūres "Balkanu kalnos" ...
Līdz 12. oktobrim Viļakas Kultūras un radošo industriju centrā (Klostera ielā 1, Viļakā)  1. Starptautiskā glezniecības plenēra “Valdis Bušs 2017” izstāde. ...
Svarīga informācija mājputnu īpašniekiem! ...
Folkloras kopa "Upīte" aicina pievienoties pulciņam! ...
"Skriešanas Akadēmijas" treniņi pirmdienās plkst. 17:15 Viļakas Sporta zālē ...
Iespēja apgūt pirtnieka profesiju Balvos ...
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības ambulatoro speciālistu darba laiki, aktualitātes ...
Īsa pamācība labā pārvaldībā kopā ar LR Tiesībsargu ...
Kursi mednieka un medību vadītāja apliecības iegūšanai ...
“Latvijas Valsts ceļi” tīmekļa vietnē tiek publicēta aktuālā informācija par satiksmes aizliegumiem un ierobežojumiem ...