- gada 9. oktobrī pārstāja pukstēt skolotāja Ēvalda Vancāna sirds.
Dzimis 1951.gada 31.jūlijā Abrenes rajona Kazukalna ciema padomes Ezermalas ciema mājās ,,Zivsalas’’ Emīlijas un Aloiza ģimenē, kurā auga vēl 2 brāļi un māsa. 1958.gadā uzsācis skolas gaitas Dravnieku pamatskolā Slīpačos un no 1962. līdz 1969. gadam mācījies Viļakas vidusskolā. Sekoja dienests Padomju Armijā. Pēc dienesta uzsāktas darba gaitas padomju saimniecībā ,,Viļaka’’ par sporta metodiķi. Ēvalds Vancāns studēja Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā, kuru absolvēja 1979.gadā kā fiziskās audzināšanas speciālists. Savas darba gaitas uzsāka 1976 gada Rekavas vidusskola ka fiziskãs audzināšanas skolotājs. Strādāja gan kā sporta skolotājs, gan kā distanču slēpošanas pulciņa vadītājs, kā arī bija atbildīgais par fizkolektīvu. 1982.gadã bijis par Šaha un Dambretes kluba vadītāju Brīvprātīgajā sporta biedrībā “Vārpa”. Šis laiks tikai nostiprina Ēvalda kā skolotāja un vadītāja prasmes un iemaņas. Kopš 1983. gada līdz 1991.gadam bija fiziskās audzināšanas un elementārās militārās apmācības skolotājs Viļakas vidusskolā. Ļoti aktīvs periods audzēkņu fiziskajā sagatavošanā un izglītošanā. Audzēkņi tiek sagatavoti dažāda mēroga sacensībām, kurās startē ar labiem panākumiem. Ēvalds bija atbildīgs, mērķtiecīgs, izcils savas profesijas lietpratējs.
Pēc Latvijas Valsts neatkarības atjaunošanas no 1991. gada līdz 2002. gadam viņa darbs turpinās Balvu rajona Valsts dienesta pārvaldē, kur strādā kā robežas atjaunošanas vecākais speciālists. Tālāk dienests Valsts Robežsardzē, kur dienē līdz majoram un aiziet izdienas pensijā. Iestājās Zemesardzes 31. kājinieku bataljonā.
1996.gada 26. oktobrī nodibina ģimeni. Kopā ar dzīves mīlestību Mārīti audzina dēlu Armandu un meitu Viktoriju Agnesi. Dēls Armands strādā par nodaļas vadītāju Kornvālā un audzina meitiņas. Viktorija Agnese ir vairākkārtēja godalgotu vietu ieguvēja ložu šaušanā, kura šobrīd turpina apgūt operdziedāšanas mākslu un ar savu uzstāšanos uz Igaunijas Nacionālās operas un citām skatuvēm patīkami pārsteidz publiku.
2002.gadā Ēvalds tiek uzrunāts atgriezties atjaunotajā Viļakas Valsts ģimnāzijas un Viļakas pamatskolas saimē kā sporta skolotājs, ložu šaušanas un jaunsargu treneris, klases audzinātājs, kā arī Balvu Bērnu un jaunatnes sporta skolā kā distanču slēpošanas treneris. Ēvalds atkal sevi parāda kā aktīvs, atbildīgs un strādāt gribošs pedagogs. 2004.gada 15.novembrī izveido zemnieku saimniecību, un savā viesu namā ezera krastā uzņem tuvākus un tālākus ciemiņus.
2002.gada 2.augustā Viļakas novadā tiek nodibināta Viļakas novada Bērnu un jaunatnes sporta skola, kur par direktoru sāk strādāt Ēvalds Vancāns. Viņš ir arī ložu šaušanas treneris. Ir zinošs, atbildīgs, prasīgs, ietekmīgs, analītisks un tālredzīgs vadītājs un treneris. Pēc skolas reorganizācijas no 2022. gada 1. augusta turpina savas gaitas Balvu Sporta skolā kā mērķtiecīgs, sirsnīgs, iejūtīgs un neatlaidīgs ložu šaušanas treneris. Daudzus darba gadus Ēvalds veltījis pašaizliedzīgai ložu šaušanas tradīciju saglabāšanai Viļakā un Balvu novadā. Treneris saviem audzēkņiem uzsvēris, ka trenējoties ir nepieciešama neatlaidība, nopietna attieksme. Viena no trenera Ēvalda pieejām – jātrenējas ne tikai fiziski, bet ar morāli, jo tā ir viena no atslēgām, kā var gūt panākumus. Ēvalds ir unikāls ar savu darba pieeju, jo viņš sīki un detalizēti izanalizē katru problēmu vai kļūdu, kas šaušanas sporta veidā ir ļoti svarīgi un nepieciešami, lai sportists gūtu nopietnus panākumus. Ar savu stingro nostāju treneris gribējis, lai jaunieši izkāptu no savas komforta zonas un uzstādītu sev augstas prasības mērķu sasniegšanai. Šajā periodā ir izaudzināti spējīgi, talantīgi un atbildīgi sportisti – viens Latvijas Sporta meistars ložu šaušanā, pieci – Sporta meistara kandidāti. Skolu absolventi vairākās paaudzēs, skolotāja personīgā piemēra iedvesmoti, ir militāro struktūru pārstāvji, jaunākās paaudzes ģimnāzijas absolventi studē militāro jomu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un apgūst sporta skolotāja izglītību.
Jāatzīmē, ka Ēvalds pats saviem sportistiem ir kā piemērs, kurš jaunības un veterānu gados ir piedalījies dažādās sacensībās un sporta aktivitātēs. Piemēram, 1973. gadā Kišiņevā, čempionātā ugunsdzēsības un lietišķajā sporta veidā kaujas izvēršanā izcīnījis sudraba medaļu. Ēvaldam ir arī piešķirts sporta meistara kandidāts ugunsdzēsības un lietišķajā sporta veidā. Kā lielāko dzīves muļķību savā dzīvē uzskata faktu, ka reiz ir sācis pīpēt un nav iemācījies angļu valodu.
Skolotāja Ēvalda personība ir patiesa patriotisma, radoša gara, dzimtenes mīlestības, nelokāmības, godīguma, sirdsdegsmes paraugs. Un ceļš turpinās viņa audzēkņos, kolēģos, bērnos un mazbērnos.
„Mūžīgi ir darbi, kuros iesēta mīlestība” (Z.Mauriņa). Skolotāj Ēvald, paldies, ka mums bija dota laime dzīvot un strādāt kopā ar Jums!
Priekšā ceļš uz dzimtas kapiem Viļakā un nebeidzamais ceļš Mūžībā. Gaismu un Mīlestību Mūžības ceļā!
Izsakām līdzjūtību dzīvesbiedrei Mārītei, meitai un dēlam ar ģimeni, māsai Irēnai ar ģimeni, tuviniekiem un visiem, kam Skolotājs bija tuvs un dārgs.
Izvadīšana pēdējā gaitā 12. oktobrī pl. 10.00 no Viļakas Romas katoļu baznīcas.
Viļakas vidusskolas saime
