Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
Projekts “Greenways of Latvia” (“Latvijas zaļie ceļi”) tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.
24.oktobrī Cēsu novada Āraišu ezerpils Arheloloģiskajā parķa notika projekta Nr. LVIII-069 “”Popularizēt Latvijas Zaļos ceļus Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos” (akronīms: “Latvijas zaļie ceļi”) noslēguma konference. Tajā piedalījās projekta partneru pārstāvji no Vidzemes tūrisma asociācijas, Balvu, Gulbenes un Ropažu novadu pašvaldībām, kā arī eksperti, uzņēmēji un Vidzemes augstskolas studenti no studiju programmas “Tūrisma organizācija un vadība”.
Šī projekta mērķis ir veicināt vietējo kultūras un dabas resursu izmantošanu kopējā ilgtspējīga tūrisma piedāvājumā, tālāk attīstot un popularizējot zaļos ceļus (GW), lai piesaistītu jaunus tūristus un palielinātu apmeklētāju plūsmu, stimulētu tūrisma uzņēmumu izveidi un attīstību, kā arī vispārējo ekonomisko aktivitāti Rīgas, Vidzemes, Latgales reģionos.
Projekts “Latvijas zaļie ceļi” ir unikāls, jo 7 mēnešu laikā ir izveidotas vairāk kā 60 publikācijas dažādos masu medijos un partneru tīmekļu vietnēs; izdoti četri prezentreklāmas komplekti, piemēram, mugursoma, ūdens pudele, atstarotājs – lietas, kas ir noderīgas velobraucējiem dodoties izbraukumā pa zaļajiem ceļiem. Izveidoti 3 īsie video par posmiem Rīga – Ērgļi, Gulbene-Balvi-Viļaka un Ieriķi- Jaunpiebalga – Gulbene. Izdodas 4 veidu kartes – kopējā maršrutu karte, mazās kartes īsākiem zaļajiem velo ceļu posmiem. Noorganizēti 6 veicināšanas pasākumi, kuri bija atvērti visiem interesentiem. Projekta partneru darbinieki piedalījās pieredzes apmaiņas braucienos uz Īriju un Itāliju, kā arī iepazina zaļos ceļus Vidzemē. No jauna ir nomarķēts un iztīrīts jauns zaļo ceļo posms Ieriķi – Jaunpiebalga – Gulbene.
“Projekts “Latvijas zaļie ceļi” ir par mērķtiecību. Mums vienmēr ir jānovērtē savi speciālisti, ieguldītais darbs un izveidotā infrastruktūra, kā arī jāpārdomā, kā izveidoto infrastruktūru uzturēsim nākotnē. Vienmēr svarīga ir reklāma un izveidotā produkta mārketings. Liels paldies tiem, kuri iesaistījās jau projektā “Zaļie ceļi Rīga – Viļaka” un liels paldies, kuri turpināja prezentēt sasniegto arī projektā “Latvijas zaļie ceļi”. Vienmēr vislabākā reklāma būs no cilvēkiem, kuri paši ir apmeklējuši zaļos ceļus. Mums ir ko parādīt, un esošais tūrisma piedāvājums nav apskatāms un iepazīstams vienā dienā,” pateicās un atzina Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika atcerējās, ka kopā ar Raiti Sijātu ir piedalījusies Latvijas Zaļo ceļu asociācijas dibināšanā. “Kopā strādājam jau kopš pirmsākumiem. Esmu priecīga, ka pa šiem daudzajiem gadiem esam tik daudz izdarījuši, lai popularizētu zaļos ceļus un veselīgo dzīvesveidu. Skatoties no Gulbenes novada skatu punkta varu teikt, ka daudzus projektus mēs nemaz nebūtu realizējuši, ja neiesaistītos Zaļo ceļu asociācijā un Vidzemes tūrisma asociācijā. Mums ir jāvelta vēl lielāka uzmanība, lai zaļo ceļu popularizēšanā un izmantošanā iesaistītu pašvaldības darbiniekus un vietējos iedzīvotājus. Kā arī vairāk jāveido izpratne par zaļajiem ceļiem, īpaši jāizglīto pagastu pārvaldnieki, kuru teritorijai cauri iet zaļais ceļš. Lai mēs šo potenciālu izmantotu kā tas ir izmantots Eiropā, mums vēl ir daudz jāmācās un jāsadarbojas,” aicināja pārdomāt un aizdomāties Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika.
Cēsu novads zaļo ceļu projektā iesaistījās pirmo reizi. Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija – Markova aicināja zaļajiem ceļiem meklēt unikālo, lai pamatotu deputātiem, finansējuma devējiem savas investīcijas. “Domāju, ka zaļie ceļi teicami prezentē industriālo mantojumu. Aicinu turpināt popularizēt zaļos ceļus arī nākotnē, kā arī integrēt tos kopīgā dabas mantojumā, lai pastiprinātu attīstības iespējas arī nākotnē,” piebilda Inese Suija – Markova.
Balvu novadā atbildīgais par zaļo ceļu ikgadējo pļaušanu ir Vecumu un Susāju pagastu pārvaldnieks Ilmārs Locāns. Viņš atzina, ka vienmēr izmanto iespējas, lai iegūtu jaunu pieredzi un zināšanas, kā arī uzzinātu kā zaļo ceļu sakopšanā veicas citiem dažādos Vidzemes novados, cik pašvaldības finansējums tiek ieguldīts izveidoto zaļo ceļu uzturēšanā katru gadu. Balvu novads to dara ar saviem spēkiem, izmantojot to tehniku, kas ir, paredzot degvielas izdevumus trases pļaušanas darbiem. Citas pašvaldības pērk ārpakalpojumu, kas reizi vai divas reizes gadā nopļauj visu zaļo ceļu trasi.
VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Artūrs Caune aicināja aizdomāties, kā velobraucējus pa zaļajiem ceļiem saslēgt un pieslēgt kopējam sabiedriskā transporta tīklam. Apmēram 5 % no visiem dalībniekiem uz konferenci bija ieradušies izmantojot sabiedrisko transportu. “Zaļie ceļi” ir Vidzemes magnēts jau vairāk kā 500 km garumā. Esam domājuši un līgumos ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem esam iestrādājuši punktus, kas nosaka, ka pārvadātājiem gan vilcienos, gan autobusos ir jānodrošina iespēju pārvest arī velosipēdus. Aicinu, ja lielākas velo grupas vēlas pārvietoties ar sabiedrisko transportu, šo nepieciešamību pieteikt konkrētajam pakalpojuma sniedzējam. Autotransporta direkcija plāno attīstīt arī digitālo platformu un apstāšanās pieturas pēc pieprasījuma ne eksprešu reisos,” jaunāko informāciju pastāstīja Artūrs Caune.
Latvijas Dabas fonda valdes locekle Lelde Enģele akcentēja pārvietošanos ar velosipēdu par dabai draudzīgu un aicināja, ja tuvumā zaļo ceļu maršrutam atrodas kādas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, izvērtēt informācijas iekļaušanu par teritorijām zaļo ceļu informatīvajos materiālos. “Daba un dabas mantojums vienmēr būs papildus pievienotā vērtība zaļajiem ceļiem,” piebilda Lelde Enģele
Projekta partneri, izvērtējot izveidoto infrastruktūru, atzina, ka ir vairākas mērķa grupas, kas atzinīgi novērtē uz zaļo ceļu trases uzliktās zīmes “Iebraukt aizliegts” vai uzstādītās barjeras. Jo ierobežots motorizētais transports uz trases, ļauj droši trasi izmantot skolām, lai organizētu izbraukumus ar velosipēdiem skolēniem. Atzinīgi ierobežojumus novērtē arī haskiju saimnieki, lai dodos treniņā ar haskijiem ir nepieciešami gari posmi, kur viņiem kārtīgi izskrieties, trenēties un izvizināt kamanās arī bērnus un pieaugušos.
Tūrisma organizatore Ineta Bordāne teica: “Ir svarīga vietējās kopienas iesaiste zaļā ceļa attīstībā – ja velo ceļš/taka/maršruts/objekts būs vajadzīgs vietējiem, tad arī tūristi to izmantos. Zaļo ceļu attīstība jāskatās arī kontekstā ar vietējo iedzīvotāju mobilitātes iespējām – lai šie ceļi tiktu izmantoti kā ikdienas pārvietošanās ceļi ar nemotorizēto transportu. Pārdomāta velo tūrisma infrastruktūra noteikti ir arī vietējās ekonomikas veicinātājs – pat viena veiksmīgi izveidota velo novietne pilsētā vai ciemā var veicināt kāda vietējā mazā biznesa attīstību viesmīlības sektorā. Zaļo ceļu izveide un attīstība ir arī industriālā mantojuma saglabāšana, popularizēšana un zaļo ceļu attīstībai jānotiek koordinēti un stratēģiski visā reģionā, valstī.”
Tūrisma informācijas konsultante Agita Zelča argumentēja: “Zaļie ceļi ir iespēja stāstīt par bijušo industriālo mantojumu Balvu novadā, veids, kā izjust dabas tuvumu un tās vērtības. Zaļos ceļus nevar uzskatīt kā atsevišķu tūrisma objektu novada ciemiņiem, šiem ceļiem ir jābūt nozīmīgiem arī vietējiem iedzīvotājiem, kas dzīvo to tuvumā. Zaļie ceļi nākotnes perspektīvā varētu būt tā “dzīvības dzīsla”, ap kuru attīstās jau esošie uzņēmēji, kā arī rodas jauni tūrisma piedāvājumi, tādā veidā veicinot novada ekonomisko izaugsmi un padarot Ziemeļlatgali par vēl pievilcīgāku galamērķi nesteidzīgas atpūtas baudītājiem.”
Teksts: Projekta vadītāja Vineta Zeltkalne
Foto: projekta arhīvs
