Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
Projekts “Greenways of Latvia” (“Latvijas zaļie ceļi”) tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.
Ropažu novada tūrisma speciālistes Anna Imbrate-Siliņa un Ilze Amerika bija noorganizējušas 29.septembrī veicināšanas pasākumu projektā Nr. LVIII-069 “”Popularizēt Latvijas Zaļos ceļus Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos” (akronīms: “Latvijas zaļie ceļi”). Kangaru stacijā pulcējās projekta partneru pārstāvji no Balvu un Gulbenes novadu pašvaldībām, Vidzemes tūrisma asociācijas un vietējie velo entuziasti no Ropažu novada un Pierīgas reģiona. Plkst. 10.30 izbraucām no Kangaru stacijas un pēc plkst. 17.00 atgriezāmies atpakaļ Kangaru stacijā. Tikai izbraucot visu maršruta dalībniekiem bija iespējams iepazīties ar Kangaru stacijas stāstu, ielūkoties stacijas telpās. Anna un Ilze intrigu par stacijas ēku vēlējās saglabāt līdz beigām, lai visi dalībnieki būtu motivēti atgriezties Kangaru stacijā. Kangaru stacija pieder Ropažu novada pašvaldībai un katru gadu pašvaldība organizē dažādus kultūras un tūrisma pasākumus, lai veidotu atpazīstamību Kangaru stacijai un lai iepazīstinātu dalībniekus ar Latvijas zaļo ceļu posmu Cekule – Kangari – Suntaži (Rīga – Ērgļi līniju).
Ilze un Anna bija īpaši parūpējušās par velo brauciena dalībnieku ērtību, jo izbraukums notika ar e-velosipēdiem. Brauciena dalībnieki atzina, ka vēl nebija braukuši ar tik jaudīgiem e-velosipēdiem un pagriežot vienu rokturi, velosipēds ieguva paātrinājumu, ka radās sajūta, ka esi devies izbraukumā ar mocīti nevis velosipēdu. Lai arī braucām visu dienu un nobraucām daudz kilometrus ar e-velosipēdu var droši justies, nejust nogurumu pat nepieredzējis velobraucējs. Protams, ja kāds visu laiku izvēlējās jaudīgākos ātrumus, varēja nepietikt baterijas līdz beigām. Bet lielākā daļa bija apdomīgo braucēju, kuri izvēlējās pirmo vai otro braukšanas ātrumu.
Īpaši interesantu braucienu padarīja gida, ropažnieka jau astotā paaudzē, Uģa Urtāna stāsti par apkaimes un dzelzceļa staciju vēsturi. Viņš ir arī vēstures izpētes un rekonstrukcijas kluba Rodenpoys biedrs. Jau bērnībā lasījis grāmatas par vēsturi, īpaši interesē arheoloģija. Uģis ir viens no tiem, kas cenšas rekonstruēt vēsturi – tērpi, ieroči, darbarīki, dzīvesveids. Uģis ir arī viens no tiem, kurš atklājis Ropažos tūkstošiem kokogļu kalniņu, vietas, kur ropažnieki ieguva kokogles un vēlāk tās tirgoja gan muižām, gan rīdziniekiem. Kā arī ir atklājis Darvas kalniņu vietas. Balvu novada dalībniekiem visvairāk braucienā uzrunāja kokogļu un darvas kalniņu stāsts. Uģis izstāstīja tik detalizēti kā notikusi rekonstrukcija šim senajam arodam, ka radās interese arī pašiem piedalīties šādā eksperimentā. Uģis kopā ar vēsturniekiem, ar dažādām metodēm ir veicis ļoti daudzu uzkalniņu izpēti. Tagad arī, redzot Balvu novadā kādu uzkalniņu, aizdomāsimsies, vai tas sevī nav noslēpis kādu kokogļu vai darvas ieguves stāstu.
Braucot pa zaļo trasi ar e-velosipēdiem mēs droši vien ļoti operatīvi nokļūtu Ērgļu dzelzceļa stacijā. Kādiem sportiskiem cilvēkiem zaļie ceļi var kļūt par lielisku treniņu vietu, bet daudziem tie interesantāki būs tad, ja būs iespējams iepazīt arī tā reģiona kultūrvēsturi. Paldies Uģim, Annai un Ilzei, kuri dalībniekiem noorganizēja tik lielisku dienu Ropažu novadā. Velomaršruts pieejams: https://www.ropazi.lv/lv/media/9554/download?attachment.
Tikai nepilnu 25 km attālumā viena no otras atrodas Kangaru un Suntažu stacijas. Ropažu novada pašvaldības organizētajā braucienā piedalījās arī Suntažu stacijas saimniece Liene Ķemzāne. 30.septembrī bija plānota atjaunotās Suntažu stacijas atklāšana. Balvu un Gulbenes novada dalībnieki, izmantojot nodibinātos kontaktus ar Lieni Ķemzāni, Suntažu staciju apmeklēja dienu pirms atklāšanas. Suntažu stacija tiek veidota kā īpaša spā viesnīca, numuriņi jau ir gatavi, tuvākā laikā taps arī baseins. Suntažu stacija ir tik ļoti mainījusi stilu, ka nav iespējams atpazīt, ka kādreiz tur ir atradusies Suntažu dzelzceļa stacija. Tuvumā atrodas arī bijušais dzelzceļa tilts, kas ir atjaunots daudz šaurāks, līdz ar to marķētais zaļais velo maršruts nav saistošs motorizētam transportam. Cerēsim, ka nākotnē atdzims vēl daudzas bijušā dzelzceļa stacijas, lai zaļo ceļu trases kļūtu arvien interesantākas tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem. Organizēti braucieni dod iespēju iepazīt jaunas vietas, uz kurām noteikti būtu jāaizved darba kolēģi, studiju biedri, draugi un viesi no tuvākām un tālākām zemēm.
Informāciju sagatavoja: Attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Vineta Zeltkalne
Foto: Vineta Zeltkalne un projekta arhīvs
