Jau trešo gadu, 14.augusta vakarā, pulcējāmies uz Viļakas ezera salas, lai sagaidītu simbolisku Dievmātes atnākšanu un kopā lūgtos Rožukroņa lūgšanu. Īpaša ir sajūta, kad, gaidot uz ezera salas, sākam dzirdēt skaņu, kristīgu dziesmu, kura ar katru brīdi kļūst arvien tuvāka. Dievmāte ar katru minūti kļuva mums tuvāka. Sagaidījām un pavadījām Dievmāti, dziedot dziesmu „Jaunava svātā”.
Neparasti ir atrasties vietā, kur 13.gs. lūdzās mūsu senči. Neparasta sajūta ir turpināt lūgties, nepārtraukt lūgšanās saiti, ko pirms 730 gadiem darīja cisterciešu mūki un citi kristieši.
„Priecājamies, ka mums ir dota iespēja reizi gadā atgriezties vietā, kur Marienhauzenā – Marijas mājā, pirmo reizi šai pusē godināja Dievmāti. Ir skaisti atgriezties mājās, kaut reizi gadā atbraukt padziedāt pie dzimtā ciema un ceļmalu krusta maijā vai apmeklēt kapusvētkus augustā. Lai mums vienmēr ir priecīga atgriešanās mājās. Lūdzāmies, lai Marija, atgriežoties uz salas, mūs visus svētītu. Lai tās mājas, kurās Dievs mums ir ļāvis piedzimt un dāvājis ticības dāvanas, lai šīs mājas svētītu mūsu bērni, mazbērni, kur viņi tiktu stiprināti ticībā un cerībā. Mēs svinam Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanu Debesīs. Svinam, ka Viņa ir atgriezusies Tēva mājās, pie sava mīlošā Tēva, pie Dēla, kas viņu ir atpestījis un pie Svētā gara, kas mums dod padomu. Kapelā uz salas noteikti atradās uzlecošās saules pusē un norietošās saules stari varēja svētīt to. Arheologiem ir uzdevums, atklāt precīzo kapelas atrašanas vietu. Saule svētīja šo salu pirms 700 gadiem un svētīs vēl ilgi pēc mūsu aiziešanas mūžībā. Lūgsimies par Marijas draugiem, kuri uzticīgi maija mēnesī dzied pie ceļmalas un ciemu krustiem, kuri regulāri lūdzās Rožukroņa lūgšanu. Lai mums nebūtu bailes, satvert Marijas roku, kad mums būs jādodas mūžībā. Lai svētīti mūziķi, dziedātāji, plostnieki, Dievmātes skulptūras nesēji un visi dalībnieki. Būsim Dievmātes draugi, lai mūsu lūgšana skan spēcīgi pāri gadsimtiem,” lūdzoties Rožukroņa lūgšanu, aicināja aizdomāties priesteris Andris Priede.
15.augusta sprediķī pr. Andris Priede atzina, ka izaicinājums ir ielikts katram cilvēkam sirdī. Tāpat cilvēku sirdīs ir ieliktas atmiņas par to kāda bija Dieva radītā pasaule pirms Ieva un Ādams krita grēkā. „Tās ir mūsu ilgas, kur mēs ceram nonākt mūžīgajā dzīvē. Nāc Dievmāte biežāk pie mums un rādi mums, kas mums ir apsolīts Dieva valstībā. Lūgsimies Dievmātei, kas ir mūsu vidutāja pie Dieva,” teica pr. Andris Priede.
Pēc Sv. Mises svinīgajā procesijā apkārt Viļakas katoļu baznīcai devās Viļakas un kaimiņu draudžu ticīgie un viesi no tuvākām un tālākām Latvijas vietām.
Teksts un foto: Vineta Zeltkalne
