Aicinām uz “Tautasdziesmu teicējas.1991” ceļojošās izstādes notikumu Viļakas muzejā

Jaunais gads Viļakas muzejā sāksies ar skaistu notikumu 11. februārī plkst. 12.00 aicinām uz izstādes atklāšanu, ko sarūpējusi Balvu pašvaldība, muzeja vadītāja Rita Gruševa, lai uz Viļaku atvestu bagātu pūru no Rīgas – tā ir ceļojošā izstāde “Tautasdziesmu teicējas.1991”.

Viļakas ziemas ceļu ragavu slieces un tautasdziesmu balsis, Ziemeļlatgales baltais Abrenes tautastērps, kas tikpat balti saskaņojas ar bērzu un sniega klajumu baltumu – sagaida savus ciemiņus no Rīgas!

Tieši Viļakā aizsākās pirms 32 gadiem pirmos kadrus un tautasdziesmas teicējas iefilmēja un fiksēja folkloras ekspedīcijā, viesojās pie folkloras ansambļa “Abrenīte” 1991. gadā un tās dalībniecēm Annas Strupkas, Franciskas Rundzānes un citām, bet 2019. gadā pie folkloras ansambļa “Atzele”, teicējas Annas Strupkas Svilpavnieku ciemā “Rudeniešu” mājās, kā arī abās ekspedīcijas reizēs filmēja Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā un tikās uz sarunu ar tās dekāniem Pēteri Vilcānu 1991. gada ekspedīcijā un prāvestu Guntaru Skuteli 2019. gadā, kā arī folkloristi un kultūrpētnieci Evitu Zarembu-Krīgeri.

Izstādes atklāšanā arī būs iespēja kopīgi noskatīties filmu “Viļakas esejas. Divas Annas Strupkas”, un vienoties tautasdziesmā, siltos atmiņu mirkļos pieminot nesen mūžībā aizgājušo Ziemeļlatgales teicēju Annu Strupku (dz. Aleksāne) no “Rudeniešu” mājām, ko tik ļoti gribējām iepriecināt ar to, ka izstādi atvedam uz Viļaku. Nepaspējām, viņa mums paliek ļoti siltā piemiņā!

Strādājot ar tautasdziesmu teicēju tēmu esmu pārliecinājusies par savu atziņu –“tautasdziesma ir mūžīga, mainās tās teicēji”. Atklāšanā arī piedalīsies filmas un izstādes radošā grupa un būs iespēja tuvāk uzzināt gan par to laiku, kad viesojāmies ekspedīcijā Viļakā pirms 32 gadiem, gan par izstādes un filmu ceļu Latviju, jo ar izstādi ir baudījuši un noskatījušies tās filmu programmu vairāk kā 5 tūkstoši apmeklētāju vietās, kur izstāde un filmu demonstrējumi notika Latvijā. Ir iespēja ekrānos individuāli noskatīties Kurzemes, Vidzemes, Sēlijas folkloras ekspedīciju filmas ar teicēju dziedājumiem un intervijām, kā arī zālē nepārtraukti tiek demosntrētas 9 folkloras ekspedīciju filmas.

Ekspozīcijas zālēs vidi veido lokāli komplektēti etnogrāfijas priekšmeti, kas veido autentisku vidi un sajūtu kāda ir katram novadam, tā arī Viļakas ekspozīcijās iekārtojumā būs vietējie etnogrāfiskie priekšmeti, paldies Viļakas muzejam par priekšmetu un tekstīliju kolekcijas sarūpēšanu!

Laipni gaidīsim visus, kam laika un interese pabūt teicēju izstādes garīgajā telpā, ieklausīties dziesmās un ieskatīties fotogrāfijās, varbūt atrast kādu mīļu seju filmā par Viļaku! Īpaši gaidām skolu jaunatni!

Izstādes hronoloģija:

“Tautasdziesmu teicējas.1991” Ekspozīcijas saturā ir režisores Daces Micānes – Zālītes un video operatora Viestura Graždanoviča veidotas 8 folkloras ekspedīciju filmas un fotomākslinieka Jāņa Deinata tautasdziesmu teicēju fotoportreti.

Ceļojošā izstādes Latvijā pieturas punkti ir vietas, kur pirms 31 gada tika filmēts, kā arī dalība Starptautiskajā Folkloras festivālā BALTICA 1991.  “Tautasdziesmu teicējas.1991” izstāde ir norisinājusies:

  • gads Rīga Latvijas Nacionālā bibliotēka jūnijs-augusts
  • gads Otaņķu kultūras nams, maijs- jūnijs

2021. gads Jūrkalnes tautas nams, jūlijs – septembris

  • gads Kolkas Lībiešu saieta nams, aprīlis – maijs

Idejas aizsākums

Filmu operatoram Andrim Slapiņam pieder ideja 1991.gadā multimediālā formātā dokumentēt tautasdziesmu Latvjijai vēsturisku notikumu griežos. Toreiz idejas realizācijai bija labs pamats, jo Rīgas Videocentrs bija apgādāts ar augstvērtīgu tehniku. 

Pirms sākās ekspedīcijas, janvāra Barikāžu laikā video operatoru Andri Slapiņu nošāva Bastejkalnā, un viņa ideju turpināja režisore Dace Micāne, pieaicinot Viesturu Graždanoviču filmēt un Jāni Deinatu fotografēt, kā arī folkloras ekspedīciju skaņu režisora ierakstus veica Ģirts Gaiķis. 

No 1991. gada janvārim līdz 1991. gada septembrim ekspedīciju grupa savāca bagātīgu materiālu. Pēc 31 gada to satiek skatītājs multimediālā izstādē “Tautasdziesmu teicējas.1991”.

Izstāde – ceļojums “Tautasdziesmu teicējas. 1991” ir veltījums Latvijas simtgadei, cilvēkiem, kas dzīvo savā zemē un uztur latviešu valodu, tradīcijas un kultūru. Ar folkloras vākšanas kustību iesākās latviešu nācijas apzināšanās jaunlatviešu periodā. Arī Atmodas laiks dzima ar tautas dziesmām.

Par izstādi un tās mērķi un misiju.

Izstāde ir interaktīva, dokumentāla un tajā pat laikā mākslinieciska liecība par cilvēka dzīvi. Kā to izdzied latviešu tautasdziesmās, godos un gadskārtu ieražu svētkos.

Izstādes vidi veido četru novadu un četru gadalaiku ritms: ziema – Latgale, mūžs; Kurzeme – pavasaris, Lieldienas, kristības, pādes dīdīšana; Vidzeme – vasara, Līgo, Jāņi; Sēlija – rudens, kāzas.

Izstāde – ceļojums “Tautasdziesmu teicējas” ir laika zīmju krustpunkts.

Stāsts ir par latviešu sievietēm ar jau sirmu mūžu.

Teicējas dzied tautas dziesmas, ziņģes, garīgās dziesmas.

Ekspedīcijās fiksēti patiesi, psiholoģiski niansēti portreti.

Dzīves vienkāršība, pieticība, un blakus tam krāšņa autentiska katram novadam raksturīga tautas dziesmas melodija, balss.

Dziesmā apliecinās dzīve un cilvēka gara spēks, kas staro no teicējām.

Eksponējot multimediālā izstādē liecības par tautasdziesmu teicējām, kādas dokumentētas 1991.gadā, tiek radīta unikāla mākslas vide, kas stāsta un portretē latviešu tautasdziesmu teicējas, viņu dzīves un garīgo telpu

Ekspedīcijas dokumentēja un vāca tautasdziesmas pie teicējām –

Katrīnas Radomišķe un Margrieta Otaņķe, Otaņķi, Ķērsta Baļčus, Ķersta Balcere, Ķērsta Albuža, Sventāja, Lietuva, Marija Lācis, Jūrkalne, Irmas Cērbaha un Elfrīda Žagare, Sīkrags, Sesku ciems, Marija Bērtule, Sāviena

Milda Ozola, Ļaudona, Olgas Pommeres, Ērgļi, Milda Bružuka, Dignāja, Anna Strupka, Anna Strupka (dzim. Aleksāne) Viļaka, Jūlija Milta, Turki, Anna Kaža, Dekšāres, Helmi Stalte, Košrags

Izstāde ir interaktīva, dokumentāla un tajā pat laikā mākslinieciska liecība par cilvēka dzīvi. Kā to izdzied latviešu tautasdziesmās, godos un gadskārtu ieražu svētkos.

Izstādes vidi veido četru novadu un četru gadalaiku ritms: ziema – Latgale, mūžs; Kurzeme – pavasaris, Lieldienas, kristības, pādes dīdīšana; Vidzeme – vasara, Līgo, Jāņi; Sēlija – rudens, kāzas.

Māksliniece inscenētāja Sandra Strēle un ekspozīcijas iekārtotājs Rolands Streļčs, Latvijas vadošā dizaina firma YESWECAN, datordizaina māksliniece Lauma Neretniece.

Kopš izstādes aizsākuma galvenais atbalstītājs ir LG Elektronics Latvia, kas apgādā izstādi ar augstas izšķirtspējas digitāliem 5 ekrāniem, kas sniedz iespēju vienlaicīgi ekrānos skatīties ekspedīciju filmas.

Multimediālās izstādes “Tautasdziesmu teicējas.1991” mākslinieciskā vadītāja, režisore Dace Micāne – Zālīte ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu latviešu folkloristikas doktorante.  Promocijas darba tēze ir tautasdziesmu teicējas un folkloras ekspedīciju kino valoda.

Izstāde ir par brīvu un būs skatāma līdz 2023.gada 11.aprīlim.

Foto:

 1. Teicēja Anna Strupka un folkloras ansamblis “Atzele” Latvijas
Nacionālajā bibliotēkā izstādes “Tautasdziesmu teicējas 1991”
atklāšanā (2020), pēc filmas “Viļakas esejas. Divas Annas Strupkas”
pirmizrādes

2.Teicēja Anna Strupka savās mājās “Rudeniešos”, folkloras
ekspedīcjas foto

3.Filmējos Annu Strupku, folkloras ekspedīcija 2019. gadā teicējās
sētā

4. Viļakas kultūras nams, ķekatošana, folkloras kopa “Atzele” un
ekspedīcijas dalībnieki Dace Micāne-Zālīte, Viesturs
Graždanovičs, Jānis Dientas

Teksts un foto: Dace Micāne-Zālīte

Citas ziņas no šīs kategorijas

Prieks atkal tikties!

5.marta sestdienā Viļakas kultūras namā notika atpūtas vakars – improvizēta kafejnīca “Kā būtu, ja ...

Biedrība “ATVASE” realizējusi projektu “Sabiedriski pieejamas kardio fitnesa zāles izveidošana, veselīga un aktīva dzīves veida popularizēšanai”

Biedrība “Atvase” ar LEADER projekta atbalstu realizēja projektu Nr.19-07-AL19-A019.2206-000008 “Sabiedriski pieejamas kardio fitnesa zāles ...

Trešā starptautiskā Erasmus + projekta PLAE Sustainable development goals vizīte Itālijā

Š.g. 18.aprīlī norisinājās trešā starptautiskā Erasmus + projekta Play, Learn, Act, Ensure (PLAE) Sustainable ...