1941.gada 14.jūnija deportācijas atceroties

1941.gada 14.jūnijs vienmēr nāk ar pārdomu laiku. Laiku, kad no Latvijas uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk kā 15 000 cilvēku. No Viļakas apkārtnes kopā ar Muskaru ģimeni no Kupravas izsūtīts 41 cilvēks. Tās bija Soboļevu, Pagrodu, Krakopu, Gūtmaņu, Jozuusu ģimenes, virsnieki no 24.teritoriālā strēlnieku pulka, kuriem Viļakā bija mācību nometne, kā arī individuāli St.Cunskis, A.Dindzāns, I.Bukšs, E.Gailītis.

Visvairāk izsūtīti vīrieši. Izsūtīto vecums pamatā bijis no 26-45 gadiem, pats plaukuma laiks. Laiks, kurš tika atņemts lai saimniekotu savā zemē, audzinātu bērnus un laimīgi sagaidītu vecumdienas. Izsūtīti tika inteliģenti cilvēki- meža darbinieki, pagasta vecākie, dzelzceļa darbinieki, skolotāja, zemnieki u.c. Vīriešus nometināja Krasnojarskas un Sverdlovskas apgabalos, kuros viņiem bija fiziski un psiholoģiski smags darbs jāveic. Vienā viņi strādāja vara un niķeļa rūdu raktuves, citā smagi jāstrādā meža cirtēs.

Laikam ejot, dzīvo aculiecinieku paliek arvien mazāk un šo notikumu uztvere mainās. Mūsu pienākums ir atcerēties šos notikumus, lai neaizmirstu. Lai zinātu, ka ne vienmēr ir bijuši mierīgi laiki, ka brīvības cena ir bijusi ļoti augsta.

Lietainā 14.jūnija dienā Viļakas muzejs kopā ar Viļakas kultūras namu organizēja atceres pasākumu deportētajiem veltītajās piemiņas vietās. Sākumā devāmies uz bijušo Žīguru dzelzceļa staciju, kurā iepazinām Viļakas apkārtnes izsūtīto cilvēku vēsturi, tad devāmies uz izsūtītā St.Cunska mājām, kurā mūs sagaidīja Viļakas kultūras nama pasākumu organizators N.Orlovs un dalījās savas vecmammas un vecmammas atmiņās par savu radinieku St.Cunski. Pie bijušās Vecumu dzelzceļa stacijas pieminējām 1941.gada 23.jūnija izsūtīto Vecumu dzelzceļa darbiniekus.

Noslēgumā devāmies uz piemiņas vietu izsūtītajiem meža darbiniekiem Viļakā, kurā Žīgura meža muzeja vadītāja A.Āze pastāstīja interesantas lietas par izsūtītajiem meža darbiniekiem un liepu aleju pie Viļakas bijušās mežniecības.

Īpašs paldies Viļakas katoļu draudzes prāvestam G.Skutelam, kurš aicināja ikvienu novērtēt to, kas mums ir, kā arī ar lūgšanām pieminējam deportētos cilvēkus un nolikām svecītes.

Paldies visiem tiem, kuri uztur kārtībā un kopj piemiņas vietas.

Teksts Viļakas muzeja vadītāja R.Gruševa
Foto: Balvu novada administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste T.Babāne.

Citas ziņas no šīs kategorijas

Ūdens resursu izmantošana un to taupīšanas iespējas

Latgales plānošanas reģions turpina realizēt Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projektu LV-RU-003 “Tīrs ūdens ...

Latvijas dievnamos norisināsies Piektie Vēsturisko ērģeļu svētki Latvija – ērģeļu zeme

No 23. jūlija līdz 1. augustam Latvijas dievnamos Cēsīs, Slokā, Valmierā, Rīgā, Ugālē, Viļakā ...