„Dažkārt var apceļoti visu pasauli, lai saprastu, ka dārgumu lāde ir aprakta pie mājas durvīm.” /Paulu Koelju/
Viļakas pirmsskolas izglītības iestāde, agrāk – bērnudārzs, mūsu „Namiņš” ir mājas lieliem un maziem, bijušajiem un esošajiem. Vieta, kur atnākt, atgriezties, atcerēties, padalīties, priecāties un mazliet arī paskumt.
Atcerēties klātesošos un bijušos, darbus un „nedarbus”, prieka un skumju brīžus. Pateikt „PALDIES!”, ka esat, bijāt un vienmēr būsiet kopā ikdienā un atmiņās.
„Namiņš” ir pārvērties vizuāli, arī tā iemītnieki mainās pieaugot, mācoties un aizejot tālāk savas dzīves gaitās. Izaug un aiziet, bet „Namiņš” paliek. Paliek, lai satiktu jaunus iemītniekus, iepazītos, atklāt viens otrā radošu izaugsmi, veicināt jaunu sapņu rašanos un ieceru īstenošanos.
Bijušie un esošie satiekas „Namiņa” krustcelēs – ikdienas gaitās. Atpazīst, sasmaidās un pamāj, it kā sakot: „Mēs esam savējie! Mēs esam no vienas cilts! Mēs izaugām no viena koka, kura saknes ir mūsu „Namiņā”. Mēs esam cilts, kas pieder šai vietai, lai kur arī būtu – dzimtajā pilsētā, pārnovadā vai ārzemēs. Mēs nākam no vienām mājām, kuras mūs atceras ar prieku un pateicību.”
Ar pateicību par darbu dažādās profesijās – skolotāji, mediķi, glābēji, juristi, pārdevēji, šoferi, robežsargi, savas zemes kopēji, arāji, ceļu būvētāji, skaistumkopšanas speciālisti, būvinženieri un celtnieki, jūrnieki un daudzu citu profesiju pārstāvji. Visa sākums ir atrodams „Namiņā”.
„Namiņš” ir kā liela ģimene, kurā mazs tiek izauklēts, katram palīdzēts apgūt zināšanas un jaunas prasmes, un pavadīts tālākās skolas gaitās.
„Ģimenes mājoklim jābūt vietai, kur justies droši un pasargāti un sevi attīstīt, bet ģimenei piemīt vēl kāda ļoti svarīga funkcija. Tā mums dod piederības sajūtu, saknes, tā ļauj mums apzināties savu vietu pasaulē un, iespējams, pat Visumā.” /Robs Pārsonss/
Lielā pateicībā noliecam galvas bijušo „Namiņa” darbinieku priekšā par viņu pašatdevi rūpējoties, auklējot un mācot mazos bērnus, par darbu, savu fizisko un garīgo spēku ieguldījumu iestādes labā, par laiku, kurā bijām visi kopā!
Par laimīgiem sevi var saukt tie, kuri apmeklē „Namiņu” – vietu, kurā mīt bērnība. „Namiņš” ir bērnu valstība, kurā atveras brīnumu pasaule un kurā pieaugušie ar atvērtām sirdīm sagaida savus mazos zinātkāros iemītniekus, lai vadītu kopā raitu un interesantu dienu.
Paldies Tev, „Namiņ” par to, ka esi mums visiem otrā māja! Lai Tev veicas, mūsu dārgais, mīļais „Namiņš”. Lai piepildās visas ieceres un sapņi, lai Tev ir ilgs pastāvēšanas mūžs!
Skolotājas Guna un Tatjana,
Foto Lilita Šnepere