2020.gada novembrī noslēgusies kapakmens pieminekļa un kapa kopiņas apmalītes uzstādīšana pirmās atmodas sabiedriskajam un medicīnas darbiniekam, feldšerim, dzejniekam, rakstniekam Aloizam Kikučam (1886 -1944) Šķilbēnu pagasta Čilipīnes kapsētā un Pītera Miglinīka (1850 – 1883) pieminekļa atjaunošana Viļakas pilsētas skvērā pretī Viļakas novada pašvaldības ēkai.
Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs atgādināja slaveno dzejnieka Raiņa vārdus: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” un piebilda, ka pastāvēs arī tie, kuri atcerēsies vēsturi un cienīs savus senčus.
“Informāciju par Aloizu Kikuču savulaik jau bija apkopojis Ontons Slišāns, kurš bija no mūsu pagasta vecākajiem iedzīvotājiem uzzinājis informāciju par Aloiza Kikuča paveikto. Tā ir mūsu vēsture. Apbrīnoju, ka Aloizs Kikučs upurējās sabiedrības labā, brauca ar zirgu, palīdzēja, un ne jau naudas dēļ viņš to darīja. Kāda gan cilvēkiem pirms 80 – 90 gadiem varēja būt nauda. Kapu vieta bija aizaugusi, pagasta darbinieki un Čilipīnes kapu vecākā Emerita Ločmele to sakopa. SIA “Tako akmens” pēc Viļakas novada domes pasūtījuma izgatavoja pieminekli un apmalīti kapu kopiņai, Šķilbēnu pagasta pārvalde kapu kopiņu ziemas sezonai noformēja ar tūjas zariem. Šķilbēnu pagasta vēsturi daudz pētīja Ontons Slišāns, šobrīd vēsturi pēta Mārīte Šakina un Francis Slišāns. Domāju, ka vēl daudzi mūžībā aizgājušie cilvēki būtu pelnījuši, lai atcerētos viņu paveikto sabiedrības labā. Piemiņas vietas izveide līdzekļus ziedoja arī iedzīvotāji,” pastāstīja Šķilbēnu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Mežals.
Īpašu rūpi un neatlaidību piemiņas vietas sakārtošanā bija uzņēmusies Emerita Ločmele, jo jau divus gadus atpakaļ turpināja virzīt Ontona Slišāna ideju pagastā un domē. “Tautā runāja, ka Aloizs Kikučs esot bijis labs, daudz strādājis cilvēku labā. Strādāja Rekovā, iesaistījās dziedāšanā, kopīgos pasākumos ar jauniešiem, izpratis tā laika jaunatnes vajadzības. Daudzus cilvēkus glābis no slimībām. Nezinu, kāpēc, bet ļoti sirdsbalss uzrunāja un virzīja mani, lai piedalītos tieši šī sabiedriskā darbinieka piemiņas vietas sakopšanā. Domāju, ka mūsu pagastā daudzi mūžībā aizgājušie vēl būtu ievērības cienīgi, lai iekārtotu un sakoptu viņu kapu kopiņas,” pārdomās dalījās Emerita Ločmele.
Piemiņas vieta Viļakā Pīteram Miglenīkam tika atklāta 1993.gadā, svinot Viļakas kā apdzīvotas vietas 700 gadadienu. Šogad, atzīmējot Pītera Miglinīka 170. dzimšanas dienu, Viļakas novada dome noorganizēja darbus, lai piemineklis tiktu atjaunots, tā godinot pirmā latgalieša – latgaļu oriģinālliteratūras sacerētāja, ailinieka, dziesminieka, tautas muzikanta, barda un publicista, tautas aizstāvja piemiņu. Pīters Miglinīks dzīvojis laikā, kad 1861.gadā Latgalē atcelta dzimtbūšana, bijis drukas aizliegums latīņu burtiem, diskriminējuši katoļticīgos, neievērojuši saimniecisko reformu muižās. Pīters Miglinīks bija idejas par latgaļu tautiskās atmodas pirmais virzītājs, idejiskais un politiskais darbinieks, altruists, demokrāts un cīnītājs par savas tautas interesēm vārdos un darbos.
Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs sacīja: “Pats lielākais Pītera Miglinīka nopelns ir censties pildīt savu pienākumu un aizstāvēt vājākos. Tā ir liela vērtība, ka katru darbu, ko mēs darām – darām apzinīgi un pildām ar mīlestību. Bieži vien, darot kādus darbus, mēs sev uzdodam jautājumu, bet kāds labums man no tā būs. Tāpēc daudzas lietas mums neizdodas tik labi kā Pīteram Miglinīkam vai Aloizam Kikučam, jo meklējam savu labumu. Pīters un Aloizs to nedarīja, arī necerēja, ka pēc 170. un 134. gadiem kāds viņus atcerēsies. Viņi dega par savu tautu, dedzīgi iestājās par tautas interesēm”.
Priekšsēdētājs S. Maksimovs aicināja atcerēties 10 baušļus, ko mums ir atstājis Pīters Miglenīks: “1. ceineitīs par taisneibu, 2. palikt uzticeigīm sovai dzimtinei i nanūkleist svešumā, 3. atgyut atpakaļ atnymtū (zemi), 4. sniegtīs piec gora gaismys, 5. ceņstīs piec saimistiskuos nūsastyprynuošonuos, 6. tureitīs kūpā i byut vīnuotīm, 7. palikt pi sovīm tykumīm i tradicejuom,8. lītuot dzymtū volūdu, 9. styngri tureitīs pi sovys ticeibys, 10. ticeit lobuokai tautys byutīnei”.
Informāciju sagatavoja: Vineta Zeltkalne
Foto: Vineta Zeltkalne, Andris Mežals
