Arī šogad, biedrība “Kalmārs” iesniedza brīvprātīgā darba projektu Nr. 2020-2-LV02-ESC11-003365 “Catch the opportunity”, lai Balvu bērnu un jauniešu centrs, kopā ar Viļakas jauniešu iniciatīvu centru varētu turpināt radīt iespējas bērniem un jauniešiem, tepat pierobežā, kā arī organizēt aktivitātes, dažāda vecuma grupām. Kopš šī gada septembra, pie mums brīvprātīgajā darbā ir ieradies Markelian Hysa, īsāk, Marks no Albānijas, lai līdz nākamā gada jūlijam būtu daļa no jaunatnes jomas komandas, tādējādi atstājot arī savu pozitīvo nospiedumu pie mums! Turpmāk tekstā Marks dalās ar savām pirmajām emocijām, profesionālajiem un personīgajiem mērķiem, esot Latvijā!
Es vienmēr esmu vēlējies būt par brīvprātīgo darbinieku kādā citā valstī un, ja godīgi, biju plānojis izmantot šo iespēju pēc pāris gadiem, taču viss izmainījās tad, kad es ieraudzīju, ka šāda iespēja ir Latvijā un divreiz nedomājot pieteicos tai. Par Latviju zināju dažas lietas un ļoti vēlējos to apmeklēt. Protams, pirms doties uz Latviju, man bija zināmas gaidas (ekspektācijas), bet ierodoties, gaidas pārsniedza cerēto. Kad ierados lidostā, Santa un Alvis mani sagaidīja un aizveda uz manām jaunajām mājām Balvos. Es biju pārsteigts, nevis par to, ka viņi atbrauca pēc manis, bet gan par to, ka viņi brauca 6h, lai mani sagaidītu un atvestu uz jauno mājvietu. Tas bija lielisks sākums un es zināju, ka laiks Latvijā būs labs, jo jau sākumā satiku cilvēkus, ar kuriem es strādāšu kopā.
Ierodoties, protams, bija jāpavada 10 dienas pašizolācijā, taču, lai cik dīvaini tas neizklausītos, šis bija labs laiks, jo ārpusē bija skaists dabas skats un man bija viss, kas nepieciešams. Gunita no jauniešu centra, katru dienu jautāja man, vai kaut kas ir nepieciešams šajā pašizolācijas laikā un visu, ko man vajadzēja, gan dzīvošanai, gan radošai darbībai, Gunita piegādāja. Viņa bija otrā persona, ar kuru man bija kontakts projekta ietvaros un otrā zīme, ka šis laiks Latvijā būs patiesi izdevies. Es pieminēju šos iespaidus un cilvēkus tāpēc, ka vēlējos pateikt paldies par visu, kas manis labā tika izdarīts!
Es mīlu šo valsti, te ir viss: fantastiska daba, lieliski cilvēki un ļoti gards ēdiens. Nākamais, ko vēlos teikt, varbūt pat izklausīsies smieklīgi, bet es jau tagad sevi gatavoju tai dienai, kad mans darbs projektā noslēgsies un būs jādodas prom, jo zinu, ka doties prom būs ļoti grūti, jo te, es līdz šim neesmu juties kā svešinieks, arī izjutis to, ka esmu tālu prom no mājām.
Tas, ko es daru Balvu un Viļakas novados, ir tieši tas pats, ko daru Albānijā. Es filmēju un rediģēju video, kā arī taisu dažādu ēku maketus no sērkociņiem. Protams, ierodoties, man bija daudz lielāki un plašāki plāni, bet ņemot vērā esošo situāciju, kas saistīta ar vīrusu, ne visas idejas šobrīd spēju īstenot. Es ļoti vēlējos mācīt angļu valodu, IT un filmēšanas prasmes, pasniegt mākslas nodarbības bērniem un jauniešiem. Neskatoties uz to, esmu tik un tā priecīgs par lietām, ko daru tagad, un man ir svēti palaimējies, ka varu strādāt ar bērniem, jo viņu ziņkāre un smaidi liek justies pozitīvi šajā situācijā.
Mani mērķi un darbības, šķiet, ir nedaudz grūti izskaidrojamas, bet es centīšos paskaidrot. Pirmkārt, man ir jāparāda bērniem un jauniešiem, ka viss ir iespējams, ja tu sapņo. Otrkārt, man ir jāparāda tas, ka, ja Tev ir sapnis, ar to vien ir par maz, jo, lai to sasniegtu, ir pie šī sapņa jāstrādā. Protams, tas man ir jādara neformālā veidā, lai viss, ko mēs darītu kopā, būtu nepiespiesti un brīvi. Cits mērķis, ko vēlos sasniegt, esot Latvijā, ir iemācīt bērniem un jauniešiem visu, ko es zinu un protu IT jomā, filmu veidošanā un mākslā, taču mans lielākais mērķis ir izdarīt ko labu, tā, lai jūs varētu mani atcerēties , jo visur, kur es dodos, es atstāju savu pēdu nospiedumu, visur, kur es dodos, vēlos radīt pozitīvas pārmaiņas.
Neskatoties uz šiem mērķiem, man ir arī vairāk personīgie mērķi. Viens no tiem ir izveidot filmu par Balviem un Viļaku, lai to varētu rādīt Albānijā, radot iespēju citiem iepazīt to, cik skaista zeme ir Latvija un es zinu, ka viņiem šī filma noteikti patiks un raisīs vēlmi apciemot Latviju!
Esmu priecīgs par to, ka esmu šajā projektā un ja man būtu vēlreiz jāizvēlās kur doties, es simtām reižu izvēlētos doties uz Latviju un darīt to, ko es daru tagad. Šī valsts ir svētīta ar labiem cilvēkiem un dabu!
Paldies ik vienam, kas ir iesaistījies projektā un veido pozitīvu starpkultūru mijiedarbību!
Teksta autors: Markelian Hysa
Tulkojums: Santa Šmite
Foto: personīgais arhīvs
