Dzeja dvēselē skan. Vai dziedē?

Ieskandinot Dzejas dienas, kuras šogad tiek organizētas 55. reizi, ar dzejas pēcpusdienu „Šie vārdi man dvēselē skan…” Viļakas novada bibliotēkā viesojās literātu biedrības „Viļakas Pegazs” dalībnieki. Šoreiz  savus darbus piedāvāja tikai trīs autores, taču sarunās par dzeju iesaistījās visi klātesošie. Tā kā Dzejas dienu moto ir „Dzeja dziedē”, Rutta Jeromāne minēja dažu dzejnieku viedokļus. Tie nav viennozīmīgi, – vai dzeja dziedē,  atkarīgs no dzejoļa vēstījuma.

Savus jaunākos darbus lasīja Ilze Keiša, atzīstoties, ka, rakstot domā par to, lai teksts patiktu lasītājam. Ilzes mamma nolasīja Ārijas Elksnes dzejoli, kurā atklājas viņas pašas izjūtas, tas liek domāt par ģimeni, par attiecībām. Ikdienas steigā par tām aizmirstam. Antoņina Ločmele (Santa Mežābele) atzina, ka dzeja atsauc atmiņā jaunību, „aizskar dvēseles stīgas”. Viņa lasīja dzejoļus par vērojumiem savas mājas pagalmā – par ziedošām puķēm, par cilvēku rosību – gan kādreiz Viļakā, gan tagad – Gulbenē. Rutta viedokli par to, vai dzeja dziedē, pauž dzejā:

„Ja plāksteris kā vairogs sargā

Un palīdz rētai ātrāk dzīt,

Tad dzejas rindas dziedē garu

Un vairo gaismu dvēselē.”

Mūsu klausītājas atcerējās, ka savulaik dzejoļi pārrakstīti kladēs. Īpaši tuva ir Ā. Elksnes, O.Vācieša, A. Čaka dzeja. Aizkustinošas ir  daudzas dziesmas, kuru teksti tāpat ir dzejoļi. Vienaldzīgu neatstāj krievu autoru dzeja. Krievu valoda ir bagāta, tā ļauj domu ietērpt bagātos izteiksmes līdzekļos.

  1. septembrī – Raiņa dzimšanas dienā – dzejniece Inese Zandere Latvijas Radio pauda savu viedokli: „Nedomāju, ka Dzejas dienās jūs sastapsieties tikai ar tādu glāstošu daiļumu, bet tikpat lielā mērā – arī ar satraucošu vai pat uz nerviem krītošu tekstu, kas jums drīzāk iedzels, nekā izdziedēs. Tikpat labi varētu teikt – “dzeja dzirdina” vai vienkārši “dzeja dzīvo””.

Lasot un klausoties dzeju, nedomāsim tik šauri – vai dzeja dziedē? Baudīsim mūsu skaistās latviešu valodas skanīgumu un autora pārdzīvojumu, droši zinot, ka vārdi vēl ilgi skanēs dvēselē!

                                                                                                 Teksts: Rutta Jeromāne
                                                                                                 Foto: Regīna Dūna

 

 

 

 

Citas ziņas no šīs kategorijas

Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam 2020

Jau sesto gadu tiesībsargs kopā ar Invaldīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas ...

Izveidota jauna pastaigu taka Viļakas novadā

Ir izveidota jauna pastaigu taka 442 m garumā uz Viļakas ezera salas, uzstādot koka ...