Katrā mājā ir kāds priekšmets, ko ikdienā iespējams vairs nelieto, bet ar to saistās atmiņas par cilvēku, kuram tas piederējis. Dažreiz šīs lietas glabā kādu stāstu – par laimes, prieka vai smagu pārdzīvojumu brīžiem. Lai dalītos dzimtas senlietu stāstos, 26. augusta pēcpusdienā bibliotēkā pulcējās lasītāju klubiņa “Mantinieces” dalībnieces.
Aija lepojās ar cepurīti no savām kristībām un krūzīti, kas pabijusi Sibīrijā vēl pirms Pirmā pasaules kara, bet pēc atgriešanās Latvijā uzdāvināta Aijas mammai Vilmai (dz. 1914.g). Lellītes latviešu tautas tērpos Antons Matulis atvedis no Dziesmusvētkiem pagājušā gadsimta 60-os gados. Lūcijas S. mamma Sofija Pužule (dz. 1911.g.) ganu gaitās izšuvusi sienassegu (uz melnā fona). Rutta ar mīlestību glabā vecmāmiņas Marijas Augustānes (dz. 1904. g.) lielo vilnas plecu lakatu. Lūcijai Š. no tantes Helēnas Kudures (dz. 1905. g.) saglabājies tamborēts galdauts. Marta kāzu dienā no vecmāmiņas saņēmusi pašaustu dvieli.
Klausījāmies arī citus stāstus par to, cik svarīgi glabāt atmiņas, nodot tās nākošām paaudzēm un “mest tiltus” starp dzimtas radiem.
Teksts un foto: Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne
