Maija lūgšanas Dievam un Dievmātei

Dzidri zaļās krāsas nokrāsu piepildītais, dārza un lauka darbiem aizņemtais maija mēnesis šogad atnāca ar daudziem jautājumiem vai mēs drīkstam nākt un piedalīties maija dziedājumos, vai tomēr nedrīkstam.  Paldies Dievam, maija dziedātāju lūgšanas tika uzklausītas un pēc 12.maija valdība pieņēma lēmumu, ka, ievērojot 2 metru attālumu, āra pasākumiem var pulcēties līdz 25 cilvēkiem. Laikam tikai, atklājot un iesvētot kādu krucifiksu, sapulcējas ap 25 vai vairāk dalībniekiem. Katru dienu pie ceļmalu un ciemu krucifiksiem lūdzas vien daži cilvēki, pie citiem krustiem lūdzās vairāk par 5 cilvēkiem, sestdienās un svētdienās sapulcējas vairāk par desmit cilvēkiem. Ir daudzi krustiņi, pie kuriem saorganizējoties dzied vienu reizi mēnesī. Ir krustiņi, kuri aiziet mūžībā. Kā klājas krucifiksiem Viļakas novadā un Ziemeļlatgalē var uzzināt iepazīstoties ar nemateriālās kultūras mantojuma  ekspertes Rutas Cibules veikto pētījumu, kas publicēts Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāzē – kultūrvēstures objekti – krucifiksi (http://balvurcb.lv/kb/index.php?CategoryID=32).

Radio Marija Latvija programmas direktora asistents Rihards Miķelsons 2018.gadā man uzdāvināja DVD ierakstu “Maija dziedājumi dažādos Latgales novados 2017.gadā”. Pateicoties izsludinātajam ārkārtas stāvoklim valstī, beidzot atnāca iespēja, kad man ir laiks vakaros klausīties šos ierakstus un analizēt kā maija dziedājumi notiek citos Latgales novados un kādas dziesmas dzied citur. Un no sirds priecāties par šo skaisto, vērtīgo Riharda dāvanu. Populārākās Dievmātes dziesmas Latgalē ir “Sveika Jyuras zvaigzne”, “Es Dīvmōti Svātū” un “Jaunova Svātō Aglyunas bazneicā”. Daudzi dzied arī “Svāto Marija, Dīva dzemdeitōja”, “Vaļdneica svātō”, “Gūds Mairijai, gūds un slava”, “Mēs Dabasu Vaļdneicai dzīdim”, “Ved myus pi Dīva, ak Marija”.  Citur dzied arī senākas dziesmas kā “O svātō Mōte”, “Dzīd gūdu Marijai”, “Pi Tovu kōju”, “Maja vokorā”, “Maja lyugšonas” un “Pajem, Māmeņa, klēpī!” un daudzas citas. Tā kā maija dziedājumi notiek baznīcas Lieldienu liturģiskajā laikā, tad dziedātāji nodzied arī kādu Lieldienu laika dziesmu. Dzied dziesmas arī Vissvētākās Jēzus Sirds godam, Kunga Jēzus godam un Dīva godam. Daudzās vietās ikvakara maija dziedājumus noslēdz ar dziesmu “Vēļ reizi vokorā es syutu” un vai dziedājumu “Debess  Karalīne, līksmojīs”. Dziesmu repertuāru izvēlas piemērotāko dziedātājiem, kuri konkrētajā vakarā ir atnākuši dziedāt pie krusta. Visskaistākie Radio Marijas Latvijas veiktie maija dziedājumu ieraksti ir tie, kuros rožukroni lūdz un dziesmas (pat solo) dzied bērni un jaunieši. Pie daudziem krustiem tiek vilktas “značkas” jeb uzdevumi, kas jāizpilda konkrētā dienā vai jāpilda visu maija mēnesi Dievam un Dievmātei par godu.

Negaidīti garais gavēnis un sociālā distancēšanās varbūt palīdz vairāk izprast Jēzus mokas, ko Jēzus izcieta piesists pie krusta. Latgalē Pestītāja figūru piesisto pie krusta tautā sauc par “mūceņu”. “Jā, tā tautā saka mūsu mūceņš, mūsu Pestītājs. Tas skaisti ir veidots no koka, no metāla. Un ir svarīgi, lai pie ceļmalu un ciemu krucifiksiem atrastos mūceņa figūra. Šī tradīcija tautā, saukt Pestītāja attēlu par mūceņu,  ir izveidojusies simbolizējot un pagodinot Pestītāja mokas, ko viņš izcieta piesists pie krusta. Ienākot baznīcā ticīgie pagodina pie baznīcas ieejas esošo krustu un Pestītāja figūru pieskaroties, noskūpstot un pārkrustoties. Jau no bērnības, dodoties vecmammai līdzi uz maija dziedājumiem, atceros, ka šādi ar pieskārienu ceļmalas un ciemu krustam un krusta zīmi pagodināja Dievu. Tā kā krucifiksi ir augsti un Pestītāja attēls atrodas augstu, tad pagodinām ar pieskārienu pieskaroties pie krusta, tik augstu, cik augstu cilvēks var aizsniegt. Ienākot baznīcā, ticīgi skūpsta Pestītāja tēla kājas, jo krusts ar tēlu ir izvietots cilvēkiem pieejama augstumā. Šobrīd pandēmijas Covid-19 laikā ticīgie tiek aicināti neskūpstīt reliģiskus priekšmetus, lai nepārnestu infekciju vienam uz otru. Taču ceru, ka neskatoties uz šobrīd esošo aizliegumu, šī skaistā tradīcija neizzudīs un turpināsies arī nākamajos gadu simtos un gadsimtos,” pārdomas atklāja Viļakas Romas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels.

Noslēdzoties maija dziedājumiem maija mēnesī, pazemīgi un no sirds turpināsim lūgt Dievam palīdzību un aizsardzību mūsu ikviena dzīvei uz zemes. Īpaši mēnesī ticīgie ir lūgties Jēzus Sirdij, jo baznīca jūnija mēnesi ir pasludinājusi par Jēzus Sirds mēnesi.

Teksts un foto: Vineta Zeltkalne

Citas ziņas no šīs kategorijas

Viļakas Valsts ģimnāzijas daudzfunkcionālajā zālē jauni krēsli

Viļakas Valsts ģimnāzija, realizējot projektu Nr. 8.1.2.0/18/I/001 “Modernizēt mācību vidi Viļakas Valsts ģimnāzijā”, bija ...

Viļakas novada Sociālā dienesta PAZIŅOJUMS

par Grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents 2020.gada ...

Jaunieši dodas pieredzes apmaiņas braucienā

Skolēnu parlaments ir kā saite starp skolēniem un skolotājiem, tāpat tas spēj ietekmēt skolēnu ...